00:59 24 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Viedoklis
Saņemt īso saiti
85

Nesen amerikāņu pētnieki konstatēja, ka cilvēka DNS satur agrāk nezināma priekšteča pēdas. Spriežot pēc visa, senie sapiens krustojās ne tikai ar neandertāliešiem un deņisoviešiem, bija vēl kāds.

Domājams, tas ir Homo erectus – tā genoms vēl joprojām nav atšifrēts. Zinātnieki jau agrāk ir pieminējuši mīklainu arhaisku sugu, kas atstājusi piejaukumu melanēziešu un mūsdienu afrikāņu DNS. Kas ir šis noslēpumainais hominīds? Ko no tā mantojuši mūsdienu cilvēki? Par to portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.

Sveši gēni

2016. gadā speciālisti no Teksasas universitātes (ASV) Amerikas Cilvēka ģenētikas biedrības ikgadējā sapulcē paziņoja: Klusā okeāna salās dzīvojošo melanēziešu DNS atrasts zinātnei nepazīstams hominīds. Pie tāda secinājuma ļāva nonākt to genoma salīdzinājums ar neandertāliešu, deņisoviešu un afrikāņu DNS.

Меланезийцы в традиционной одежде, Нумеа, Новая Каледония
© AP Photo / ROB GRIFFITH
Melanēzieši tradicionālajos tērpos, Numeja, Jaunkaledonija

Pētnieki plānoja noskaidrot, cik lielu daļu gēnu mēs esam mantojuši no izmirušajiem Homo. Negaidot viņi atklāja, ka liela daļa seno gēnu, ko uzskatīja par Deņisova cilvēka genomu, patiesībā pieder citas sugas cilvēkam.

Tajā pašā gadā līdzīgus slēdzienus – neatkarīgi no amerikāņiem - izdarīja dāņu zinātnieki. Viņi izanalizēja aptuveni simt Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju un Austrālijas aborigēnu genomus un ievēroja arhaiskās DNS piejaukumu. No pirmā acu uzmetiena tā atgādināja deņisoviešu DNS, taču, spriežot pēc dažām atšķirībām, runa ir par citu hominīdu sugu.

Nezināmu cilvēku pēdas

Pētījumi radīja virkni jautājumu: mūsdienu cilvēka genomu, kurā meklēja svešus gēnus, speciālisti salīdzināja ar to radījumu DNS, no kā viņš varēja tos saņemt.

Tobrīd neandertāliešu genoms jau bija pietiekami labi izpētīts, taču galvenais avots, kas deva informāciju par Deņisova cilvēkiem, vēl joprojām bija pirksta falangas kauls un daži zobi no alas Altajā. Tā kā, saskaņā ar pašreizējo uzskatu, ar Homo sapiens krustojās deņisovieši Āzijas dienvidos vai Indonēzijas austrumos – tālas populācijas atšķiras viena no otras – noslēpumainā hominīda pēdas itin labi varēja piederēt arī viņiem.

Tomēr četrus gadus vēlāk pētnieki no Kalifornijas universitātes Losandželosā (ASV) ierosināja jaunu metodiku seno piejaukumu meklēšanai mūsdienu cilvēku DNS. Vairs nevajadzēja zināt tā homo genomu, no kura gēns mantots. Tātad zinātnieki varēja konstatēt mūsu senču hibridizācijas pēdas ar izmirušu veidu Homo, no kā nav palicis pāri nekas – ne kauli, ne zobi, ne darba rīki.

Предки западноафриканского племени йоруба скрещивались с неизвестными пока видами людей, которые отделились от общего ствола около 625 тысяч лет назад
Rietumāfrikā dzīvojošās jorubas cilts priekšteči krustojušies ar pagaidām nezināmu cilvēku pārstāviem, kuri no kopējā "stumbra" atdalījušies pirms 625 tūkstošiem gadu

Vispirms jaunā pieeja tika izmēģināta ar joruba un mende tautām no Rietumāfrikas. Eksperti izanalizēja 405 pilnus šo cilvēku genomus un reģistrēja 2-19% iepriekš nezināmas arhaiskas DNS. Tātad mūsdienu afrikāņu priekšteči krustojās ar cilvēku veidiem, kas atdalījušies no kopējā "stumbra" aptuveni pirms 625 tūkstošiem gadu – pirms neandertāliešu un deņisoviešu parādīšanās.

Demogrāfiskā modelēšana parādīja: hibridizācija notikusi ne vēlāk kā pirms 43 tūkstošiem gadu – aptuveni laikā, kad Eiropā neandertālieši sāka krustoties ar Homo sapiens. Tiesa, pagaidām nav gluži skaidrs, par ko atbild noslēpumainā priekšteča nodotie gēni un kāda loma tiem bijusi Rietumāfrikas tautu izdzīvošanā.

Noslēpumainais priekštecis

Pusgadu vēlāk zinātnieki no Kornellas universitātes (ASV) izmantoja līdzīgu metodiku, analizējot divu neandertāliešu, viena deņisovieša un divu mūsdienu cilvēku genomus. Rezultātā noskaidrojās, ka senajiem dažādu sugu hominīdiem bijuši dzimumsakari, un viņi mainījušies gēniem it reizi, kad abas grupas sastapušās laikā un telpā. Domājams, krustošanās gadījumu skaits ir lielāks, nekā domāts agrāk.

Piemēram, neandertālieši juta seksuālu interesi ne tikai par Sapiens: aptuveni pirms 200-300 tūkstošiem gadu viņi krustojās ar nezināmu senu hominīdu sugu un mantoja no viņiem gandrīz 3% genoma.

Фестиваль Науки МГУ
Homo sapiens vizualizācija, kas dzīvoja pirms 30 000 gadiem

Pie tam hibridizācijas pēdas atrastas arī Deņisova cilvēka DNS – 1% genoma viņš saņēmis no noslēpumainā arhaiskā radinieka. Pēc tam, pateicoties deņisoviešu un Homo sapiens krustošanās gadījumiem, 15% šo gēnu nonākuši mūsdienu cilvēka genomā.

Darba autori uzskata, ka runa ir par Homo erectus – sapiens tiešo priekšteci, kurš, iespējams, dzīvoja Eirāzijas teritorijā vienlaikus ar agrīnajiem neandertāliešiem un deņisoviešiem. Tomēr to nav iespējams pierādīt: pētnieki pagaidām nav saņēmuši un sekvencējuši viņā DNS.

Pēc temata

Kā cilvēks reiz jau pārdzīvojis "kodolziemu"
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Neizpētītā planēta. Dīvaini un pārsteidzoši fakti par Zemi
Tagi:
cilvēce

Galvenie temati