21:38 30 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1698
  • RUB92.4606
Viedoklis
Saņemt īso saiti
22

Pavasara sākumā Grenlandes roņiem dzimst mazuļi. Ilgus gadus viņi tika nežēlīgi medīti, sniegbaltais kažoks tika izmantots cepurēm un kažokiem.

Roņu populācijai draudēja izzušana. Profesionāļiem Krievijā izdevās dzīvniekus aizstāvēt: roņu mazuļu medības, Grenlandes roņa derivātu un ādu imports un eksports ir aizliegts ar likumu. Vēlāk šo soli spēra arī citas valstis. Taču tagad parādījušies jauni draudi – klimata pārmaiņas. Par to, kā glābt airkājus, RIA Novosti stāsta korespondente Marija Marikjana.

Asiņains bizness

"Kāpēc mazuļus dēvē par baltiņiem? Tā ir viena no kažoka maiņas stadijām. Mazuļiem dzimstot, kažokam ir dzeltenīgi zaļš tonis. Pēc pāris dienām pūkas attīrās un kļūst maigi pienbaltas. Šī krāsa turas mazliet vairāk nekā divas nedēļas, - pastāstīja Vaļu aizsardzības fonda zinātniskais direktors Vladimirs Latka. – Pēc tam kažoks pakāpeniski kļūst pelēks."

© Sputnik / Александр Лыскин
Grenlandes roņa mazuļu mednieks uz ledus gabala Baltajā jūrā ar mirušu ronēnu.

Grenlandes roņu mazuļi nāk pasaulē uz dreifējošiem ledājiem marta sākumā. Zinātnieki identificē vairākas šīs sugas populācijas. Latka piezīmēja, ka lielākā no tām ir Barenca un Baltās jūras populācija. "Lielāko daļu laika tie pavada Barenca jūrā, bet mazuļus dzemdē Baltās jūras ūdeņos. Otrā – Janmaijenas – dod priekšroku vietām uz austrumiem no Grenlandes un uz ziemeļiem no Islandes. Trešā – Ņūfaundlendas – izkliedēta pie Kanādas Arktiskā arhipelāga, ūdeņos uz rietumiem no Grenlandes."

Ilgu laiku baltie roņu mazuļus kažokādu mednieki nogalināja rūpnieciskā mērogā. "Viss sākās no Kanādas. Visādu roņa mazuļa ādas aksesuāru un kažokādu izstrādājumu mode radās XIX gadsimta vidū. Nonāca arī līdz mums – jau pirms revolūcijas brauca ārzemju kuģi un aktīvi medīja. Roņu mazuļus medīja tā saucamajos "dzemdību namos". Mednieki no dažādām valstīm (pārsvarā – norvēģi un krievi) sezonas laikā iznīcināja simtiem tūkstošu," īstu atskatu vēsturē sniedza Latka.

© Sputnik / Александр Лыскин
Roņu mazuļu medību upuris

Vienlaikus notika arī tradicionālās medības – pomori izgāja jūrā laivās netālu no krasta. "Viņi medīja roņus ar harpūnām," precizēja Dienvidu okeāna un Antarktikas saglabāšanas koalīcijas pārstāve Jeļena Žarkova. Pomori parasti medīja roņus tauku un ādas dēļ. Sezonas laikā viņi mēdza nomedīt apmēram pāris simtus.

"Valdība saskatīja lielas perspektīvas kažokādu nozarē, piešķīra dotācijas. Uz slaktiņu vietām sūtīja pat fotogrāfus, nācās visu atainot pozitīvā aspektā. Vēlāk fotogrāfi atzina, ka darbs viņiem bijis emocionāli ļoti smags," turpināja Jeļena.

Glābšanas kampaņa

Par roņu mazuļu medību aizliegumu aktīvisti cīnījās gadu desmitiem. "Bija ļoti ilga kampaņa, to vadīja organizācijas no dažādām pasaules valstīm. Izstrādāja alternatīvus variantus, lai mednieki nepaliktu bez darba, - paskaidroja Žarkova. – Vāca iedzīvotāju parakstus, zinātnieki publicēja atklātas vēstules un īstenoja pētījumus, lai parādītu, ar ko draud populācijas bojāeja. Kampaņā iesaistīja slavenības un medijus."

© Sputnik / Сергей Савостьянов
Akcija roņu aizsardzībai "Nesit guļošo!"

Krievijā situācija mainījās 2009. gadā – 15. martā Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības fonda (IFAW) pārstāvji organizēja vērienīgu akciju "Nesit gulošu!". Saskaņoti mītiņi notika dažādās Krievijas pilsētās. Trīs dienas vēlāk Dabas ministrija aizliedza roņu mazuļu medības, bet 2011. gadā – Grenlandes roņa un tā mazuļu ādu un derivātu importu un eksportu.

