07:48 04 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0785
  • RUB82.8075
Viedoklis
Saņemt īso saiti
98

Ceļā uz Dubrovo Piemaskavā prātā nāk ainas no fantastiskas filmas – ciklopiski radiolokatori, antenu lauki līdz apvārsnim, observatoriju kupoli. Taču ārēji Krievijas KS Kosmiskās situācijas izlūkošanas galvenais centrs gandrīz neatšķiras no parastas armijas daļas.

Kopš pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa palaišanas pagājuši jau vairāk nekā 60 gadi. Šajā laikā cilvēce pamatīgi piegružojusi orbītu. Šobrīd Zemei tuvējā kosmosa telpā nekontrolēti dreifē līdz 300 tūkstoši mākslīgu objektu – no folijas fragmentiem līdz nefunkcionējošiem pavadoņiem. Daudzi no tiem ir bīstami strādājošajiem aparātiem. Tos pastāvīgi novēro. Ātrums ir tik liels, ka pat vienkāršs uzgrieznis var iznīcināt satelītu. RIA Novosti korespondents Andrejs Kocs apciemoja Krievijas Kosmisko spēku Kosmiskās situācijas izlūkošanas galveno centru un uzzināja, kā Krievijas karavīri kontrolē kārtību "tur, augšā".

Orbītas dežuranti

Ceļā uz Dubrovo Piemaskavā prātā nāk ainas no fantastiskas filmas – ciklopiski radiolokatoru "šķīvji", antenu lauki līdz apvārsnim, observatoriju kupoli ar spēcīgiem teleskopiem. Taču ārēji KS Kosmiskās situācijas izlūkošanas Galvenais centrs gandrīz neatšķiras no parastas armijas daļas. Tādas pašas kazarmas, treniņu laukums, obligātajā karadienestā iesauktie puiši pie ēkām.

Главный центр разведки космической обстановки Космических войск ВКС России
© RIA Novosti. Андрей Коц
Krievijas Gaisa kara spēku Kosmiskās izlūkošanas galvenais centrs

Tomēr pirmais iespaids ir mānīgs. Centra nozīme valsts drošības mērogā ir kolosāla – šeit saplūst informācija no desmitiem objektu visā valstī un tuvākajās ārvalstīs. Šeit augstas klases speciālisti ik dienas pārskata milzīgus datu masīvus par notiekošo orbītā.

Visa informācija nonāk komandpunktā – zālē ar divām galdu rindām un lielu ekrānu uz sienas ar Zemes karti. Patlaban no šķērso zaļa līnija – kosmiskā aparāta "Zarja" orbīta. Spriežot pēc attēla, pašlaik tas atrodas kaut kur virs Klusā okeāna. Pie galdiem – dežurējošās vienības virsnieki: komandieris, viņa palīgs un inženieris. Katras maiņas darba grafiks – diennakti strādā, trīs brīvas. Dežurē, 24 stundas neaizverot acis. Šī trijotne vada dežurējošās vienības visās armijas daļās, kas strādā kosmiskās izlūkošanas interesēs. Maiņai pakļauti aptuveni 300 cilvēki visā valstī.

Главный центр разведки космической обстановки Космических войск ВКС России
© RIA Novosti. Андрей Коц
Krievijas Gaisa kara spēku Kosmiskās izlūkošanas galvenais centrs

— Pirmais — divpadsmitajam. Konstatēts ārvalstu kosmiskā aparāta manevrs pulksten 11:30, starptautiskais numurs 15045001. Ziņojumu beidzu, — komandierim ziņo palīgs.

— Ziņojumu pieņēmu. Divpadsmitais – pirmajam: organizēt kosmiskā aparāta manevra mērķu identifikāciju un orbitālo parametru izmaiņas, - dod pavēli komandieris.

— Divpadsmitais, klausos.

— Biedri pulkvedi, ziņo divpadsmitais. Pulksten 11.30 konstatēts ārvalstu kosmiskā aparāta manevrs ar starptautisko numuru 15045001. Manevra mērķis tiek noskaidrots, — komandieris ziņo KSI GC priekšniekam pulkvedim Viktoram Sučkovam.

— Ziņojumu pieņēmu. Sagatavot un iesniegt atskaiti par manevra identifikāciju, izplānot līdzekļu darbu, izsaukt analīzes grupu un organizēt darbu ar mērķi konstatēt manevra mērķus. Par rezultātiem ziņot, - mierīgi pavēlēja Sučkovs.

Atkarība no satelītiem

Drīz vien noskaidrojas, ka ārvalstu satelīts mainījis stāvokli, lai uzturētu darba orbītu. Objektus tuvajā kosmosā ietekmē virkne faktoru, piemēram, Zemes gravitācija un "Saules vējš". Laiku pa laikam kosmiskie aparāti spiesti koriģēt trajektoriju. Komandpunkta virsnieki stāsta, ka vienmēr izseko tamlīdzīgas "kustības".

