19:17 12 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1276
  • RUB80.2104
Viedoklis
Saņemt īso saiti
139

Krievijas vadības lēmums atlikt Uzvaras parādi 2020. gadā uz vēlāku laiku šķiet apsvērts un optimāls rūpēs par daudzu tūkstošu cilvēku veselību Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva atlikt militāro parādi Sarkanajā laukumā Maskavā, parādes citos Krievijas Federācijas reģionos un citus masu pasākumus, kas veltīti Uzvaras 75. gadadienai, arī "Nemirstīgā pulka" gājienu. Saskaņā ar Krievijas valsts vadītāja rīkojumu Uzvaras parāde notiks 24. jūnijā.

Iepriekš Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija un Maskavas pilsētas varasiestādes apsvēra 9. maija militārās parādes norises variantu bez viesiem un skatītājiem (televīzijas pārraide). Taču veterāni, "Nemirstīgā pulka" un citu masu pasākumu organizatori piedāvāja izvēlēties citus datumus Uzvaras dienas svinībām.

Valsts galvenās militārās parādes sagatavošana un norise Sarkanajā laukumā ir sarežģītākais pasākums, kas ilgst vairākus mēnešus un izmaksā miljardiem rubļu. Parādes atlikšana ir ne mazāk sarežģīta tehniski, psiholoģiski, turklāt dārgi izmaksās finanšu ziņā. Skaistās militārās ierindas ir aisberga redzamā virsotne, tūkstošiem cilvēku daudzu dienu pūļu un fantastiskas loģistikas rezultāts.

Tradicionāli aprīļa sākumā Piemaskavas poligonā Alabino vairāk nekā 15 tūkstoši karavīru no dažādiem Krievijas ģeogrāfiskajiem punktiem sāk gatavoties Uzvaras Parādei. Piemēram, Žukovska un Gagarina vārdā nosauktās Gaisa spēku kara inženieru akadēmijas 1,5 tūkstoši virsnieku un kursantu tika pārdislocēti no Voroņežas uz Piemaskavu ar vairākiem militārās aviācijas Il-76 reisiem.

Lai organizētu nepārtrauktu izglītības procesu, kopā ar kursantiem ierādās vienību komandieri, divdesmit fakultāšu pasniedzēji un aizmugures dienestu speciālisti. Pārējās militārās augstskolas un savienojumi veido parādes vienības, kas sastāv no 450 cilvēkiem, taču organizācija un algoritmi ir tikpat daudzšķautņaini.

© Sputnik / Alexander Liskin
Militārā parāde Sarkanajā laukumā par godu Padomju Savienības Uzvaras 40. gadu jubilejai Lielajā Tēvijas karā

Parādes ierindas sagatavošana karaspēka pastāvīgas dislokācijas punktos un augstskolās sākas jau decembrī. Tā tiek panākta militārās ierindas vienotība un saskaņotība. Līdztekus kājnieku vienībām trenējas sauszemes un aviācijas kaujas tehnikas ekipāžas (kopā – 400 vienības).

Parasti Piemaskavas poligonā Alabino notiek vairāk nekā 10 "ieskaites" parādes mēģinājumi, bet pēc tam – trīs ģenerālmēģinājumi Maskavā (aprīļa beigās un maija sākumā). Līdz šā gada 15. aprīlim Piemaskavā notika jau četri aviācijas treniņi – ietilpīgākie no organizācijas un gaisa satiksmes drošības pasākumu ievērošanas viedokļa.

Ierindas tradīcijas

Uzvaras parādes par ikgadējām kļuvušas salīdzinoši nesen. Pēc Lielā Tēvijas kara beigām šādi pasākumi daudz biežāk tika organizēti par godu sociālistiskajiem svētkiem – Darba dienai (1. maijs) un Oktobra revolūcijas gadadienai (7. novembris). Iespējams, milzīgās organizatoriskas slodzes un lielo izmaksu dēļ PSRS lakā militārā parāde Sarkanajā laukumā par godu Uzvaras dienai notika tikai četras reizes – 1945., 1965., 1985. un 1990. gadā.

Šodien šķiet neticami, bet pēc 1945. gada Maskavā militārā parāde Uzvaras dienā netika rīkota veselus 20 gadus.

1947. gadā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs nolēma uzskatīt 9. maiju par darba dienu (uz 17 gadiem), un tikai 1965. gadā Uzvaras diena atkal kļuva par svētku dienu (pirmo reizi iznesa Uzvaras karogu, bet Maskava ieguva varoņpilsētas statusu).

Vēsturisko kolīziju skaidro ar skarbiem ārpolitiskajiem apstākļiem un iekšpolitisko vidi valstī pagājušā gadsimta 40. un 50. gadu beigās. Sākās aukstais karš, visi spēki un līdzekļi tika koncentrēti aizsardzības stiprināšanai. Varasiestādes neobjektīvi vērtēja Georgija Žukova slavu tautā. Turklāt vēl pārāk lielas bija zaudējumu sāpes – karā bojā gājušo sarkanarmiešu atraitnes un bērni 9. maiju uztvēra galvenokārt kā atmiņas un sēru dienu. Daudziem cilvēkiem pēcpadomju telpā šie svētki arī šodien ir "ar asarām acīs". Vēsturnieki joprojām strīdas par karā bojā gājušo padomju cilvēku skaitu, min skaitļus līdz 28 miljoniem cilvēku.

