05:47 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Ziemeļu straume 2 (218)
73

Polijas centieni veicināt "Ziemeļu straumes 2" krahu drīzāk gan izdara lāča pakalpojumu gāzesvada pretiniekiem.

Astronomiskais sods, ko Polijas antimonopola regulators UOKiK piespriedis koncernam "Gazprom" – 29 miljardi zlotu (7,6 miljardi dolāru), nav saprotams ne tikai Krievijas enerģētikas gigantam, raksta analītiķe Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Koncerna partneri projektā "Ziemeļu straume 2" arī nepiekrīt Varšavas lēmumam. Pat Eiropas Komisija piezīmēja, ka restrikcijas 10% apmērā no gada apgrozījuma – tas ir "daudz".

Pie tam UOKiK ar tādu lēmumu nepārprotami ir pārkāpis savas kompetences slieksni. Vācu kompānija Uniper (viena no piecām Eiropas kompānijām, kas piedalās projektā) atzīmēja, ka līgumi par gāzesvada būvdarbiem neattiecas uz kopuzņēmumu, tātad Polijas likumdošana saplūšanas kontroles aspektā uz tiem neattiecas.

Patiešām, sākotnēji bija plānots finansēt gāzesvada būvdarbus ar kopuzņēmuma starpniecību. Taču šim nolūkam bija jāsaņem atļaujas no antimonopola iestādēm visās valstīs, kur strādā uzņēmuma dalībnieki. Polija bija vienīgā, kas toreiz procesu bloķēja.

Tāpēc tika nolemts nekašķēties ar poļiem, nezaudēt laiku un naudu. "Ziemeļu straumes 2" finansēšanai izmantota cita shēma: Eiropas kompānijas kļuva par projekta kreditoriem, ne līdzīpašniekiem, tādējādi antimonopola prasības uz to neattiecas. "Gazprom" tika piešķirti aizņēmumi ķīlā pret Nord Stream 2 akcijām, tātad, ja Krievijas korporācija neizpildīs līguma noteikumus, kreditori automātiski saņems tās īpašumā.

UOKiK uzskata, ka līdz ar to Eiropas kompānijas pārvērtušās par "Nord Stream 2" operatora "kvaziakcionāriem", tāpēc "Gazprom" piespriests kolosāls sods, tā partneri sodīti ar 61 milj. dolāru.

No finansiālā viedokļa ne "Gazprom", ne "Ziemeļu straumei 2" patlaban nekas nedraud. Krievijas koncerns sodu apstrīdēs. Lietas izskatīšana visās instancēs ilgs gadiem, un, maigi sakot, nav nemaz zināms, vai tā beigsies ar Varšavas panākumiem.

Protams, Polija to ļoti labi saprot, taču tās soļi saistīti ne tikai ar cerībām saņemt no "Gazprom" lielu summu kaut kad nākotnē – drīzāk gan runa ir par centieniem iznīdēt ienīsto projektu tepat un uz vietas. Tāpēc sava lēmuma izsludināšanai UOKiK izvēlējusies šo brīdi.

Skaidrs, ka notiekošais cieši saistīts ar Krievijas un Rietumu attiecību tālāko pasliktināšanos Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Francija un Vācija gatavo kārtējo sankciju paketi pret Maskavu, ko ieteiks ES. Arī Lielbritānija ziņoja par nodomu "saukt Krieviju pie atbildības".

Tiesa, automātiski parādās jautājums, cik sāpīgi būs plānotie pasākumi.

Sankciju tēma Krievijas un Rietumu attiecībās jau sen ir visnotaļ divdomīga.

Maskavai jutīgi soļi tika sperti 2014.-2015. gg., kad tika ieviesti sektorālie ierobežojumi. Taču pat toreiz ASV un Eiropa neriskēja ar radikāliem pasākumiem, tādiem kā atteikšanās no Krievijas energonesējiem vai SWIFT atslēgšana. Skaidrs, ka viņi pārdzīvoja sevis dēļ – tādā gadījumā atsitiens smagi skartu viņus pašus.

Pēc tam sankcijas pārvērtās par īstu profanāciju, kuras ietvaros Rietumi galvenokārt papildina fizisko un juridisko personu melnos sarakstus. Tātad formalitātes ir ievērotas, tomēr nekāds reāls kaitējums netiek nodarīts ne Krievijai, ne sev. Tāpat savulaik beidzās arī skandāls ar Skripaļu saindēšanu.

Tagadējais incidents ar Navaļniju ir interesantāks – pirmo reizi vairāku gadu laikā radušās cita scenārija izredzes. Protams, runa ir par atteikšanos no "Ziemeļu straumes 2", jo Rietumos ir pietiekami daudz politisko spēku, kas ilgojas pēc tāda rezultāta un tagad dara visu iespējamo, lai to panāktu. Te Polija spēlē "pirmo vijoli", un UOKiK lēmums par soda naudu ir vēl viens veidas, kā pamudināt Eiropu pieņemt vēlamo lēmumu – pārtraukt projektu.

Tikai Varšava rosās pārlieku aktīvi un savos centienos vērš spiedienu pret Rietumeiropas valstīm, kam ir pašām savs viedoklis par situāciju.

Spriežot pēc Francijas un Vācijas komunikē, plānots izraudzīties ierasto salnkciju ceļu: tiek gatavoti ierosinājumi pret cilvēkiem, ko uzskata par atbildīgiem "par šo noziegumu un starptautisko normu pārkāpumu, ņemot vērā viņu oficiālās funkcijas, kā arī programmā "Novičok" nodarbinātajām personām".

Tātad Rietumeiropa atkal pasargā stratēģiski nozīmīgo enerģētisko projektu.

Toties Polijas pretestība, kas jau sagādājusi milzum daudz raižu Eiropas Savienībai, spēj radīt tikai vēl lielāku aizkaitinājumu un vēlmi sadot tai pa degunu par to, ka lien, kur nevajag.

Turklāt pretenzijas pret "Gazprom" ir Krievijas problēma, tomēr Polijas mēģinājumi pie viena sodīt arī Vācijas, Austrijas, Nīderlandes un Lielbritānijas vadošās enerģētiskās korporācijas (Engie, Uniper, Wintershall, OMV un Shell) diezin vai sastaps šo valstu labsirdīgu izpratni.

Vārdu sakot, Polijas centieni iznīdēt "Ziemeļu straumi 2" drīzāk gan atgādina lāča pakalpojumu gāzesvada pretiniekiem un var radīt pilnīgi pretēju efektu.

Temats:
Ziemeļu straume 2 (218)

Pēc temata

Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Krievija nekādi nevar palīdzēt Vācijai
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Krievija, Polija, Vācija

Galvenie temati