17:20 24 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1692
  • RUB89.7875
Viedoklis
Saņemt īso saiti
72

Demonstrācijas pret rasismu un policijas vardarbību, kas plosa Savienotās valstis kopš maija beigām, daudziem likušas iegrimt domās: vai kārtības sargi viņiem ir vajadzīgi?

Izskanējuši vairāki ieteikumi, kā ierobežot patvaļu, par ko stāsta aktīvisti un raksta mediji: organizēt vērienīgu reformu, atņemt policijai finansējumu vai pat atbrīvoties no tās vispār. Par to, vai tie ie reāli, mēģināja tikt skaidrībā Sofija Meļņičuka portālā RIA Novosti.

Reformu laiks

Demokrāti iesnieguši Kongresā likumprojektu, kas atvieglo tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kriminālvajāšanu. Pēc būtības, runa ir par imunitātes atcelšanu, kas pasargā policistus no izmeklēšanas, ja tie aizturēšanas laikā pārkāpuši cilvēka tiesības. Policistiem ir tiesības pēc saviem ieskatiem likt lietā spēku un šaujamieročus, jo 43% amerikāņu pašiem ir šaujamieroči.

"Ja jau nav vienota kursa ar mērķi likvidēt sistemātisko rasismu un pārliekos kontroles pasākumus, pienācis laiks strukturālām pārmaiņām ar reformu palīdzību," kongresmeņi uzsvēra.

Dokuments nosaukts "Likums par taisnīgumu 2020". Tā ir atbilde uz nesenajām afroamerikāņu slepkavībām. Kritiķi atzīmē, ka tā ir Kongresa agresīvākā iejaukšanās policijas darbā jaunlaiku vēsturē.

Plānots izveidot policistu kontroles nacionālo sistēmu. Piemēram, viņiem liks atskaitīties par katru spēka pielietošanas gadījumu. Paņēmienus ar žņaugšanu aizliegs – to dēļ mira Džordžs Floids. Ieviesīs treniņus ar mērķi novērst subjektīvu attieksmi pret likumpārkāpējiem. Citādi – nekāda valsts finansējuma.

No 1977.gada reģionālo un vietējo varas iestāžu izdevumi policijas vajadzībām izauguši no 42 līdz 115 miljardiem dolāru. Pie tam tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām atvēlamo budžeta līdzekļu daļa nav mainījusies – aptuveni 4%.

Varas struktūras izmaksā dārgi. Piemēram, Ostinas pilsētas policijas departaments laikā no 2012. līdz 2017. gadam bruņuvestēm, ķiverēm, vālītēm, dūmu granātām, gāzmetējiem un pārējai amunīcijai izdevis vairāk nekā miljonu dolāru. Aptuveni tikpat iztērējuši kolēģi no Elpaso Denveras štatā.

Pilns policista ekipējums – apģērbs, ieroči, elektrošoka iekārta, rācija, bruņuveste izmaksā apmēŗam l4,5 tūkstošus dolāru. Mašīna ar radaru, datoru un sekošanas sistēmu – 25-50 tūkstošus atbilstoši modelim. Policists pelna apmēŗam 82 tūkstošus gadā, 1,5 reizes vairāk nekā vidēji amerikāņi.

Naudas jautājums kļuva īpaši aktuāls koronavīrusa pandēmijas radītās ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Piemēram, Ņujorkā varasiestādes pieprasa saglabāt 6 miljardus lielo policijas budžetu, bet izglītības struktūras un jauniešu programmas zaudēs līdz 80% subsīdiju.

Nav naudas – nav problēmu

Aicinājumi pārtraukt finansējumu tiesībsargājošajām iestādēm izskanēja jau 2014. gadā, kad sākās demonstrācijas pret policijas vardarbību Misūri.

Radikālā soļa piekritēji uzskata, ka kontrole un treniņi nelīdz, jo nogalināto skaits pieaugot. Tiesa, statistika šajā jomā nav spēcīgākais arguments. Vieni dati rāda, ka sadursmēs ar kārtības sargiem biežāk iet bojā baltie amerikāņi.  Citi liecina: starp afroamerikāņiem upuru ir divkārt vairāk. CNN vēsta, ka policisti ASV ir agresīvāki nekā jebkurā citā attīstītā valstī: 2018. gadā ASV nošauti aptuveni tūkstoš cilvēki. Salīdzinājumam: Vācijā fiksēti 11 policijas upuri, Austrālijā – 8, Zviedrijā – 6, Lielbritānijā – 3.

Tāpēc apburto loku var saraut tikai atteikšanās piešķirt policijai naudu, daudzi uzskata. Atbrīvojušos līdzekļus ir jānovirza trūkumcietējiem. Patrisa Kullorsa, viena no kustības Black Lives Matter dibinātājām, paskaidroja, ka "runa ir par reinvestīcijām melnādaino sabiedrībā, kam daudz kā pietrūkst". Pēc viņas domām, tas ir daudz svarīgāk nekā saukt pie atbildības atsevišķus policistus.

Tāpat nauda jāatvēl skolām un slimnīcām, kā arī tiem, kuri nodarbojas ar garīgās veselības aizsardzību un mājas vardarbības profilaksi.

Kārtība bez sargiem

Daži sper vēl vienu soli tālāk un iesaka vienkārši atbrīvoties no policijas. Mineapolisā, Džordža Floida nāves vietā, tādu mērķi sev nospraudusi sabiedriskā organizācija MPD150. policisti esot "svešinieki ar ieročiem", bet "ar krīzes situācijām jāstrādā" psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, advokātiem cietušajiem, skaidro aktīvisti.

