18:38 30 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1698
  • RUB92.4606
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Spriedze Karabahā (26)
76

Kalnu Karabaha bruņotā konflikta saasināšanas izraisījusi jaunu parādību – reģionā sarosījušies starptautisko teroristisko grupējumu kaujinieki, kuri spēj no kara gūt finansiālu labumu un izvērst ekspansiju.

Tādu "speciālistu" migrācija uz Dienvidkaukāzu nozīmē, ka karadarbības zona augs augumā un terorisma draudi pāries hroniskā kara formā saskaņā ar Afganistānas, Lībijas vai Sīrijas scenāriju, uzskata militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.  

6. oktobrī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins informēja, ka konflikta zonā Kalnu Karabahā ierodas tūkstošiem kaujinieku no Tuvajiem Austrumiem – no starptautiskajām teroristiskajām organizācijām "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultlan Murad", kā arī kurdu ekstrēmistiskajiem grupējumiem. Algotņi cer nopelnīt jaunajā karā Kaukāzā. Pirmo reizi konfliktu tik atklāti un viennozīmīgi atbalsta Turcija, kas nostājusies Azerbaidžānas pusē.

Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja: "Notikumi Karabahā – tā ir traģēdija, mēs ļoti pārdzīvojam, jo gan Azerbaidžāna, gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha ir teritorijas, kurās dzīvo mums tuvi cilvēki."

Putins atgādināja, ka Krievijā dzīvo azerbaidžāņu un armēņu diasporas, un uzvēra: liels skaits Krievijas pilsoņu uztur ciešas draudzīgas un pat radniecīgas attiecības ar abām republikām.

Maskava ar bažām uztver eskalāciju Kalnu Karabahā ar trešo valstu un spēku destruktīvo dalību. Informācijas avoti Sīrijas opozīcijā atklāja RIA Novosti, ka līdz oktobra sākumam Kalnu Karabahā nogalināti 93 no 322 Sīrijas algotņiem, 53 cilvēku mirstīgās atliekas nogādātas Sīrijā.

Ārvalstu kaujinieki

Krievijai nav vajadzīgs karš Dienvidkaukāzā, tomēr Kremlis saprot, ja bruņotais konflikts iegūs hipertrofētu formu. Krievijas ĀM dati liecina, ka Kalnu Karabahā nogādā algotņus no Sīrijas un Lībijas dalībai karā.

Iepriekš Sīrijas prezidents Bašars Asads intervijā RIA Novosti pauda pārliecību: Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir galvenais konflikta jaunā pavērsiena iniciators. Tā ir smaga apsūdzība, un diezin vai tajā galvenais ir personiskais aizvainojums vai atriebība par Turcijas armijas nelikumīgajām darbībām SAR teritorijā. Ankaras pārliekā iesaiste Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā draud ar destabilizāciju visā Dienvidkaukāzā, vairākās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs.

Ne velti Kanāda apturējusi bruņojuma eksportu uz Turciju, ieskaitot bezpilota lidaparātu Bayraktar ražošanai paredzētās rezerves daļas. Ukraina jau nolēmusi nopirkt pussimtu Turcijā ražoto dronu, ko Azerbaidžāna aktīvi izmanto Kalnu Karabahā. Tāds pirkums var novest pie jauna spriedzes pieauguma Ukrainas iekšējā konfliktā Donbasā.

Lai cik ieinteresēta ir Francija sadarbībā ar Azerbaidžānu enerģētikas un aizsardzības rūpniecības jomās, valsts prezidents Emanuels Makrons atklāti paziņoja, ka 300 kaujinieki no džihādistu grupējuma, kas darbojas Alepo rajonā, ir pārvietot no Sīrijas uz Baku caur Turciju. Iespējams, pirms vēlēšanām Makrons ir pārlieku atkarīgs no ietekmīgās armēņu diasporas, tomēr fakti ir spītīgi.

Amerikāņu žurnāls Foreign Policy vēsta, ka Turcija izmanto Kalnu Karabahā algotņu armiju no Sīrijas – marionetes. Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā gājuši bojā desmitiem sīriešu bruņoto vienību locekļi, kas agrāk karoja Sīrijas ziemeļos un Lībijā. Izdevuma informācijas avoti Sīrijas nacionālajā armijā (opozīcijā esošo bruņoto formējumu apvienība, ko atbalsta Turcija) ziņoja, ka uz Dienvidkaukāzu pārvietoti aptuveni 1500 algotņi no Sīrijas. Kaujiniekiem piedāvāti četrus mēnešus gari līgumi ar algu 1500 dolāru apmērā mēnesī (Turcijas lirās), tomēr daudzi nožēlojuši lēmumu ierasties Kalnu Karabahā, 55 algotņi gājuši bojā sadursmēs. Bojāgājušo ģimenēm apsolīta kompensācija – 60 tūkstoši Turcijas liru (apmēram 7800 ASV dolāri), ne īpaši augsta maksa par dzīvību.

Auglīga augsne terorismam

Turcijas Aizsardzības ministrija noliedz, ka uz Azerbaidžānu būtu nosūtīti kaujinieki (tāpat kā dažādi resori Baku), un klāsta, ka Armēniju atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujinieki, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Arī Baku apgalvo, ka Armēnijas pusē karo algotņi no Sīrijas un Libānas. Tīri tehnoloģiski "simetriska atbilde" ir iespējama – daudzās pasaules valstīs ietekmīgās armēņu diasporas finansiālie resursi ļauj savākt "savējo" algotņu armiju. Mostas tikai šaubas par to, vai tādi algoritmi ir lietderīgi.

Tālāka eskalācija ap Kalnu Karabahu nozīmē drūmu, asiņainu strupceļu gan Baku, gan Erevānai, izdedzinātu zemi neatzītās KKR mierīgajiem iedzīvotājiem un jaunu "sili", kas pievilinās Dienvidkaukāzā desmitiem teroristisku grupējumu, tūkstošiem džihādistu, no kuriem nākotnē būs grūti tikt vaļā pašiem "darba devējiem". Starp citu, vēl nesen Azerbaidžānā un Armēnijā valdīja relatīva labklājība, vērtējot no starptautiskā terorisma draudu viedokļa.

ASV kompānijas "Soufan Group" dati liecina, ka aptuveni 900 Azerbaidžānas pilsoņu (no sunnītiem) iesaistīti karadarbībās teroristisko organizāciju rindās Tuvajos Austrumos. Tomēr pēc Azerbaidžanas Valsts drošības dienesta četrām skaļajām kontrteroristiskajām operācijām (likvidācijām) valstī bija mierīgi. No Sīrijas atbraukušos "džihāda veterānus" specdienesti saņem paklusām. Un nekādi lieli mērķi nevar attaisnot "lietderīgu" kaujinieku domājamo importu no Sīrijas.

Līdz 27. septembrim Armēnijā transnacionālā terorisma draudi bija vēl mazāki. Kopā ar Krieviju tā likvidēja ISIS (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums) un citu džihādistu grupējumu agresijas sekas Sīrijas teritorijā. Protams, KDLO dalībvalstij lietderīgāk ir cīnīties pret starptautisko terorismu tālākās teritorijās, nevis uzaicināt "palīgā" KDP kaujiniekus.

Temats:
Spriedze Karabahā (26)

Pēc temata

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas ĀM uzrunājusi pasauli
Erdogans pauda cerību, ka Azerbaidžāna turpinās uzbrukumu Karabahā
Krievija pauž bažas: saņemta informācija par algotņiem Karabahā
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Tagi:
Turcija, teroristi, Kalnu Karabaha

Galvenie temati