Taču palika "šķirbiņa" – likumdošanā nav paredzēts Grenlandes roņu ieguves pilnīgs aizliegums. Roņu mazuļu medības ir kļuvušas ekonomiski neizdevīgas, tāpēc ar to nodarbojas tikai ziemeļu pamatiedzīvotāji, un populācijai tas nekaitē.

Žarkova pastāstīja par vēl vienu aktīvistu sasniegumu: "Ziemeļu maršrutu kuģi sāka apiet apmetnes vietas. Agrāk tie devās maršrutā pa taisno."

© Sputnik / Валерий Титиевский
Dzīvnieku aizsargu akcija Novosibirskā pret Grenlandes roņa mazuļu nogalināšanu

Taču Kanādā joprojām saglabājusies plaša Grenlandes roņu un to mazuļu "ieguves" nozare. Krievijas Zinātņu akadēmijas Ekoloģijas un evolūcijas problēmu institūta programmas "Beluha – baltvalis" vadītāja vietnieks Dmitrijs Glazovs pastāstīja: "Tā ir daļa politikas attiecībās ar vietējiem iedzīvotājiem – pamattautām piešķir dotācijas, tādējādi atbalsta. Protams, tur ir sabiedriskās organizācijas, kas pret to visu iebilst. Tomēr kopienu viedoklim ir ļoti liela nozīme. Krievijā tas nelīdzēja."

Briesmas draud no visām pusēm

Tiesa, mednieki nav vienīgie draudi. Nopietno klimatisko izmaiņu rezultātā ledāju, uz kuriem Grenlandes roņi iekārto guļasvietas, ir aizvien mazāk.

"Nelabvēlīgās situācijas dēļ, kas radusies ar ledājiem Baltajā jūrā šogad, domājams, bojā ies liela daļa jaundzimušo – vesela paaudze. Nav saprotams, kā airkāji pielāgojas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, - problēmu komentēja Dmitrijs Glazovs. - Lai arī Grenlandes ronis ilgus gadus tika medīts, valsts gandrīz nemaz nav piešķīrusi līdzekļus to uzskaitei, ar to nodarbojās nekomerciālās organizācijas. No 1998. līdz 2008. gadam Starptautiskais dzīvnieku aizsardzības fonds veica uzskaiti un konstatēja roņu mazuļu skaita strauju samazināšanos – no 330 tūkstošiem līdz 120 tūkstošiem. Zināms, ka 2009. gadā, ņemot vērā skaita samazināšanos un ekonomisko nerentabilitāti, medības tika apturētas un atzītas par nehumānām. Tomēr 2015. gadā atsākās Grenlandes roņa mazuļu medības spalvas mešanas stadijā. Pie tam jaunu pētījumu nebija. Šogad Baltajā jūrā ledus nav. Novērojumi netiek veikti, mēs nezinām, kas tagad notiek ar šiem jūras zīdītājiem."

© Sputnik / Александр Лыскин
Grenaldes roņa mātīte ar mazuli

Pēc Glazova domām, roņi iznāks piekrastē, kur dzīvniekiem draud briesmas – tie kļūs par vieglu medījumu. "Ja tas notiek apdzīvoto vietu tuvumā, jānodrošina dzīvnieku aizsardzība līdz brīdim, kad tie atgriezīsies jūrā, - runa ir tikai par desmit līdz piecpadsmit dienām," viņš precizēja.

Savukārt Vladimirs Latka uzskata, ka roņi, meklējot drošu ledus segu, varēja doties uz Pečoras vai Karas jūru. "Protams, nav iespēju novērtēt šīgada ziemas sekas un prognozēt pārvietošanos bez uzskaites ar aviācijas palīdzību. No kosmiskajiem uzņēmumiem ir grūti saprast, vai ledus ir piemērots dzemdību apmetnes vietām – nav pilnas un precīzas informācijas par ledus segas kvalitāti."

Zinātnieki vienbalsīgi apliecina: nepieciešama populācijas uzskaite un citu parametru kontrole. Tikai pēc tam var spert atbilstošus soļus nepieļaujot, lai airkāji ciestu klimatisko pārmaiņu fonā, tostarp – arī cilvēka dēļ.

