13:09 06 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1330
  • RUB77.8155
Viedoklis
Saņemt īso saiti
1689

Restorāna "Kūriņš" īpašnieks, kurš atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentītēm, kļuvis slavens. Noskaidrojies: viņš nemaz nav kafejnīcas īpašnieks, alga tur ir 363 eiro, bet naudu viņš ņem no māsas, kura to nopelnījusi Krievijas dienestā. Re, kāds izcils patriots.

Nerimst kaislības ap incidentu, kas 9. maijā atgadījās Jūrmalā – restorāna "Kūriņš" īpašnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentītēm. Sputnik Latvija sīki aprakstīja skandalozu gadījumu.

Diskusijā iesaistījušies juristi. Galvenais jautājums: vai var restorāna saimnieku saukt pie kriminālās, administratīvās vai civilās atbildības. No vienas puses, Satversmes 91. pants aizliedz jebkāda veida diskrimināciju. Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir atbilstoši panti, kas paredz sodu par diskrimināciju.

Georga lentītes simbolizē noteiktu politisko pozīciju, tātad apmeklētāji diskriminēti par saviem politiskajiem uzskatiem.

No otras puses, šis diskriminācijas paveids – par politiskajiem uzskatiem – nav skaidri aprakstīts Latvijas likumdošanā. Tādos gadījumos juristi saka, ka jautājums atrodas "pelēkajā zonā", tas ir, pieļaujams gan viens, gan otrs traktējums. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā cietušie ir gatavi cīņai, kāds būs sabiedrības atbalsts, un, protams, no jurista profesionālā līmeņa.

Informācijas slēpšana

Vienlaikus likumsargi var ieinteresēties par Ābelīša kungu pavisam citā jautājumā. "Nacionālais varonis, kas stājies pretī krievu šovinistiem", kā par viņu savos tvītos sajūsmā raksta nacionālisti, var parādīties pavisam negaidītā un ne īpaši patīkamā gaismā.

Valda uzskats, ka Arnis Ābelītis ir restorāna "Kūriņš" īpašnieks, un viņš pats to ar saviem izteikumiem un rīcību ir apstiprinājis. Taču Komercreģistrā pieejamā informācija liecina par ko citu. Kā patiesie labuma guvēji minētas trīs fiziskas personas: Baiba Stigemane, Ieva Petaka un Linda Ābelīte. Kā redzam, Arņa Ābelītes viņu vidū nav.

Apmēram pirms diviem  gadiem Latvijā tika pieņemti ļoti stingri grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz, ka juridisku personu pienākums ir sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram par katru fizisko personu – reālo beneficiāru.

Vienkāršāk sakot, cilvēks, kurš faktiski (nevis uz papīra) piedalās uzņēmuma aktīvu pārvaldē un reāli kontrolē tā darbību, ir labuma guvējs. Ziņas par viņu obligāti jāiesniedz reģistrā. Pie tam nav svarīgi, kādu oficiālu amatu viņš ieņem uzņēmumā. Likumā viss ir sīki aprakstīts, es atstāstu tikai būtību.

Spriežot pēc publikācijām medijos un sociālajos tīklos, Arnis Ābelītis joprojām ir SIA "Kūriņš" faktiskais saimnieks. Joprojām – tāpēc, ka viņš bija sabiedrības saimnieks no 1993. līdz 1996. gadam. Pēc tam, acīmredzot, tas traucēja viņa politiskajai karjerai. Varbūt bija arī kādi citi iemesli slēpt savu patieso saimnieka statusu.

Lai nu būtu kā būdams, tādas darbības ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 195.1 pants paredz: par informācijas slēpšanu par īsto labuma guvēju vaininiekam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem.

Dubulta grāmatvedība?

Interesanti ir ieskatīties arī SIA "Kūriņš" finanšu atskaitēs. Latvijas uzņēmēji maksā valstij riska nodevu. Tās apmērs – 36 centi mēnesī par vienu darbinieku. SIA "Kūriņš" nomaksātā riska nodeva par 2019. gadu – 78 eiro.

