05:26 31 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB88.1385
Viedoklis
Saņemt īso saiti
,
1232

"Vienotās mājas – ES" valstis slēdz durvis – cīņā ar pandēmiju katrs par sevi. Globalizācija ir izmesta no prāta, iestājies cits laikmets – sašķeltība.

Uz robežām veidojas rindas no likteņa varā pamestajiem pilsoņiem, kuri vēl nesen lepojās ar "kopīgām vērtībām". Ko jūt eiropieši un kā pēc vispārējas karantīnas mainīsies ES, noskaidro RIA Novosti korespondenti Antons Lisicins un Galija Ibragimova.

Vīruss pēc migrantiem

Parīzes ielās valda karaspēks un bruņutehnika. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka patlaban nācija karo. Par savu veselību. "Situācija ir visai sarežģīta, un tikt ar to galā palīdz vien vecais labais nacionālisms. Tas, starp citu, ļoti ātri atgriezās, kad situācija kļuva draudīga," parīzietis Anrē Robjē stāsta par Parīzes iedzīvotāju noskaņojumu. - Daudzi drīzāk sašutuši par to, ka dažu valstu valdības joprojām skatās uz Briseli, nevis īsteno operatīvus pasākumus vietējā un nacionālā līmenī.

Robjē pats demonstrē "veco labo nacionālismu" – viņš kritizē kaimiņus un pašmāju politiķus par pārmērīgu eirooptimismu. "Itālijā valdība vilcinājās tieši tāpēc, ka rēķinājās uz palīdzību no ārpuses. Ja mēs sāktu darboties patstāvīgi, iespējams, varētu novērst tik strauju pandēmijas izplatīšanos. Francijā prezidents Makrons nebeidz piesaukt Eiropas solidaritāti. Bet tās vietā viņš sastop tikai stingru kritiku valstī," teica RIA Novosti sarunbiedrs.

Romā dzīvojošais Aleksandrs Dunajevs uzskata, ka koronavīruss atklājis pretrunas, kuru aprises Eiropā jau iezīmējās: "Diskusija par vienotību un vērtībām ES nesākās līdz ar ar koronavīrusu. Tā aktīvi ritēja jau 2015. gadā, kad Eiropa saskārās ar migrācijas krīzi. Arī tad aizvērās liels skaits nacionālo robežu.

Dunajevs skaidro situāciju ar objektīvām grūtībām: "Galvenā problēma šobrīd ir tāda, ka koronavīruss būtiski noslogo visu ES valstu veselības aprūpes sistēmas. Tāpēc ir jāaizver robežas un jābloķē viss, ko var. Jā, tas notiek, neskatoties uz Māstrihtas vienošanos par pārvietošanas brīvību."

Koronavīruss
Пресс-служба Департамента здравоохранения города Москвы

Karantīnas pasākumu prātīgumu saprot daudzi, tomēr paliek "rūgtas mieles". Piemēram, Venēcijas varasiestādes, kas cieš milzīgus zaudējumus bez tūristiem, šokējusi sabiedroto valstu izturēšanās. Venēcijas Reģionālā parlamenta deputāts Stefano Valdegamberi skaidro itāļu sabiedrības aizvainojumu. "Eiropas Savienība mums nepalīdzēja. Mūs vienkārši izsmēja kā vīrusa nesējus, lai gan tas iekļuva arī citās valstīs, - viņš stāstīja RIA Novosti. – Kaimiņi nekavējoties izmantoja iespēju bloķēt mūsu preces uz robežas, lai gan ne bez iemesla. Taču īsti atbaidoši bija tas, ka viņi iesaldēja personīgo aizsardzības līdzekļu - masku - piegādi laikā, kad mūsu slimnīcu personāls bija pakļauts riskam inficēties. Vienīgā valsts, kas demonstrēja solidaritāti ar Itāliju, bija Ķīna.

"Mūsu ekonomikai ir nodarīts kaitējums. Lai nu būtu kā būdams, itāļi atgūsies. Bet mēs to neaizmirsīsim," Valdegamberi atkārtoja.

Ķīna ir mūsu draugs un brālis

Itālijas pārstāvis ES Mauricio Massari jau 11. martā paziņoja, ka Briselei ir "jāiet tālāk pār solījumiem un konsultācijām" un jāizstrādā "neatliekamie pasākumi - ātri, konkrēti un efektīvi."

Massari izklāstīja savu pozīciju rakstā, ko publicēja izdevums "Politico". Viņš paskaidroja, kādu palīdzību Roma gaidīja: "Nepieciešamo medicīnisko iekārtu nodrošināšana, to sadale starp valstīm un reģioniem, kam tās vajadzīgas. Šodien tas nozīmē palīdzību Itālijai, rīt tāda vajadzība var rasties jebkurā citā vietā."

