Kamēr Pasaules Veselības organizācija (PVO) koronavīrusa uzliesmojumu pasludina par ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, kam ir starptautiska nozīme, Latvijas varasiestādes demonstrē neticamu mierīgumu, ja nesaka fatālismu. Ir grūti kaut kā savādāk izskaidrot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova paziņojumu, kuru viņš izteica televīzijas raidījuma "900 sekundes" ēterā.
"Centieni ierobežot slimības izplatīšanos ar papildu pārbaudēm uz robežas nav īpaši efektīvi," paziņoja Perevoščikovs. Tieši tādēļ centrs nolēma neieviest šādas pārbaudes uz Latvijas robežas, neraugoties uz jaunā koronavīrusa izplatīšanos, atzīmēja speciālists.
Ja Perevoščikovs pie tā būtu apstājies, tad varētu pastrīdēties par efektivitāti. Taču tālāk viņš atklāja patiesos nevēlēšanās iemeslus rīkot drošības pasākumus uz valsts robežām. Perevoščikovs atzīmēja, ka šādas pārbaudes maksā dārgi, rada viltus drošības izjūtu, bet patiesībā nepalīdz noteikt saslimušos. Un te galvenais ir "maksā dārgi", jeb naudas nav.
Es tagad neslēgšu iekšā Latvijas opozīcijas plati, ka visa nauda iztērēta apbruņošanai un aizsardzības sagatavošanai no "Krievijas draudiem", vienkārši konstatēju, ka nauda nav.
Gan jau izspruksim cauri
Taču atgriezīsimies pie Perevoščikova atklāsmēm. Speciālists pateica – citu valstu pieredze rāda, ka bieži vīrusa saslimšanas fakts tiek atklāts nevis uz robežas, bet gan stipri vēlāk, kad cilvēki nonāk mājās. Perevoščikovs uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pamata tik ļoti uztraukties koronavīrusa dēļ, jo risk saslimt ar to ir minimāls. Tātad naudas nav, ārstēsim, kad saslims, taču "gan jau izspruksim cauri".
Būtībā, tā ir fakta konstatācija, ka Latvija iespējamajai koronavīrusa epidēmijai vienkārši nav gatava, un arī nevēlas gatavoties.
Un tagad par to, kādēļ tam būtu jāuztrauc Krievija, un kādēļ Maskavai ir jāpalīdz Latvijai koronavīrusa izplatīšanās pretošanās sistēmas izveidošanā. Atgriezīsimies pie PVO viedokļa.
Šīs organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss, skaidrojot koronavīrusa uzliesmojuma paslidināšanu par ārkārtas situāciju, atzīmēja, ka galvenais šāda lēmuma iemesls nav vīrusa izplatīšanās Ķīnā, bet gan tas, ka to fiksē citās valstīs. Un visvairāk PVO uztrauc vīrusa uzliesmojuma varbūtība valstīs ar neattīstītu veselības aprūpes sistēmu.
Kāds Krievijai ar to sakars
Taču kādēļ tam būtu jāuztrauc Krievija, neskaitot vispārēju humānu iemeslu? Viss ir vienkārši. Pēcpadomju telpā daudz maz normāla epidēmiju izplatīšanās apkarošanas sistēma pastāv vienīgi Krievijā. Savukārt pārējās valstīs, tostarp Latvijā, šādu mehānismu praktiski nav.
Un ja Krievija var ierobežot ĶTR pilsoņu iebraukšanu valstī, tad nogriezt pēcpadomju telpas iedzīvotājus, ņemot vērā ciešās radnieciskās un sociālās saiknes, būs ļoti grūti. Tātad koronavīrusa epidēmijas izcelšanās pēcpadomju telpā, tostarp Latvijā, – tas ir drauds Krievijai.
Šajā sakarā tieši Krievijai, kamēr tur, Briselē, domās, jāpalīdz Latvijai ar speciālistiem, un iespējams arī ar mērķa finansējumu, lai ātri izveidotu Baltijas republikā koronavīrusa izplatīšanās pretošanās sistēmu. Starp citu, pašā Maskavā var izveidot vienotu koronavīrusa izplatīšanās apkarošanas centru, jo situācija veselības nozarē atsevišķās valstīs, tostarp Ukrainā, ir vēl sliktāka, nekā Latvijā.
Saskaņā ar piektdienas informāciju, 31. janvārī saslimušo skaits pietuvojies 10 tūkstošiem. Saskaņā ar šiem datiem, jaunā slimība savā mērogā jau ir apsteigusi atipiskās pneimonijas uzliesmojumu, kurš notika 2000. gadu sākumā.
