02:17 03 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.2066
  • RUB91.3194
Viedoklis
Saņemt īso saiti
90

Amerikāņi turpina paplašināt militāro klātbūtni pie Krievijas robežām. Valsts sekretārs Maiks Pompeo un Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks parakstīja līgumu, kas paredz vēl tūkstoš karavīru pārvietošanu uz Poliju.

Līdztekus Polijā nonāks arī ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štābs. Vašingtona neslēpj, ka tās vienīgais mērķis ir ierobežot Krievijas iespējas Eiropas virzienā. Par to, kā reģionā mainīsies spēku līdzsvars, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. 

Stāties pretī Krievijai

Nav pirmā reize, kad Varšava izlūdzas Vašingtonas militāro palīdzību. Jau 2018. gada beigās Polija piedāvāja ASV iespēju dislocēt valsti amerikāņu tanku brigādi. Valsts pat bija gatava segt izdevumus aptuveni 1,5-2 miljardu dolāru apmērā. Prezidents Andžejs Duda izdomāja jaunās bāzes nosaukumu – "Trampa forts". Acīmredzot, tāpēc, lai ASV līderim nerastos ne mazākās šaubas par Varšavas lojalitāti. Savukārt nacionalās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks paziņoja, ka jautājums par bāzi ir izlemts.

Atgādināsim, ka patlaban Polijā pēc rotācijas principa jau izvērsts amerikāņu militārais kontingents – aptuveni 4,5 tūkstoši cilvēku. Tomēr Varšavai vēl šķiet par maz. Pērn poļu politiķi un mediji vienā balsī klāstīja, ka Polijai jākļūst par ASV spēku galveno bāzi Eiropā. Runa pat bija par taktisko kodolieroču pārvietošanu uz austrumiem. Sak, tas esot nepieciešams, lai stātos pretī "agresīvajai Krievijai".

Galu galā Vāciju drīz vien pametīs 12 tūkstoši amerikāņu kareivju un virsnieku. Aptuveni puse atgriezīsies ASV, pārējie tiks dislocēti citās Eiropas valstīs, tostarp tūkstotis ieradīsies Polijā. Pentagonam šķita llieki sūtīt uz turieni tanku brigādi, un Trampa forts ir palicis uz papīra. Tomēr arī tādi papildspēki ir vērā ņemami.

Karaspēki un infrastruktūra

Varšavas un Vašingtonas noslēgtais līgums paredz ne tikai karaspēka pārvietošanu, bet arī ASV Bruņoto spēku štāba infrastruktūras un militārās sagatavotības centru izveidi, armijas un transporta aviācijas, bezpilota lidaparātu, speciālo operāciju spēku, kā arī aizmugures sagādes elementu struktūru izveidi. Krievijas diplomāti jau pauduši bažas šajā kontekstā.

"No jauna pievēršam uzmanību tam, ka amerikāņu militārās klātbūtnes paplašināšana nerisina drošības problēmas, - informēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. – Gluži pretēji, tā tikai pasliktina jau tāpat sarežģīto situāciju pie mūsu rietumu robežām, palielina spriedzi un palielina nejaušu incidentu riskus. NATO mums apgalvo, ka šāda spēku audzēšana ir nenozīmīga, tai ir rotācijas raksturs. Tomēr tie ir centieni izkropļot patiesību. Jaunā līguma īstenošana ļaus kvalitatīvi palielināt ASV spēku uzbrukuma potenciālu Polijā."

Krievijas senators Aleksejs Puškovs uzskata, ka ASV plāni pārvietot karaspēku uz Poliju kārtējo reisi pārkāpj Krievijas un NATO pamataktu. Šis dokuments neļauj Ziemeļatlantijas aliansei palielināt karaspēkus Austrumeiropas valstu teritorijā, kas iestājušās NATO pēc 1997. gada. Kā zināms, Polija pievienojās rietumu militārajam blokam 1999. gadā. Tomēr jāpiebilst, ka kopš 2014. gada amerikāņi pārsvarā ignorē šo dokumentu un metodiski pietuvina bruņotos spēkus un militāro infrastruktūru Krievijas robežām.

Čehi iebilst

Amerikāņi izskatīja arī citus variantus. Tomēr nebūt ne visi sabiedrotie ilgojas uzņemt viesus no okeāna viņas puses. Augustā Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs pirms tikšanās ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo akcentēja, ka Prāga neuzskata par vajadzīgu amerikāņu karavīru dislokāciju valstī. Viņš norādīja, ka papildu spēku izvēršana ir lieka.

"Mani tas nepārsteidza, - radio Sputnik ēterā teica Krievijas valsts humanitārās universitātes docents, vēstures zinātņu kandidāts Vadims Truhačovs. – Jau 2000. gadu vidū tika izskatīts jautājums par amerikāņu pretraķešu aizsardzības objektu dislokāciju Čehijā un gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju pret to visai kategoriski iebilda. Babišs, kurš cenšas saglabāt sabiedrisko atbalstu, paturot prātā toreizējos notikumus, nāca klajā ar tādu viedokli. Ideja par amerikāņu armijas bāzi Čehijas teritorijā nav populāra, un politiķi ņem to vērā. Varu pieļaut, ka no valsts parlamentā pārstāvētajām deviņām partijām piecas iebildīs."

Eksperts uzsvēra, ka Čehija atceras 1938.-1939. gadus, kad valsts likteni lēma aiz tās muguras. Tagad lielākā daļa čehu nevēlas, lai viņu mājās uzturētos ārvalstu kareivji, arī amerikāņi.

Amerikāņi ir apvainojušies uz Vāciju

Jūnijā Donalds Tramps pavēlēja Pentagonam izstrādāt plānu amerikāņu militārā kontingenta daļas izvešanai no Vācijas. Bez skaidra pamatojuma, tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti: Vašingtona ir pamatīgi apvainojusies uz Berlīni, kas atkal un atkal atsakās palielināt aizsardzības izdevumus NATO ietvaros līdz 2% no IKP.

Sabiedroto strīdā īpašu ieguldījumu devis ASV bijušais vēstnieks Vācijā Ričards Grenels, kurš draudēja vācu kompānijām ar sankcijām par dalību gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos un kritizēja Vācijas viedokli par Irānas kodoldarījumu. Diplomāta izteikumus Berlīne uzskata par iejaukšanos valsts suverēnajā politikā. Jūlija beigās Tramps savā lapā Twitter taujāja: "Vācija maksā Krievijai miljardiem dolāru gadā par enerģiju, bet mums Vācija jāaizsargā no Krievijas. Kas par lietu?" Tā ASV prezidents neviļus atklāja, cik absurda ir ASV militārās klātbūtnes paplašināšana pie NATO austrumu robežām, lai "savaldītu Krievijas agresiju". Ja Krievija pieteiks karu alianses valstīm, kam tā Eiropā pārdos naftu un gāzi?

Pēc temata

Pompeo tūre pa Eiropu: ko ASV valsts sekretārs veda bagāžā un ar ko atgriezās mājās
Politologs: Baltija spēj nopelnīt tikai ASV kazarmas lomā
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Tagi:
bruņotie spēki, ASV, Polija

Galvenie temati