© Sputnik / Игорь Зарембо
Pelēko roņu mazulis Kaļiņingradas zooloģiskajā dārzā

"Šiem cilvēkiem ir liela loma arktiskajās jūras ekosistēmās. Tie aktīvi meklē pārtiku pulcēšanās vietās. Piemēram, pavasarī kādu laiku roņi atrodas Baltās jūras ūdeņos, pēc tam masveidā pārvācas uz Barenca jūras ziemeļu daļu. Tas nozīmē, ka viņi aiznes līdzi visu, ko apēduši dienvidos. Arktiskās ekosistēmas taču ir ļoti nabadzīgas, un tāda pārvietošanās nodrošina bioloģisko vielu pārnešanu dažādos virzienos, - Glazovs izskaidroja nianses. – Ļoti daiļrunīgs piemērs – "Fukusimas" avārijā izmesto radionuklīdu izplatīšanās. Komandoru salu kotiki saēdās zivis radioaktīvajā plūsmā, bet pēc tam radioaktīvās vielas nogādāja savos organismos uz apmetnes vietām Komandora salās. Tur kādu laiku bija pamatīgs fons!"

Patstāvīgi dzīvnieki

Īsumā par pašiem zīdītājiem: svars – līdz 140 kilogrami, garums – aptuveni 180 centimetri, dzīves laiks – apmēram 30 gadi.

"Visbiežāk pārvietojas nelielās grupas – desmit līdz divdesmit dzīvnieki. Viņi ir visai sabiedriski, taču ne tik lielā mērā, kā, piemēram, delfīni. Grenlandes roņiem nav tādu apmetnes vietu kā jūras kotikiem vai valzirgiem, kur visi dzīvo plecu pie pleca. Viņi nepieļauj ciešu kontaktu, vienmēr ievēro vismaz trīs metru distanci. Ja kāds to pārkāpj, pilnīgi iespējama sadursme," roņu paradumus aprakstīja Vladimirs Latka.

Zinātnieks piebilda, ka kopumā šie airkāji nav agresīvi. "Protams, tāpat kā jebkurš savvaļas dzīvnieks, ronis var radīt traumas. Taču es personiski par tādiem gadījumiem neesmu dzirdējis. Viņi aizsargā viens otru, ja sajūt briesmas. Ja kāds atnāks pēc mazuļa, mātīte cenšas bērnu aizstāvēt un, iedzīta stūrī, var mesties virsū cilvēkam. Spriežot pēc visa, tie ir ļoti gudri dzīvnieki: ātro neironu skaits Grenlandes roņa galvas smadzeņu garozā ir tikpat liels kā šimpanzēm!"

Šobrīd zinātniekiem, kuri pēta Grenlandes roņus, lielākās galvassāpes sagādā jautājums, kā organizēt monitoringu un saglabāt populāciju. "Ņemot vērā situāciju ar ledājiem Baltajā jūrā, draudi ir acīmredzami, tas ir pietiekams pamats sistemātiskiem aizsardzības pasākumiem," uzskata Latka. Februāra beigās Krievijas Sabiedriskajā palātā notika diskusija par šo jautājumu. Nolēma sagatavot pieprasījumus Dabas ministrijai, Transporta ministrijai, "Rosatomflot", "Roskosmos", Krievijas Hidrometeoroloģijas birojam un federālajai valsts budžeta iestādei "Artikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts".

Детеныш серого тюленя
© Sputnik / Игорь Зарембо
Izglābts Grenlandes roņa mazulis Kaļiņingradas zoodārzā

"Esam ieskicējuši virkni pasākumu ar mērķi nepieļaut mazuļu apmetnes vietu iznīcināšanu un mazuļu bojāeju kuģniecības rezultātā Baltajā jūrā 2020. gadā un turpmāk. Jau ilgu laiku pastāv brīdinājuma pasākumu sistēma, lai nepieļautu uzbraukšanu apmetņu vietām. Taču prognozēšana nemainās jau ilgus gadus. Roņu uzskaite ar aviācijas starpniecību ir neregulāra un nerisina apmetnes vietu iznīcināšanas brīdinājuma sistēmas uzdevumus. Pagaidām datus saņem no kapteiņiem, pēc tam tos nodod Hidrometeoroloģijas birojam, kur speciālisti uz retu kosmisko uzņēmumu pamata aprēķina, kurp varētu virzīties ledus lauki. Nākas strādāt ar ierobežotu informāciju, - Vladimirs Latka uzskaitīja problēmas. – Mēs ierosinām nodrošināt kuģus ar drošiem kvadrokopteriem, lai jau savlaicīgi apskatītu ceļu."

Sarunas noslēgumā sarunbiedrs aicināja spert konkrētus soļus informācijas kvalitātes un apjoma kardinālai uzlabošanai vismaz pavasara periodā.

Pēc temata

Trīs roņu mazuļi iznākuši krastā: aizkustinoša multiplikācija par ronēnu likteni
Noķēruši pa ceļam uz vilcienu: aizvien biežāk roņi sastopami tālu no pludmalēm
Roņu mazuļa pirmā pelde Rīgas Zooloģiskajā dārzā
The Local: kāpēc Baltijas roņi pārstājuši vairoties
Tagi:
roņi

Galvenie temati