21:59 25 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Viedoklis
Saņemt īso saiti
126

Fiksēt, precizēt koordinātes, identificēt mērķi un noraidīt likvidācijas komandu – ASV Perspektīvo aizsardzības izstrādņu aģentūra DARPA izsludinājusi konkursu.

Konkursa mērķis ir izstrādāt tehnoloģiju, kas ļautu automātiski fiksēt kustībā esošu pretinieka sauszemes tehniku un pat identificēt tās tipu. Šī izstrāde ir "mozaīkas kara" globālās koncepcijas daļa. Par Pentagona jaunās stratēģijas īpatnībām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Identificēt pēc fotogrāfijas

DARPA aicina visas ieinteresētās kompānijas prezentēt algoritmus, kas palīdzēs radariem ar sintezētu apertūru fiksēt kustībā esošu sauszemes tehniku. Tehniskajā uzdevumā precizēts, ka tanka vai BTR ātrums var būt ļoti mazs – tādu mērķus fiksēt ir grūti. Jauno tehnoloģiju plānots izmēģināt bezpilota lidaparātos, ko mācīs patstāvīgi meklēt maskējušos bruņutehniku.

Programmas otrā fāze – militārās tehnikas tipa automātiskas identifikācijas algoritmu izstrāde ar mākslīgā intelekta palīdzību, lai pēc tam izstrādātu ātrāko un efektīvāko tās likvidācijas paņēmienu. Pēc DARPA speciālistu domām, šis posms ir vissarežģītākais. Piemēram, ir ļoti grūti no tālienes atšķirt Krievijas tankus T-72 un T-90. Visiem "deviņdesmitajiem" ir elektroniski optiskās pretdarbības komplekss "Štora", kas to droši aizsargā no prettanku vadāmajām raķetēm ar lāzera tēmēkļiem. Prettanku vadāmās raķetes pret tiem nav efektīvas.

Tamlīdzīgi līdzekļi nav nodrošināti visiem "septiņdesmit otrajiem", it īpaši agrīna izlaiduma, tātad prettanku vadāmās raķetes var tos likvidēt. No "gudrā" drona ar perspektīvo radaru veiktās militārās tehnikas tipa pareizas identifikācijas ir atkarīgas bruņoto spēku tālākās darbības un ieroča izvēle. Izstrādātāju galvenais uzdevums – panākt, lai mērķa identifikācijas algoritmi saņemtu pietiekamu informāciju.

© Sputnik / Алексей Филиппов
Tanks T-72

"Ja jūs trenējat kaķa identifikācijas algoritmu, jūs varat to iemācīt pieslēgties internetam, kur ir simtiem tūkstošu kaķu fotogrāfiju visos iespējamos rakursos. Tas nav grūti, - paskaidroja ASV armijas ģenerālis Maiks Murrejs. – Ar Krievijas tanku T-72 situācija ir sarežģītāka. Var sameklēt dažas fotogrāfijas, taču vai tās uzņemtas no tā paša leņķa, kādā mērķi redz drons? Vai apgaismojums ir tāds pats? Vai tanks ir nomaskēts, vai atrodas atklātā apvidū?"

Plānots, ka mākslīgais intelekts noteikts mērķa tipu ar domājamā pretinieka militārās tehnikas 3D modeļu datu bāzes palīdzību. Drons, ieraugot tanku cīņas laukā, salīdzinās to ar trīsdimensiju attēliem savā atmiņā no analoģiska rakursa un izraudzīsies piemērotāko. Tiesa, nav gan zināms, kā to izdosies īstenot, jo pat viena tipa sērijas mašīnas var apgādāt ar dažādām piekaramajām iekārtām un tās būtiski atšķirsies ārēji. 

Mozaīkas koncepcija

Kustīgu sauszemes mērķu fiksācijas un identifikācijas tehnoloģija ir globālās "mozaīkas karadarbības" programmas daļa, pie kā DARPA strādā no 2017. gada. Tās pamatā ir pilotējamas un bezpilota aviācijas masveida pielietošana ciešā saiknē ar sauszemes un jūras spēkiem, satelītu grupējumu, precīzo ieroču kompleksiem. Kara lidotājs šajā koncepcijā komandē dronus, kuri pilda lielāko daļu kaujas uzdevumu. DARPA stratēģisko tehnoloģiju ofisa vadītājs Timotijs Greisons, ilustrējot skaidrojumu, aprakstīja četru BPLA darbības kaujas ierindā ar pilotējamu iznīcinātāju. Viens drons slāpē ienaidnieka radarus, otrs nes bruņojumu, trešais meklē mērķus, ceturtais kļūst par ēsmu PGA. BPLA skaitu, konfigurāciju, iekārtas un bruņojumu var nomainīt atkarībā no uzdevuma – kā mozaīkas vai bērnu konstruktora "Lego" elementus.

Танк Т-90МС на международном военно-техническом форуме
© Sputnik / Евгений Биятов
Tanks T-90

"Mozaīkas kara" koncepcija prasa lielu skaitu salīdzinoši lētu šauri specializētu bezpilota lidaparātu, kas uz sava skaita rēķina pārslogos jebkuru PGA sistēmu. Tādus dronus var viegli zaudēt un papildināt, bet GKS pilotiem nevajadzēs riskēt ar dzīvību zenītraķešu kompleksu ugunī.

