Zināms, ka Ķīna jau tāda ir, taču tikai pēc vienas no divām aprēķina sistēmām – pēc valūtu pirktspējas paritātes. Pēc otras – izplatītākas sistēmas, kuru aprēķina pēc nomināla, tā ir otrajā vietā. Taču, acīmredzot, ne uz ilgu laiku, raksta RIA Novosti Dmitrijs Kosirevs.
Ceturtdien noslēdzās Ķīnas Kompartijas CK plēnums, kurā apsprieda nākamas piecgades parametrus pluss orientierus vēl uz 10 gadiem pēc tās. Taču daudzas tīri statistiskas sarunas par šiem orientieriem notika plēnuma ietvaros komentāru veidā medijiem par apspriestajiem dokumentiem. Lieta tajā, ka valstī jau gadus trīs četrus sākuši atteikties no pārāk stingriem un detalizētiem digitālajiem plāniem un uzdevumiem. Tātad sākuši runāt nevis par skaitlisko, bet gan par kvalitatīvo izaugsmi.
Jāsaka, ka tas jau pārtop pasaules tendencē. Arī šobrīd notiekošās sagatavošanās APEC samitam Malaizijā gaitā tiek apspriesta doma: pienācis laiks pastumt malā IKP kā galveno attīstības rādītāju. Jo bieži gadās, ka IKP ir, bet laimes nav: laiks padomāt par ekonomikas jēgu, nevis par tās izaugsmi skaitļu dēļ.
Starp situ, šoreiz Ķīnā piecgades plāni tika apspriesti ļoti plaši un ilgi, tautas mērogā, taču ar valsts augstāko līderu dalību. Centrālās avīzes "Žeņmiņ žibao" portālā vien parādījās aptuveni 1,1 miljons piedāvājumu un viedokļu. Un izrādījās, cilvēki pārsvarā runāja nevis par skaitliskajiem rādītājiem, bet gan par kaut ko cilvēciskāku.
Un ja reiz drīzumā sausai statistikai tiks pielikts punkts, paskatīsimies uz to, kamēr tā vel ir, attiecīgi uz situāciju Ķīnā pirms 14 piecgades sākuma (2021.-2025. gads). Piemēram, šajā valstī varētu šodien sasniegt kādreiz pieteiktos mērķus saistībā ar tā paša IKP dubultošanu desmitgadē – salīdzinājumā ar 2010. gadu. Mazliet nepietika: šim nolūkam bija nepieciešama Ķīnas ekonomikas izaugsme 5,5% apmērā šogad. Bet būs tikai 2-3% (jāsaka, ka skaitļi nav ļoti oficiāli).
Taču šie 2-3% nozīmē, ka mūsu priekšā ir vienīgā lielā pasaules ekonomika, kura šogad nenoslīdēs lejā. Ķīna, apzinoties, pie kādām sekām ved epidemioloģiskie ierobežojumi, sāka palielināt atdzīvošanās un atjaunošanās tempus. Pieliksim klāt medicīnas teicamo darbu. Visi kopā – to pašu drīzāk skaitlisko, nekā kvalitatīvo, rādītāju attīstības piemērs.
Vēl par kvalitāti: Pekinā plēnumā pirmām kārtām bija norūpējušies par to, ka tagad sākusies dzīve atklāta un totāla spiediena apstākļos no ASV puses ar mērķi neļaut Ķīnas ekonomikai sasniegt jaunus augstumus, vai labākajā gadījumā likt tai sabrukt.
Tādēļ daudz runāja par jau rosināto tehnoloģisko līderību. Acīmredzot, tuvākajos gados var sagaidīt paaugstinātas pūles, pirmkārt, savu trešās paaudzes pusvadītāju ražošanas nozarē. Šobrīd ASV apspiež Ķīnu otrās paaudzes pusvadītāju daļā (agrāk tos visbiežāk vienkārši importēja no Amerikas). Bet otrkārt, plānos, kas ierakstīti piecgades dokumentos, – 5G tehnoloģijas, kvanta aprēķini, ar jaunu enerģiju darbināmi bezpilota transportlīdzekļi, biotehnoloģijas (sevišķi medicīnā) un daudz kas cits. Kopējā ideja: ja Amerikas tehnoloģiju pieplūdums pilnībā un vienā acumirklī apstāsies, tad jau ar Ķīnu nekas slikts nenotiks. Bet vajag, lai tai no tā kļūst tikai labāk.