© RIA Novosti.
Maskava, Sarkanais laukums, 1945.gada 24.jūnija parādes kadri

Lai nu kā, 20 gadus pēc kara izauga padomju cilvēku paaudze, kuriem nebija zināmas kara šausmas, veterāni vairs neietekmēja tik aktīvi jauniešu prātus. Uzvaras dienas svinīgās parādes sāka lielā mērā apvienot sabiedrību, ģenerēt patriotismu un cieņu pret militāro darbu. Krievijā 9. maija parādes kļuva regulāras kopš 1995. gada, bet militārā aviācija atkal sāka piedalīties svinīgajos pasākumos 2005. gadā.

Kā viss sākās

1945. gada 9. maijā Maskavā nebija militārās parādes un sarkano neļķu, pilsētnieki vienkārši priecājās, raudāja, apsveica viens otru ielās. Padomju karaspēka parāde Berlīnē notika 1945. gada 4. maijā pie Brandenburgas vārtiem, to pieņēma Berlīnes militārais komendants ģenerālis Nikolajs Berzarins.

Pirmā Uzvaras parāde Maskavā norisinājās 1945. gada 24. jūnijā, to vadīja maršals Konstantīns Rokosovskis, parādi pieņēma maršals Georgijs Žukovs. Piedalījās 12 apvienotie pulki – no 10 frontēm, Jūras kara flotes un Tautas komisariāta – vairāk nekā 12 tūkstoši karavīru - Padomju Savienības varoņi un Slavas ordeņa pilni kavalieri. Parādes nobeigumā pie Kremļa sienas bija nomesti 200 vācu fašistu karaspēka karogi. Tā paša gada 16. septembrī ķīniešu pilsēta Harbinā notika padomju karaspēka parāde, kas bija veltīta uzvarai pār Japānu.

Uzvaras parādes nekad neatkārtojas, katrai ir savas īpatnības, tomēr 1995. gada 9. maijā Sarkanajā laukumā rekonstruēja vēsturisko 1945. gada Uzvaras Parādi. Kara veterānu sastādītie pulki pārstāvēja visas 10 militāro gadu frontes ar saviem kaujas karogiem. 19. maijā tika pieņemts federālais likums, saskaņā ar kuru Uzvaras militārās parādes ikgadēji notiek Maskavā, varoņpilsētās un militāro apgabalu štābu, flotu, Bruņoto spēku armiju un Kaspijas flotiles dislokācijas pilsētās.

Militārās parādes ar gadiem kļūst arvien sarežģītākas un iespaidīgākas, gan tehnoloģiski, gan politiski. 2005. gadā, Uzvaras 60. gadadienā, Sarkanajā laukumā pirmo reizi atradās ne tikai uzvarētāji, bet arī Vērmahta veterāni, kuri ieradās kopā ar Vācijas kancleru Gerhardu Šrederu. Parādē piedalījās četri tūkstoši Krievijas kara veterāni un septiņi tūkstoši karavīru.

Krievijas smagā kaujas tehnika, ieskaitot OTRK "Iskander" un tankus T-90, pirmo reizi šķērsoja Sarkano laukumu 2008. gada maijā. Ārvalstu karavīri no Lielbritānijas (šajā valstī piemiņas pasākumi notiek gan 8., gan 9. maijā), ASV, Francijas, Polijas un NVS valstīm (75 cilvēki no katras valsts) piedalījās parādē Sarkanajā laukumā 2010. gada 9. maijā. Rekordliels karavīru skaits bija 2011. gada parādē – 20 tūkstoši karavīru. 2014. gada Uzvaras Parādē piedalījās Federālā apsardzes dienesta Prezidenta (iepriekš Kremļa) pulka kavalēristi, bet 2015. gadā – Kubaņas kazaki.

Dažkārt Uzvaras dienā ir gadījies operatīvi atvelt vai atlikt kaut kādas tradīcijas vai norises laiku. Piemēram, 1945. gada 24. jūnijā laikapstākļu dēļ tika atcelta parādes aviācijas daļa. Līdzīga situācija veidojās arī 2017. un 2019. gadā.

No tā uzvaras prieks nemazinās. Lai kad notiktu militārā parāde par godu Padomju Savienības Uzvaras 75. gadu jubilejai Lielajā Tēvijas karā, mūsu kopīgo vēsturi nevar nedz pārcelt, nedz pārrakstīt: 1945. gada 8. maijā plkst. 22:43 pēc Centrāleiropas laika (9. maijā plkst. 0:43 pēc Maskavas laika) Berlīnes ģenerālfeldmaršals Vilhelms Keitels, Vermahta pārstāvji ģenerālpulkvedis Štumpfs un Kara jūras flotes admirālis fon Frīdeburgs parakstīja aktu par Vācijas bezierunu kapitulāciju.

Tagi:
Krievija, Uzvaras 75. gadadienas svētki, Uzvaras diena, Otrais pasaules karš

Galvenie temati