13:12 03 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.2066
  • RUB91.3194
Viedoklis
Saņemt īso saiti
171

Krievija samazinājusi ieguldījumus ASV valsts obligācijās līdz 9,9 miljardiem dolāru – simboliskiem 2% no zelta un valūtu rezerves.

Par to, kāpēc KF Centrālā banka izpārdevusi gandrīz visus ASV valdības vērtspapīrus un kāpēc tuvojas diena, kad Vašingtonai nebūs, ar ko segt kolosālo budžeta deficītu, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Risks nav vajadzīgs

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, decembrī Maskava samazināja investīcijas ASV valsts obligācijās par pusotru miljardu dolāru – līdz 9,974 miljardiem. Valsts kases atskaite liecina, ka tas ir zemākais rādītājs 12 gadu laikā.

Četrus mēnešus pēc kārtas (no augusta līdz novembrim) Krievijas Banka pamazām iepirka ASV valsts vērtspapīrus. Piemēram, oktobrī – par 622 miljoniem dolāru, palielinot kopsummu līdz 10,697 miljardiem. Šos nenozīmīgos pirkumus eksperti pamatoja ar konjunktūras apsvērumiem, kuri neietekmē kopējo stratēģiju – atbrīvošanos no dolāru aktīviem: no 2018. gada beigām Maskava pārdevusi ASV valsts obligācijas par summu gandrīz 100 miljardu apmērā.

2010.-2013.gg. Krievijas ieguldījumi ASV parādā pārsniedza 170 miljardus dolāru, Maskava bija viens no lielākajiem vērtspapīru turētājiem.

Taču 2014. gada aprīlī, kad Vašingtona ieviesa sankcijas, sākās pretējs process. 2018. gadā KF Centrālā banka organizēja plašu izpārdošanu un samazināja ASV valsts obligāciju portfeli gandrīz divkārt. Galu galā ASV obligāciju daļa KF starptautiskajās rezervēs saruka līdz minimumam. Atbrīvotos līdzekļus CB ieguldīja zeltā, eiro un juaņās.

Pasaules Zelta padomes (WGC)  aplēses liecina, ka dārgmetāla apjoms pasaules valstu centrālo banku bilancē pērn palielinājies par 651 tonnu. Tas ir lielākais rezultāts kopš 1971.gada, kad ASV atteicās no zelta standarta. Dārgmetāla lielākais pircējs 2019. gadā bija Krievija – 20% iegādes valsts rezervēs. CB palielināja monetārā zelta rezerves par 159 tonnām – līdz 2270,56 tonnām (73 milj. unču).

Eksperti konstatēja: pārdodot ASV valsts parādu, KF Banka cenšas minimizēt politiskos riskus, taču šo soļu pamatā ir arī ekonomiski apsvērumi. Pret Krievijas kompānijām ieviesto sankciju dēļ iekšējais finanšu tirgus izjuta šoku. Sliktākajā gadījumā situācija varēja beigties ar aktīvu iesaldēšanu, ar ko jau saskārusies Irāna. Lai nodrošinātos, valdība sāka vājināt atkarību no dolāra.

Tādā situācijā ieguldījumi zeltā ir labs risinājums. Vēl vairāk, lielāko daļu dārgmetāla rezervēm Krievijas Banka pērk iekšējā tirgū, tāpēc šajās operācijās ASV valūta nav vajadzīga.

"Krievijas rīcībā ir pilnvērtīga ražošanas infrastruktūra, no zelta ieguves līdz pārstrādei, tāpēc dārgmetāla rezervju palielināšana izskatās itin loģiska," norādīja Filips Ņūmens, konsaltinga kompānijas Metals Focus direktors.

Finansējuma krīze

ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs (pērnā gada decembra beigās) joprojām ir Japāna, kas ieņem līdera vietu septīto mēnesi no vietas ar 1,15 triljoniem dolāru.

Pēdējos gados ASV ekonomikas vadošais ārvalstu kreditors bija Ķīna, taču tirdzniecības kara rezultātā arī Pekina sāka izpārdot obligācijas. Līdz 2019. gada decembrim Ķīnas Tautas banka samazināja ASV obligāciju portfeli gandrīz par 20 miljardiem dolāru – līdz 1,07 triljoniem, minimālā rādītāja kopš 2017. gada sākuma.

Ķīna jau vairākkārt norādījusi: ASV valsts parāds, pēc viņu domām, ir riskants, tāpēc samazina dolāru rezerves par labu Japānas jenai un Dienvidkorejas vonai. Teorētiski Pekina var uzsākt vēl plašāku izpārdošanu. Tās sekas būs katastrofālas: vērtspapīru cena kritīsies, sāksies panika fondu tirgū un dolārs kritīsies. Taču diezin vai Pekina spers tādu soli: ASV valūtas vājināšanās rezultātā sadārdzināsies Ķīnas eksports. Turklāt ASV obligāciju pārdošana būtiski ierobežos iespējas kontrolēt juaņas kursu.

Visas pasaules centrālo banku uzsāktā ASV obligāciju pārdošana nesola amerikāņiem neko labu, jo ASV budžeta deficīts triljona dolāru apmērā pārsvarā tiek segts uz valsts obligāciju realizācijas rēķina.

2019. gada janvārī deficīts sasniedza maksimumu kopš 2011.gada: valdība iztērēja par 32,6 miljardiem dolāru vairāk nekā nopelnīja. ASV Kongresa Budžeta pārvalde prognozēja, ka šajā finanšu gadā (tas beidzas septembrī) deficīts pārsniegs triljonu.

Analītiķi norāda, ka ārvalstu kreditoru intereses krišanās par ASV valsts parādu skaidrojama ar Trampa agresīvo protekcionisko politiku. Aiz kalniem nav finansējuma krīze, kas sāksies, kad ārvalstnieki pārstās pirkt ASV kases obligācijas un sāks izpārdot dolāru aktīvus. Galu galā Vašingtona pati pasludinās spriedumu dolāram kā pasaules rezerves valūtai.

Pēc temata

ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Gandrīz līdz nullei: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos

Galvenie temati