"Itālija lūdza aktivizēt ES civilās aizsardzības mehānismu medicīnisko ierīču un individuālo aizsardzības līdzekļu piegādēm. Diemžēl neviena ES valsts neatbildēja uz (Eiropas – red.) Komisijas aicinājumu. Tikai Ķīna atbildēja divpusējo attiecību ietvaros. Tas nenozīmē neko labu Eiropas solidaritātei."

Massari patiešām bija iemesls justies aizvainotam. Vispirms Vācija aizliedza medicīnisko masku un citu aizsarglīdzekļu eksportu. Tad Austrija slēdza robežu ar Itāliju tiem, kuri nevarēja pierādīt, ka viņiem nav vīrusa.

Pie tam Ķīna nosūtījusi uz Itāliju jau otro lidmašīnu ar medicīnas iekārtām. Pirmā lidmašīnas atveda gan medikamentus, gan ārstu brigādi. Pie Pekinas ar palīdzības lūgumu vērsās arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. ES kandidātvalsts vadītājs uzstājās ar rūgtuma pilnu runu.  "Eiropas solidaritāte nepastāv – tās visas bija tikai pasakas uz papīra," Vučičs bija sašutis.

ĶNR priekšsēdētāju Sji Dzjiņpinu viņš uzrunāja kā draugu un brāli un kritizēja ES birokrātiju. "Mēs nedrīkstam importēt preces, medikamentus un zāles no ES saskaņā ar Eiropas varasiestāžu rīkojumu. To noteica tie paši cilvēki, kuri mums ieteica izbeigt tirdzniecību ar Ķīnu," serbu prezidents atgādināja.

Apvienības pamatā ir pagaidu šķiršanās, - tā izskaidro situāciju Makrons. "No rīta mēs kā eiropieši pieņēmām kopīgu lēmumu. No rītdienas Eiropas Savienības un Šengenas zonas robežas būs slēgtas. Visi braucieni starp citām valstīm un Eiropas valstīm tiks apturēti uz trīsdesmit dienām," teica Francijas prezidents un piebilda, ka mēs visi karojam par veselību.

Atgriešanās pie pirmavotiem

Itālijas pārciestais šoks atstās sekas politikā, uzskata Krievijas politologs Aleksandrs Novovičs. "Kad itāļi izies no totālas karantīnas, tiks kartoti rēķini. Pirmā vainīgā būs Itālijas tagadējā valdība, kurā pārsvarā ir kreisie eirooptimisti. Visticamāk, viņi cietīs sakāvi vēlēšanās.

Atgriezīsies Mateo Salvini, eiroskeptiķis. Itālieši pieminēs "kopeiropiešiem" viņu attieksmi pret sabiedrotajiem, kad valstī notika nelaime. Piemēram, aizliegumu piegādāt maskas no Francijas un Vācijas. "Tas paliek prātā, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. - Pēc tādas "solidaritātes" tiks uzdots jautājums: vai Romai ir jāturpina iemaksas ES kopējā budžetā. Atteikšanās no iemaksas līdzināsies izejai no ES," prognozē Nosovičs.

Valstīm, kas visvairāk cietušās no vīrusa, būs nepieciešami līdzekļi seku pārvarēšanai. "Naudas trūka arī līdz šim. Nesen, darbā pie Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta, bija daudz strīdu, kā sadalīt izmaksu posteņus, - atgādināja aģentūras sarunbiedrs. - Profesionālā līmenī tas viss beigsies ar dotāciju pārtraukšanu Austrumeiropas valstīm. Pirmkārt, tās nav tik ļoti cietušas, otrkārt, šis reģions objektīvi nav īpaši vērtīgs ES. Itālija ir Eiropas civilizācijas šūpulis ar ļoti svarīgu tirgu. Bet Polijai, Ungārijai un Rumānijai nav nekādas vērtības – nedz praktiskas, nedz simboliskas.

Rezultātā eiropieši jūtas galvenokārt kā nacionālo valstu pilsoņiem, secināja Nosovičs. Un izrādījies, ka eirointegrācija ir tikai tas, kas bija iecerēts – lietderīgs ekonomisks mehānisms.

Pēc Nacionālās stratēģijas institūta vadītāja vietnieka Aleksandra Kostina vārdiem, "ES kā vienotas Eiropas vadošā organizācija ir palaidusi garām iespēju kļūt par patiesi nepieciešamu institūciju laikā, kad koronavīruss vēl neizplatījās tik šausminošā mērogā." "Eiropas Savienība ir paralizēta, bet viss epidēmijas neitralizācijas darbs ir uzvelts nacionālajām valdībām, kas nebija gatavas tādam notikumu pavērsienam," piebilda politologs. Viņa secinājums nav nekāds priecīgais: pandēmijas sekas tikai padziļinās apvienotās Eiropas identifikācijas krīzi.

Tagi:
Eiropa, koronavīruss, karantīna

Galvenie temati