22:44 01 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1752
  • RUB90.6050
Viedoklis
Saņemt īso saiti
74

Kas baidās no "Krokodila": padomju helikopteriem – "veterāniem" Mi-24 spēlē "pirmo vijoli" ASV Gaisa spēku mācībās.

PSRS un Krievijas ražotās militārās tehnikas augstā efektivitāte neļauj mierīgi gulēt Pentagonam, tāpēc amerikāņu piloti apgūst taktiku cīņai ar helikopteriem Mi-24 aviobāzes rajonā netālu no Tūsonas pilsētas un Meksikas robežas. Manevri, kuros tiek izmantots Krievijā (vai PSRS) ražots bruņojums, ASV teritorijā nav organizēti pirmo reizi.

Par "Krokodiliem" iedēvētie trieciena helikopteri Mi-24 tiek izmantoti ASV Gaisa spēku 55.eskadriļas mācībās, lai novērtētu amerikāņu pilotu un helikopteru (ieskaitot modernizētās versijas HH-60G Pave Hawk) iespējas. Privāta amerikāņu kompānija no Alabamas nopirka Bulgārijā divus Mi-24 kā aukstā kara laiku aviācijas muzeja eksponātus. Kad Pentagons ieinteresējās par šiem helikopteriem, tie atkal atdzima, lai imitētu draudus ASV Gaisa spēkiem.

Aviobāzes pārstāvis kapteinis Kurts Vollins atzīmēja: "Treniņi ar trieciena Mi-24 ir nopietns solis uz priekšu, kas ļauj izdarīt secinājumus par mūsu helikopteru iespējām, mūsu tehnikas mūsdienīgumu, izmantotajām procedūrām un bruņojumu."

ASV GS 55.eskadriļas pilots Stīvens Ādamss piebilda: "Mums ir jāsaprot, ka rīkoties pret tiem vai citiem draudiem gaisā. Tieši tāpēc tādas mācības mums ir ļoti svarīgas."

Par kādiem tad īsti draudiem spriedelē Arizonā – kaimiņu Meksikai tādu Mi-24 taču nav? Izrādās, trieciena helikopterus Mi-24 izmanto vairākas valstis – "visā pasaulē izvērsto amerikāņu spēku potenciālie pretinieki", atzīmēja izdevums The Aviationist. Tātad Arizonā dislocētās aviobāzes pieredzei būs plašs pielietojums.

ASV Gaisa spēki – hedonisti un mazohisti

Helikopters Mi-24 Arizonā amerikāņiem iepatikās, to pat nosauca par "augsti efektīvu bruņojumu" – 45 gadus vecajam "veterānam" tas nemaz nav slikti. Tomēr jāpiebilst, ka ar šo mašīnu amerikāņi tuvu iepazinās jau agrāk.

Mediji stāsta, ka 80. gadu vidū ASV armijas vecākais unteroficieris Džefs Steitons slepeni izmēģināja vienu no Mi-24 paraugiem (NATO klasifikācijā to dēvē par "Hind"). Amerikāņu lidotāju pārsteidza: puscollu biezais bruņu slānis, neiedomājamais redzesloks "stikla lodē", spēcīgie turboreaktīvie dzinēji, lidojuma automātiskās stabilizācijas sistēma, kabīnes hermetizācija aizsardzībai no ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem un garās lāpstiņas, kas nodrošina līdz 28% celtspējas (tās ļauj izmantot Mi-24 arī lielu skaitu bruņojuma piekares punktu).

Speciālistu aprindās labi pazīstami ir izmēģinātāja Steitona secinājumi: "Ja es gribētu lidot ar helikopteri tikai sava prieka labad, neapšaubāmi, Hind ieņemtu pirmo vietu manā sarakstā." Tāds, lūk, aviatora hedonisms. Pavisam cita lieta ir nokļūt Mi-24 redzeslokā kaujas laukā.