Valsti iespējams sagraut, ja tā ir fatāli atkarīga no eksporta-importa. Taču ar Ķīnu kas tāds varēja nostrādāt pirms 10 vai drīzāk 20 gadiem. Šobrīd tā jau ir atkarīga pirmām kārtām no iekšējā tirgus, tātad no tā, cik bagāti ir tās iedzīvotāji. Un lūk atkal skaitļi no plēnuma: valsts ražo IKP 15 triljonu dolāru apmērā gadā (2019. gads), kas nozīmē, ka vidējie ienākumi uz vienu cilvēku ir vairāk nekā 10 tūkstoši dolāru gadā. Pateicoties šim līdz 57% ekonomikas pieauguma – tikai pieauguma – ģenerē iekšējais pieprasījums.
Kas attiecas uz ārējiem tirgiem, tad te starp pārējiem ir stāsts, kas saistīts ar Ķīnas pozīcijām musulmaņu pasaulē. Runa ir par Siņdzjanu ar tās daļēji musulmaņu iedzīvotājiem. Ja jums nav paveicies, un jūs dzīvojat kaut kur ASV vai Eiropā, tad laikam esat lasījuši, ka Siņdzjana – tas ir reģions, kur musulmaņi-uiguri sēž koncentrācijas nometnēs, sievietes ar varu sterilizē un tā tālāk – īsāk sakot, baisa vieta – un produkti no turienes ir jāboikotē.
Taču šobrīd noskaidrojas, ka tieši Siņdzjanu izdevies padarīt par visas Ķīnas skatlogu (nomainot jau tā attīstītās dienvidaustrumu piejūras provinces). Vidēji gadā tas auga par 8,3% ĶTR pastāvēšanas laikā (kopš 1949. gada), taču tas ir vidēji. Lielākoties izaugsme ir saistīta ar dažiem pēdējiem gadiem (kā rezultātā Rietumos arī pasludināja reģionu par "koncentrācijas nometni"). Šeit ikgadēji tempi jau gadās 40-46% apmērā (runa ir par iekšējā tūrisma izaugsmi tur 2018. gadā un 2019. gada pirmajā pusē; cauri 21 vietējo lidostu un pa zemi uz reģionu brauc miljoniem). Vai par to, ka Siņdzjana ieņem līderpozīciju valstī pēc lauksaimniecības mehanizācijas daļas, kokvilnas ražošanas un pārējā. Un par terorismu, kurš satricināja provinci (un pārējo Ķīnu) pirms dažiem gadiem, jau ir aizmirsuši. Siņdzjana kļuva par piemēru tam, kā var izvilkt no strupceļa Afganistānai vai Čadai līdzīgas valstis ar to atpalicību un teroru. Ko Pekina arī izmanto.
Vēl ir pavisam mazi nieki no to sērijas, ko ar skaitļiem ir grūti aprakstīt. Piemēram, nenormālie kino industrijas izaugsmes tempi (tā ir tā pati "sapņu un pārējās laimes fabrika"). Ķīnas Holivuda, kura atrodas Džedzjanas province, saucās Hendjana. Pēc īsa pavasara pārtraukuma tur šobrīd strādā bez atpūtas visi esošie zirgi (un iesaistīti visi bruņukrekli ar zobeniem), televīzijas un citu filmu uzņemšanas studijas ir rezervētas vairākas nedēļas uz priekšu. Tas, protams, ir arī eksporta produkts – to skatās visur, kur pasaulē dzīvo ķīnieši. Taču savējie – vispirms.
Visbeidzot, gandrīz aizgājusi pagātnē ķīniešu mīlestība pret "firmas" (ārzemju) modes produktiem. Šobrīd līdz pat 80% slaveno zīmolu pārdošanā ir vietēji. Sevišķi populāra kļuvusi kosmētika. Jo apdzīt ASV vai pretoties to spiedienam ir vajadzīga lieta, bet par skaistumu arī nedrīkst aizmirst.
