17:21 09 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Viedoklis
Saņemt īso saiti
47

Vašingtona un Berlīne strīdās, vai vajadzētu uz G7 kārtējo samitu uzaicināt Maskavu. Donaldrs Tramps gribētu redzēt pārrunās Vladimiru Putinu, bet Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss norāda: sarunas ar Krievijas līderi nav iespējamas Ukrainas problēmas dēļ.

Kremlis atbild , ka vispār necenšas nokļūt G7 un dotu priekšroku "kodolpiecnieka", ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu sarunām. Par to, kāds notikumu scenārijs ir ticamākais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

"Drošība nav prece"

Šogad Vācijas Federatīvā Republika un ASV atzīmē 65. gadskārtu kopš diplomātisko attiecību izveidošanas. Vašingtonas un Berlīnes savienība tiek uzskatīta par eiroatlantiskās drošības garantiju. Tomēr jubileja var iznākt drūma.

Vācijas ĀM vadītājs Haiko Māss
© Sputnik / Григорий Сысоев

Vasaras sākumā kļuva skaidrs, ka ASV prezidents neblefo un patiešām plāno izvest no Vācijas 9,5 tūkstošus amerikāņu karavīru. Galvenais iemesls – Vācijas valdības nevēlēšanās palielināt izdevumus Ziemeļatlantijas alianses vajadzībām. Balto namu neapmierina arī tas, ka Berlīne atsakās samazināt nodevas precēm no ASV.

"Tramps ir sajaucis NATO ar tirdzniecības organizāciju. Drošība nav prece, tā var būt tikai savstarpēja," ASV līderim mēģināja iebilst VFR aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere. Velti.

"Ja vācieši vēlas, lai mēs viņus aizsargājam, lai maksā parādus un palielina iemaksas NATO budžetā," attrauca bijušais ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels. Tramps viņam piekrita.

Vienprātības trūkst arī jautājumā par ES enerģētisko drošību. Amerikāņi joprojām uzstāj, ka "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume" palielina eiropiešu atkarību no Krievijas gāzes un rada politisku risku.

Vācieši nepiekrīt, viņiem nepatīk Vašingtonas iejaukšanās. Tomēr amerikāņi uzstāj un ievieš jaunas sankcijas pret Krievijas enerģētikas projektu dalībniekiem no Eiropas.

"Antiķīnas alianse"

Maskavas jautājumā Berlīnei un Vašingtonai, šķiet, domstarpību nav: neatzīt Krimas pievienošanos Krievijai, atbalstīt Kijevu konfliktā Ukrainas dienvidlaustrumos. Toties diskusija nesen sākās par citām problēmām.

Aizvadītajā nedēļā Valsts departaments informēja, ka plāno veidot aliansi pret Ķīnu. Pie tam Maiks Pompeo ierosināja iesaistīt tajā Maskavu. Prezidents Tramps atsauca atmiņā ieceri uzaicināt Vladimiru Putinu apmeklēt septembrī gaidāmo G7 samitu. Lai arī nav runas par G8 atjaunošanu, tā ir laba iespēja apspriest antiķīnas savienību – domājams, tā nosprieda Vašingtonā.

Vācijai ir cita loģina. Angela Merkele uzskata, ka Ķīna patiešām kļūst par "galveno ārpolitisko izaicinājumu" ne tikai ASV, bet arī Eiropai. Tomēr kanclere ir pārliecināta, ka pagaidām neviena valsts nespēj stāties pretī ĶTR.

"G7 transformācija par antiķīnas aliansi neatbilst Berlīnes interesēm," ir pārliecināta Merkele. Viņa vēl joprojām šaubās, vai būtu jābrauc uz samitu ASV pandēmijas karstumā. Vācijas ārlietu ministrs kategoriski iebilst pret Trampa nodomu uzaicināt uz samitu Krievijas prezidentu.

"Krima un militārā konfrontācija Ukrainas dienvidaustrumos ietekmēja Krievijas izlēgšanu no G9. Kamēr šie jautājumi nav atrisināti, es neredzu iespēju atjaunot Maskavas dalību šajā formātā," viņš teica.

Un piebilda: tas nenozīmējot, ka dialogs nav iespējams. Māss uzsvēra, ka bez Krievijas neizdosies tikt uz priekšu konfliktu noregulēšanā Ukrainā, Sīrijā un Lībijā.

Vienprātība par "piecu samitu"

Uz diskusiju reaģēja arī Maskava. Ārlietu ministrija un Federācijas Padome izslēdza iespēju strādāt jebkādās pret Ķīnu vērstās apvienībās un uzsvēra – sadarbība ar Ķīnu ir Krievijas prioritāte.

G7 ir pārvērtusies par Rietumu pasaules vienotības demonstrācijas instrumentu, taču vairs nerada jaunus lēmumus. Krievija vienmēr ir gatava dialogam jebkurā formātā, taču ar dalībnieku līdztiesības obligāto nosacījumu," atzīmēja FP Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantins Kosačovs.

Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja: Krievijas mērķis nav atgriešanās G7.

"Krievija ir apmierināta ar G20 darba efektivitāti, kas labāk atbilst mūsdienu ekonomiskajām reālijām," paskaisroja Peskovs.

To atzina arī G7. Vērā ņemamu interesi radīja arī Vladimira Putina iniciatīva organizēt piecu valstu – ANO Drošības padomes pastāvīgo loclekļu tikšānos.

"Ļoti daudz nenoteiktu jautājumu uzskrājies starptautiskajās lietās, kas prasa pasaules vadošo valstu, oficiālo kodollielvalstu pastāvīgu uzmanību. Tāpēc, manuprāt, tāda tikšanās ir savlaicīga, nepieciešama un būtu noderīga," Krievijas prezidents komentēja savu ideju.

No ilgām diskusijām par "piecu samita" formātu un dienas kārtību izdevies izvairīties. ASV, Francija, Ķīna un Lielbritānija Krievijas ierosinājumu atbalstīja un piekrita: viņiem ir, par ko parunāt. Provizoriski "piecu samits" ieplānots septembrī. Pandēmijas dēļ iespējams arī videokonferences variants. Patlaban tiek noteikts apspriežamo jautājumu loks. Zināms, ka uzmanības centrā būs situācija konfliktu reģionos, stratēģiskā bruņojuma kontrole un kopīga cīņa pret terorismu.

Pragmatisks viedoklis par Krieviju

Džordža Māršala vārdā nosauktā Eiropas Drošības jautājumu centra spesiālists Pals Dunajs sarunā ar RIA Novosti ieteica neizdarīt pārsteidzīgus slēdzienus. ASV un Vācijas pretrunas daudzos starptautiskos jautājumos, ieskaitot Krievijas darbu G7, eksperts nosauca par "vārdu karu".

"Vācija cenšas izvairīties no publiskiem strīdiem ar Vašingtonu. Vācijas elite saprot, ka visas Trampa darbības patlaban nosaka amerikāņu priekšvēlēšanu kampaņa. ASV prezidents pūlas demonstrēt apņēmību attiecībās ar sabiedrotajiem NATO, pat ja tas kaitē eiroatlantiskajai drošībai. Taču galvenajos jautājumos, vienalga, vai tā būtu "Ziemeļu straume 2", amerikāņu karavīru dislokācija Vācijā vai sadarbība ar Krieviju, Vācijas valdība skaidri definē savu pozīciju," paskaidroja Dunajs.

Spekulācijas ap gaidāmo samitu G7 eksperts uzskata par sadomātām. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka gandrīz visi "Septītniekā" ne vienu vien reizi atzinuši: ir bezjēdzīgi mēģināt risināt globālās problēmas bez tādām reģionālām lielvalstīm kā Ķīna, Indija, DĀR, Brazīlija. ES apzinās arī Krievijas svarīgo lomu vairāku Tuvo Austrumu konfliktu noregulēšanā, uzsvēra Dunajs.

"Eiropa pragmatiski skatās uz Krieviju, ko nevar apgalvot par Ameriku. Trampa izteikumi par Putina uzaicināšanu uz G7 samitu nav nekas cits kā vien populistisks solis. Vāciju ar Maskavu saista vismaz enerģētika. Te Berlīnes pozīcija ir nepārprotama: neskatoties uz Vašingtonas spiedienu, vācieši neatteiksies no "Ziemeļu straumes 2". Pat tad, ja to pabeigs ar aizkavēšanos," precizēja Dunajs.

Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs uzskata, ka pašlaik G7 nav labākajā formā, un Krievija nav vienīgais "strīdus ābols".

"G7 ir spiesta pastāvīgi salīdzināt sevi ar G20. Turklāt salīdzinājums nenāk tai par labu. Taču diskusija par Maskavas dalību gaidāmajā samitā tomēr ir interesanta. Tā rāda, ka Rietumi apzinās neizbēgamo konfrontāciju ar Ķīnu. Krievijas atgriešanās šajā formātā varētu apstiprināt tās piederību Rietumiem. Tas nozīmētu arī to, ka mēs tomēr esam orientēti uz Ziemeļatlantijas civilizācijas vērtībām. Taču diezin vai Krievija izšķirsies par tādu ģeopolitisko adaptāciju," sprieda Kortunovs.

Eksperti bija vienisprātis: iekšējās pārbūves un mērķu pārvērtēšanas posms nav labākais laiks, lai atjaunotu G8. Daudz perspektīvāks ir "piecu samits". ANO Drošības Padomes locekļi bieži vien nedzird viens otru diskusijās. Iespējams, valstu vadītāju personīga tikšanās mainīs situāciju.

Pēc temata

Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Donalds Tramps Ņujorkā apspriedīs ar Krieviju un Ķīnu bruņojuma kontroli
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Tagi:
G7 samits, Krievija, vacija, ASV, NATO

Galvenie temati