Ja mazturīgajiem tikšot dota laba izglītība un darbs, ja nodarboties ar garīgās veselības profilaksi, kārtības sargi vispār nebūšot vajadzīgi.

Ko tādā gadījumā iesākt ar bruņotajiem laupītājiem, slepkavām un citiem ļaundariem? MPD150 atbild, ka noziegumi tiekot pastrādāti, ja cilvēks nevarot apmierināt pamata vajadzības ar citām metodēm. "Reaģēšanai uz vardarbību vajadzīgs ierobežots specializēts kontingents, - spriedelē aktīvisti. – Tagad policisti nodarbojas ne tikai ar to. Viņi nepamatoti aptur automašīnas uz ceļa, arestē sīkus narkomānus, apspiež melnādainos, tāpēc cilvēkos aug krimināliesību sistēmas jūga izjūta."

Bijušais federālais prokurors, Pārstāvju palātas loceklis Trejs Gaudi tādai loģikai nepiekrīt. "Kad jūs redzat puisi, kurš pliks skraida pa ielu ar nazi rokā un domā, ka viņš ir Jēzus, nevajag zvanīt psiholoģiskās palīdzības dienestam, vajag vērsties policijā, — viņš ir pārliecināts. — Jūs sakāt: atlaidiet policiju. Bet mani interesē, kas pildīs viņu darbu?"

Pirmie soļi

Par pasauli bez tiesībsargājošajām iestādēm Mineapolisā domā arī ierēdņi. "Mēs slēgsim policijas nodaļu. Mēs kardināli mainīsim pieeju sabiedriskajai drošībai un ārkārtas pasākumiem," Twitter tīklā vēstīja pilsētas padomes loceklis Džeremaija Elisons.

Viņam pievienojās vairāki kolēģi, arī pilsētas padomes vadītāja Liza Bendere. Toties pilsētas mērs Džeikobs Freijs, kurš raudāja pie Floida zārka, ideju neatbalsta: "Atklāti sakot, es iebilstu pret ieceri slēgt visu policijas departamentu". Tomēr "vērienību strukturālu reformu ar mērķi labot rasistisko sistēmu" viņš atbalsta.

Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Policisti ir pārliecināti, ka tamlīdzīgi pasākumi situāciju pasliktinās. "Tā nav atbilde uz notiekošo, - uzsvēra pensionētais leitnants Gvens Hanters. – Man pat gribētos zināt, cik ilgs laiks paies, līdz viņi teiks: "Ai, nē, mums ir vajadzīga policija"."

Novērotāji atzīmē: jo spēcīgāks ir spiediens pret policistiem, jo stingrāk viņi aizstāv sevi un kolēģus, ko apsūdz par pilnvaru pārkāpšanu. Jau iepriekš policistu arodbiedrības bremzēja likumu aizsardzības sistēmas reformu un diezin vai savu viedokli mainīs.

Jāpatur prātā, ka protestu laikā cietuši arī policisti. Ņujorkā ievainoti 292 kārtības sargi, Čikāgā – 130, Lasvegasā viens nokļuvis slimnīcā kritiskā stāvoklī, kad viņu apšaudīja mītiņa dalībnieks.

Policijas atlaišana, vismaz tuvākajos gados, nav iespējama, jo šim nolūkam vajadzīga gluži cita līmeņa sabiedrības organizācija, uzskata Krievijas Zinātņu akadēmijas Nacionālā pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību pētniecības institūta Ziemeļamerikas pētījumu centra vadītāja Viktorija Žuravļova.

"Valstī strādā virkne lokālu sabiedrisko organizāciju, - viņa atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Piemēram, šerifus ievēl vietējie iedzīvotāji. Mazpilsētas joprojām dzīvo bez policijas – tām pietiek ar šerifu. Problēma ir, ko darīt lielpilsētās."

Eksperte uzskata, ka tuvākajā laikā reforma ir apšaubāma. "Izredzes, ka Republikāniskā un Demokrātiskā partija federālā līmenī nonāks pie kompromisa, nav lielas. Tā ir aktuāla tēma, saistīta ar jautājumiem par vērtībām, piemēram, ar tiesībām uz personisko ieroci," ir pārliecināta Žuravļova.

Politologs Dmitrijs Drobņickis norādīja, ka pat ierosinājums izveidot federālu kontroles sistēmu neatbilst ASV Konstitūcijai, jo ar to jānodarbojas štatiem. "Nāksies mainīt Pamatlikumu, padoties revolucionāru žēlastībai vai arī visu ignorēt. Ja paskatīsimies uz cipariem, nevis emocijām, būs skaidrs, ka pēdējās desmitgades laikā policijas upuru skaits ir mazinājies. Jā, vēl nav atrisinātas visas problēmas, taču vai tad pasaulē ir vieta, kur viss ir atrisināts?" viņš šaubījās.

Neskatoties uz vētraino diskusiju, aptaujas liecina, ka vairāk nekā 50% amerikāņu ir apmierināti ar policijas darbu (neapmierināti ir tikai 16%). Tāpēc vienprātība pilsoniskās sabiedrības rindās vēl ilgi netiks sasniegta. Baltais nams jau ir izteicies nepārprotami. Donalds Tramps atzīmēja, ka policija ļauj valstij "dzīvot mierā", un "99% darbinieku ir lieliski cilvēki". Tāpēc ne finanšu ierobežojuma, kur nu vēl atlaišanas nebūs, apliecināja ASV prezidents.

Pēc temata

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug
Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam
Tagi:
Tramps, protesti, policija, ASV

Galvenie temati