Helikoptera bruņojums ir iespaidīgs. Dažādu tipu un modifikācijas nevadāmās aviācijas raķetes paredzētas mērķu iznīcināšanai līdz 3,5 tūkstošu metru attālumā. Prettanku vadāmās raķetes spēj precīzi trāpīt pretinieka bruņotajiem mērķiem līdz 5 tūkstošu metru attālumā. "Gaiss-gaiss" klases vadāmās raķetes R-60 ļauj uzbrukt nelielā augstumā esošiem gaisa mērķiem līdz 20 km attālumā. Līdztekus iebūvētajam 30 mm lielgabalam, tam ir arī piekaramie konteineri ar ložmetējiem vai 30 mm granātmetējiem, kā arī konteineri ar 23 mm lielgabalu. Piekares ļauj nest 100-500 km smagas aviācijas bumbas.

Mi-24 teicami parādīja savas iespējas karadarbībā Afganistānas teritorijā, kā arī Irānas un Irākas karā 80.gadu sākumā. Pateicoties pārsvaram bruņojumā, Irākas helikopteri Mi-24 dominēja cīņās ar Irānas helikopteriem Bell АН-1J "Sea Cobra" (Mi-24 iznīcināja pretinieku vai piespieda bēgt).

Kādā gaisa kaujā 1982.gada 27.oktobrī Irākas helikopters Mi-24 cīņā aci pret aci notrieca Irānas GKS iznīcinātāju F-4 "Phantom II", lai arī ASV ražotajam lidaparātam bija daudz spēcīgāks bruņojums. Īsi pirms tam, 1982.gada 8.jūnijā Sīrijas Mi-24 Libānas gaisa telpā ar divām "gaiss-gaiss" tipa raķetēm R-60 notrieca tādu pašu Phantom II 8 kilometru attālumā. Paradoksāli.

Līdztekus "dzelžu" īpašībām amerikāņiem jāņem vērā arī lidotāju mentalitāte. Piemēram, daži meistari Afganistānā ar Mi-24 – ar parastajiem dzinējiem un bruņojumu – izpildīja "Ņesterova cilpu", gluži kā lidmašīnas. 

Operatīvā telpa

Smagi bruņotais, labi aizsargātais un neiedomājami dzīvotspējīgais helikopters Mi-24 sākotnēji tika izstrādāts klasiskā kara vajadzībām Eiropas karadarbības arēnā – bruņoto spēku atbalstam ar uguni cīņas laukā un taktiskā desanta izsēdināšanai. Desmitiem gadu ilgās ekspluatācijas laikā tas kļuvis par etalona simbolu.

Mi-24 piedalījās karadarbībā Afganistānas kalnos un tuksnešos, Kaukāza un Pamira aizās, ekvatoriālās Āfrikas tropiskajos mežos. Kopš 1991. gada īpaši populāri kļuvuši modeļi Mi-24P ar lielgabalu bruņojumu un Mi-24V, kas aprīkoti ar četrkāršoto 12,7 mm ložmetēju.

Mi-24 sērijveida ražošana turpinājās no 1970. līdz 1989. gadam. Izgatavoti aptuveni 3,5 tūkstoši lidaparātu. Laikā no 1991. līdz 2014. gadam pasūtītāji no ārvalstīm iegādājušies vairāk nekā 170 trieciena helikopterus. Patlaban Mi-24 izmanto 50 valstis. Tiesa, šajā ziņā vienprātības nav. Koncerns "Rosoboroneksport" uzskata, ka NVS valstīs tiek ekspluatēts ievērojams skaits Mi-24. ASV militārā izlūkošana uzskata, ka 34 pasaules valstīs bruņojumā ir apmēram 2,1 tūkst. helikopteru Mi-24.

Lai nu būtu, kā būdams, šī mašīna ir visur un pārliecinoši demonstrē optimālu cenas, kvalitātes, uzticamības un militārā pielietojuma efektivitātes attiecību.

Helikopteri Mi-24 joprojām tiek izmantoti Krievijas armijas aviācijā, kalpo vairākās NVS valstīs un pakāpeniski atdod vietu ierindā dažādām Mi-35 modifikācijām. Mi-35 izmanto ne vien Krievija, bet arī Azerbaidžāna, Brazīlija, Venecuēla, Irāka, Nigērija – uz ārvalstīm nosūtītas aptuveni simt mašīnas. Hipotētiski Mi-24 un Mi-35 var satikties reālā kaujā ar amerikāņu "melnajiem vanagiem". Daudz kas ir atkarīgs no iepriekš minētā "potenciālo pretinieku" saraksta un Pentagona stratēģu prātīgas pieejas daudzpolārās pasaules realitātei.

Galvenie temati