Pēc vienkāršām aplēsēm noskaidrojam darbinieku skaitu uzņēmumā – 18 cilvēki. Iespējams, kādu mēnesi strādāja 15 cilvēki, citu – 20, taču šajā gadījumā tam nav nozīmes.

Saskaņā ar bilanci, par 2019. gadu izmaksāta alga 78 355 eiro apmērā. Vēl pāris aritmētiskas operācijas un noskaidrojas SIA "Kūriņš" darbinieka vidējā alga – apmēram 363 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Kā mēdz teikt tādos gadījumos: neticu! Izskatās, ka darbiniekiem piemaksā "aploksnēs".

Nedomāju te moralizēt. Nevaru kritizēt uzņēmējus, kuri spiesti organizēt dubulto grāmatvedību. Tā ir mūsu skarbā ikdiena.

Tomēr Ābelīša kungs sevi pozicionē kā "luksa klases" patriots. Viņš pat naktīs nevar mierīgi gulēt, ja dienā būs kaut kur redzējis "okupantu" lentīti – tik ļoti viņš uztraucas par Latviju! Nu, tad ej uz VID, nožēlo grēkus, patriota kungs, vai sēdi klusu un nemāci citiem, kā dzīvot!

Naudiņa no naktsskapīša

Ļoti interesanti ir arī Ābelīša personīgie ienākumi. Lūk, kādas ziņas ir viņa amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu.

Darbs SIA "Kūriņš" — 5600 eiro. Deputāta darbība Jūrmalas domē — 11 259 eiro. 25 tūkstošus eiro ienesusi īpašuma pārdošana. Un vēl 60 tūkstoši eiro — dāvanas no dāmām: 40 tūkstošus uzdāvinājusi sieva, bet 20 tūkstošus — viena no SIA "Kūriņš" īpašniecēm, Arņa Ābelīša māsa Ieva Petaka.

Par sievas naudu ir tāda veca anekdote. Vīram prasa, kur viņš ņem naudu? Viņš atbild: "No naktsskapīša." "Bet kas liek naktsskapītī?" "Sieva." "Bet no kurienes viņa ņem?" "Es viņai dodu." "Bet no kurienes tu ņem?" "Es tak teicu – no naktsskapīša!"

Tāpēc, lai nenonāktu apburtajā lokā, par sievas naudu neinteresēsimies, pāriesim uzreiz pie māsas. Par Ievu Petaku ir zināms, ka viņa strādāja (iespējams, strādā vēl joprojām) kā sabiedrisko attiecību speciāliste sanatorijā "Dzintarkrasts". Lūk, šeit viņa pati par to stāsta. Pievērsiet uzmanību publikācijas datumam – 2017. gada 27. aprīlis.

Sanatorija "Dzintarkrasts" pieder Krievijai. Turklāt ne vienkārši Krievijai... bail pat teikt... Nē, labāk citēšu oficiālo nosaukumu: Federālās valsts iestādes "Krievijas Federācijas prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas komplekss "BOR"" filiāle.

Tātad apkoposim visas līnijas. 2016. gadā Krievijas valsts iestādes darbiniece Ieva Petaka dāvina savam brālim Arnim Ābelītim 20 tūkstošus eiro. Tobrīd jau ieviestas sankcijas pret Krieviju, tomēr brālis, īstens Latvijas patriots, naudu pieņem.

Protams, var jau būt, ka 20 tūkstoši eiro Petakai gulēja naktsskapītī, tomēr ticamāk, ka viņa tos nopelnījusi Krievijas dienestā. Un šo "toksisko" naudu viņa dāvina brālim.

Patiešām, Latvijas specdienestu darbiniekiem ir viela pamatīgām pārdomām.

Tagi:
Latvija, Jūrmala, Georga lentīte, sabiedriskā ēdināšana

Galvenie temati