Droni var fiksēt ZRK pozīciju un iznīcināt to saviem spēkiem vai noraidīt koordinātes cilvēkam, kurš organizēs uzbrukumu. Tiesa, nav zināms, vai tādi droni būs spējīgi efektīvi strādāt mūsdienu radioelektroniskās cīņas kompleksu darbības laukā – arī tie ir Krievijas armijas rīcībā.

Kaujas autopilots

Lai pilots varētu pievērsties viņam uzticēto dronu kontrolei, nāksies viņu atslogot un lidmašīnas vadību maksimāli nodot mākslīgajam intelektam (MI). Šī iemesla dēļ aģentūra DARPA pērnvasar iniciēja kaujas mākslīgā intelekta programmu ACE (Air Combat Evolution — "Gaisa kaujas evolūcija").

MI jau ir gatavs uzņemties virkni funkciju. Pagaidām pārsvars ir pilotam, kas spēj ātri pieņemt lēmumus atbilstoši situācijai, tomēr DARPA plāno mainīt situāciju. Perspektīvā autopilots spēs gaisa cīņā rīkoties daudz ātrāk nekā cilvēks.

MI mācīs pilotēt tāpat kā lidotājus – no vienkāršiem manevriem pie sarežģītākiem. Programma ACE ir sadalīta trīs posmos. Pirmajā MI izspēlēs gaisa cīņas elementus datora simulācijā. Otrajā to iestatīs nelielos komerciālajos dronos, kuri demonstrēs robotu iegūtās iemaņas gaisā. Trešajā posmā MI iestatīs kara lidmašīnai.

Многоцелевой истребитель F-22 Raptor
Daudzmērķu iznīcinātājs F-22 Raptor

Pilotam atliks tikai novērot notiekošo. Savukārt MI saņems aizvien sarežģītākus uzdevumus: notriekt spārnotās raķetes, uzbrukt bumbvedējiem, visbeidzot – cīnīties ar veiklajiem iznīcinātājiem.

"Lidotājs var būtiski uzlabot kara mašīnu nāvējošo spēku un efektivitāti, vadot lielu skaitu daļēji automātisku "gudro" bezpilota platformu no savas lidmašīnas, - uzskata DARPA pārstāvji. – Programma ACE ļaus viņam pievērsties cīņas kopainai, kamēr lidmašīna un tai piesaistītie droni patstāvīgi risinās individuālos uzdevumus. ACE radīs hierarhisku struktūru, kurā augstāka līmeņa kognitīvās funkcijas (piemēram, stratēģijas izstrāde, mērķu un piemērota ieroča izvēle) pildīs cilvēks, bet ar lidmašīnas manevriem un taktiskajām niansēm nodarbosies autonomās sistēmas."

Uzticams padotais

Viens no "mozaīkas kara" elementiem ir amerikāņu programma Skyborg Vanguard - bezpilota iznīcinātāja izstrāde saskaņā ar "uzticama padotā" (Loyal Wingman) koncepciju. Nesen ASV Gaisa spēki noslēdza līgumus ar četriem aizsardzības koncerniem — Boeing, Northrop Grumman, General Atomics un Kratos par tādu BPLA paraugu izstrādi.

Perspektīvos dronus plānots vadīt no pilotējamām lidmašīnām un aktīvi ar tiem strādāt. Līgumu maksimālā summa – 400 miljoni dolāru, paraugu izmēģinājumus plānots noslēgt līdz 2026. gada jūlijam.

Первый полет новейшего беспилотника Охотник
Министерство обороны РФ
Bezpilota lidaparāts "Ohotņik"

Līdzīgi projekti ir arī Krievijai. Piemēram, 2019. gada sākumā kļuva zināms, ka piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 trešo izmēģinājumu paraugu izmanto kā lidojošu laboratoriju, lai pārbaudītu perspektīvā trieciena BPLA S-70 "Ohotnik" sistēmas. Tiek testētas radioelektroniskās iekārtas, sakari, bezpilota lidaparātu pielietojums grupā.

2019. gada 27. septembrī Krievijas Aizsardzības ministrija pastāstīja žurnālistiem par "Ohotņik" un Su-57 pirmo kopīgo lidojumu, kas ilga vairāk nekā pusstundu. BPLA strādāja automātiskā režīmā. Tika izvērtēta "Ohotņik" un līderlidmašīnas mijiedarbība iznīcinātāja radiolokācijas lauka paplašināšanas jomā. Bez tam S-70 deva norādījumus par mērķi liela darbības rādiusa aviācijas likvidācijas līdzekļu pielietošanai bez nepieciešamības Su-57 ieiet nosacītajā pretgaisa aizsardzības sistēmas zonā.

Pēc temata

Poļu ģenerālis rupji nolamājies, salīdzinot savus tankus ar Krievijas T-72
Tanki dubļu nebijās! Krievu desantnieki piedalās lauka mācību konkursā
Neveselīga sensācija: Rietumi nopratuši, kāpēc Krievija izmēģina Sīrijā tanku "Armata"
Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. Kā atbildēs Krievija
Argentīnas žurnālisti pārsteigti par Krievijas tanka iespējām šķērsot ūdenstilpes
Tagi:
NATO, Krievijas Bruņotie spēki

Galvenie temati