Главный центр разведки космической обстановки Космических войск ВКС России
© RIA Novosti. Андрей Коц
Krievijas Gaisa kara spēku Kosmiskās izlūkošanas galvenais centrs

Pie tam pēc iespējamā pretinieka orbitālā grupējuma izturēšanās iespējams spriest par tā nodomiem. Šodien attīstīto valstu armijas ir cieši saistītas ar satelītiem. Kosmosā atrodas galvenie bruņoto spēku un bruņojuma, izlūkošanas, sakaru un navigācijas pārvaldes līdzekļi. Orbītā dežurē aptuveni tūkstotis militārās un dubultās nozīmes ārvalstu kosmisko aparātu.

Šo aparātu manevru analīze ļauj, piemēram, diezgan precīzi prognozēt pirmā masveida raķešu un aviācijas trieciena sākuma laiku uzbrukuma operācijas ietvaros. KSI GC analītiķi seko satelītu kustības maiņai telpā, to koncentrācijai virs noteiktiem ūdens un sauszemes rajoniem, periodiskumam, ar kuru tie lido pāri jebkādam apvidum, to skaitam. Ja sākuši biežāk parādīties kādā vietā, tas nozīmē, ka šajā virzienā ir pastiprinājusies izlūkošana. Speciālistam nav grūti uzminēt, kas sekos šīm šķietami haotiskajām kustībām.

Izcili speciālisti

"Mēs kontrolējam visus darbojošos ārvalstu kosmiskos aparātus bez izņēmuma, ieskaitot modernākos un eksperimentālos," pastāstīja KSI GC priekšnieks pulkvedis Viktors Sučkovs. – Ik dienas analizējam to manevrus, konfigurācijas izmaiņas. Mūsu Centra galvenais uzdevums ir atvairīt draudus Krievijas nacionālajai drošībai. Otrs uzdevums – kosmisko aparātu lidojumu drošība. Vispirms, protams, starptautiskā kosmiskā stacija. Mēs uzturam pastāvīgus sakarsu ar Lidojumu kontroles centru. Ja mūsu speciālisti konstatē faktorus, kas apdraud SKS, nekavējoties ziņojam par to LKC. Tikai 2019. gadā vien trīs reizes fiksējām kosmisko objektu bīstamu pietuvošanos stacijai."

Главный центр разведки космической обстановки Космических войск ВКС России
© RIA Novosti. Андрей Коц
Krievijas Gaisa kara spēku Kosmiskās izlūkošanas galvenais centrs

Visbeidzot, trešais uzdevums – kosmisko objektu kataloga papildināšana. Šobrīd tajā ir aptuveni 20 tūkstoši ierakstu, katrā no tām – aptuveni pusotrs tūkstotis parametru. Visi šie objekti tiek novēroti cauru diennakti. Centra speciālistiem ik dienas nākas apstrādāt vairāk nekā 200 tūkstošus mērījumu. Darba apjoms ir kolosāls, taču tas ļauj veidot pilnu ainu par notiekošo orbītā. Protams, ne katram ir pa spēkam izturēt tādu slodzi.

"Šeit dien labākie no labākajiem, - stāsta Sučkovs. – Nav iespējams tā vienkārši ierasties šeit un sākt strādāt. Mūsu darbinieki pārsvarā ir Možaiska vārdā nosauktās Kara kosmiskās akadēmijas un Žukova vārdā nosauktās Gaisa kosmiskās aizsardzības kara akadēmijas absolventi. Prasības ir augstas: jāprot strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, nepieciešamas zināšanas par kosmisko dinamiku un citām sfērām. Šeit mums patiešām ir reti atrodami speciālisti."

Пуск ракеты-носителя среднего класса Союз-2.1б с космическим аппаратом системы ГЛОНАСС с космодрома Плесецк
© Photo Минобороны РФ
Kuģis "Sojuz MS 12" pie Starptautiskās kosmiskās stacijas

Centrs cieši sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs, piemēram, ar Hjūstonu. Sučkovs atcerējās divus gadījumus, kad no ASV tika saņemta informācija par kosmisko objektu bīstamu pietuvošanos SKS. Pie tam runa pat bija par ekipāžas evakuāciju no stacijas. Taču abos gadījumos KSI GC neapstiprināja amerikāņu slēdzienus. Laiks rādīja, ka viņiem bija taisnība. Ar laiku dažādu valstu kosmisko resoru mijiedarbība kļūst aizvien ciešāka, jo objektu skaits orbītā pieaug. Pieticīgākās aplēses liecina – apmēram par desmit procentiem.

Tagi:
kosmoss, Krievija

Galvenie temati