17:13 22 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1852
  • RUB91.4095
Viedoklis
Saņemt īso saiti
250

Eiropas Savienības un eiro nākotnes perspektīvās, ko tēlo amerikāņu un britu mediji, vērojams satriecošs kontrasts.

Iespējams, runa nav par konkrēta izdevuma ģeogrāfisko atrašanās vietu,  bet gan par ideoloģisko orientāciju, tomēr fakts nemainās: presē parādījies milzum plašs viedokļu spektrs par to, kas sagaida eiro un ko gaidīt no eiro. Tas plešas no optimistiskām cerībām, ka Eiropas valūta ieņems dominējošu vietu nākotnes "zaļajā" ekonomikā (un starp atbilstošajiem "zaļajiem" finanšu instrumentiem) līdz pat prognozēm par eiro sabrukumu zem pašas eirozonas strukturālo problēmu sloga un nepārvaramām politiskām domstarpībām, kas plosa ES jau kopš pirmās globālās finanšu krīzes (2008.-2009.gg.) laikiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Kasandras lomā šoreiz ir konservatīvs britu finanšu un ekonomiskais analītiķis no Londonas izdevuma The Telegraph Ambrozs Evanss-Pričards – viņš pareģo traģēdiju Eiropā un taisnīgi norāda uz jau manāmajiem negatīvā scenārija simptomiem. Analītiķis nepiekrīt finanšu tirgos valdošanai sajūsmai par Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas nesenajām darbībām.

"Vācieši ir nobažījušies par to, ka ECB seko Veimāras reihslbankai inflācijas slazdā (ECB vadītājas – red.) Lagardas dāsnums audzē spriedzi attiecībās ar Vāciju, un šī spriedze var saraustīt eiro gabalos. Kristīne Lagtarda uzņemas lielu ekonomisko risku, dubultodama stimulus laikā, kad eirozonas naudas masa jau pieaug ātrumā, kāds nav redzēts kopš eiro ieviešanas brīža. Pie tam viņa uzņemas vēl lielāku politisko risku, kad Vācijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par to, ka ECB ļaunprātīgi izmantojusi savu varu agrākajos obligāciju iepirkumos, atsakoties no naudas un kredītu noregulējuma, īstenojot plašus ekonomiskos pasākumus bet attiecīgām tiesībām, kas paredzētas līgumā (par Eiropas Savienības dibināšanu – aut.),"raksta Evanss-Pričards.

The Telegraph publicētajā materiālā minēti dažādu vācu ekspertu viedokļi par to, ka ECB darbības, kuru mērķis, pēc būtības, ir ar drukas mašīnas palīdzību glābt citas ES valstis, vispirms – Itāliju, novedīs pie nopietnām problēmām ar eiro. Ekspertu viedokļi, kas pausti gan pret EK un ECB darbībām, gan pret eiro pastāvēšanu, ir ļoti plašs – domas izteicis gan viens no ECB dibinatājiem (tās bijušais galvenais ekonomists) Otomars Issings, gan izcili ekonomisti, kuri vadījuši Eiropas virzienu pasaules vadošajas bankās, piemēram, Deutsche Bank un amerikāņu Goldman Sachs.

Piemēram, profesors Tomass Maeiers, Frankfurtes pētnieciskā institūta Centre for Financial Studies zinātniskais līdzstrādnieks, Deutsche Bank bijušais galvenais ekonomists, uzskata, ka ECB darbībām būs sekas, ko apmaksāt nāksies vācu nodokļu maksātājiem. Un viņi par to nebūs apmierināti.

"Mēs itin labi varam soļot pretī 70. gadu parauga inflācijai. ECB rada visu to naudu, taču vienkaikus (preču un pakalpojumu – aut.) piedāvājums ekonomikā ir ierobežots. Ja Vācijas iedzīvotāji no rīta modīsies ar inflāciju 5% apmērā, kad tas beigsies, viņi secinās, ka kontrole pār eiro ir zudusi," viņš uzsvēra.

Profesora neapmierinātība ir jāpaskaidro. Ja nauda nebūtu atvēlēta Itālijas vai citu analoģisku valstu glābšanai no bankrota, bet gan eksporta ražotņu attīstībai, ECB darbības vēl būtu zināmā mērā saprotamas. Taču tirdzniecības karu (un pilnīgi citas EK prioritātes) apstākļos tas nenotiks, tātad nauda nonāks iekšējā tirgū ar paredzami negatīvām sekām. Iepriekš no inflācijas sekām ES glāba pamazām aizvien lētākais imports no Ķīnas (tiesa, tas atņēma eiropiešiem darba vietas, tomēr deva lētas preces), bet tagad EK plāno cīnīties ar importu no Ķīnas un ASV, ieviest "ogļražu" tarifus pret citām valstīm un panākt, lai dzīvot ES būtu dārgi un nepatīkami visiem, izņemot nelegālos migrantus un pabalstu saņēmējus.

Tomēr uz šo situāciju var paskatīties arī no cita viedokļa – saskaņā ar to EBC monetārā pārpludināšana tiek interpretēta kā iespēja glābt eirozonu tagad, lai nodrošinātu eiro pasaules līdera vietu vēlāk.

Piemēram, aģentūra Bloomberg apliecina, ka "eiro ceļš uz izcilu stāvokli pasaulē ved caur "zaļajām" finansēm", un tēlo pasakainas perspektīvas:

"Eiro ieņēmis dominējošu stāvokli strauji augošajā finansēšanas tirgū ar "zaļo" obligāciju (tas ir, ekonomiskās darbības finansēšanai paredzētās obligācijas, kas veicina ekoloģiskā kaitējuma mazināšanu vai minimizē siltumnīcas gāzu izmešus atmosfērā. – Aut.) palīdzību, un šajā valūtā nākusi klajāgandrīz puse visu "zaļo"obligāciju emisiju pērn, liecina ECB dati. Evolūcija atbilst ES ambīcijām – padarīt kontinentu par pirmo klimatiski neitrālo reģionu uz planētas līdz 2050. gadam. (..) centieni pozicionēt eiro kā galveno valūtu cīņai ar klimata pārmaiņām var galu galā palielināt tā iespējas starptautiskās rezerves valūtas lomā."

Principā, investoriem tiek piedāvāta iespēja izvēlēties vienu no diviem priekšstatiem par to, kas nākotnē būs svarīgāks: iekšpolitiskie konflikti Eiropas Savienībā un fakts, ka pašlaik (vismaz tā uzskata vairāki vācu eksperti) un Eiropas Centrālās bankas rēķina tiek finansēti bankrotējošu valstu budžeti, vai tas, ka finanšu instrumenti, kas tiek laisti klajā klimata glābšanas, bezogļu ekonomikas attīstības un citu "zaļo" ideālu vārdā (kā arī visi no tā izrietošie parādi), izmanto Eiropas Savienības valūtu. Ja uzskatīt, ka galu galā nozīme ir reālajai ekonomikai, iznāk, ka taisnība ir pesimistiem Londonā un Frankfurtē, kuri negaida neko labu eirozonai. Savukārt, ja taisnība tiem, kuri neliekuļoti uzskata, ka perspektīvā ekonomikas pamatā būs vēja ģeneratori un elektromobiļi, šķiet, eiro gaida lieliska nākotne, neskatoties uz pašreizējām grūtībām.

Pagaidām mediju laukā virsroku gūst optimisti, taču, spriežot pēc tā, ka pasaules centrālās bankas ne īpaši steidz mainīt dolārus un zeltu pret "zaļaljiem" eiro, šķiet, skeptiķi tomēr ir tuvāki patiesībai.

Pēc temata

Parādīsies jautājums, kas ar ES būs tālāk: eirodeputātu prognozes par kopējo budžetu
Apgrozījums krities desmitkārt, eksports – par 20%. Ekonomikā gaidāmas šausmas
"Kaut kas jauns un šausmīgs": ekonomisti pastāstīja par nākotni pēc pandēmijas
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Tagi:
ekonomika, ES

Galvenie temati