20:43 04 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1765
  • RUB86.7275
Viedoklis
Saņemt īso saiti
217

Daudziem, kuri seko ASV un Krievijas attiecībām, periodiski rodas iespaids, ka amerikāņu elites viedoklis par Krieviju ir ļoti dīvains un iekšēji pretrunīgs.

No vienas puses, amerikāņu senatori, kongresmeņi un Donalda Trampa administrācijas ierēdņi nereti pauž priekšstatu par Krieviju kā tādu "reģionālu valsti" ar "lupatlēveros saraustītu ekonomiku", novecojošiem iedzīvotājiem un "sarūsējušām raķetēm, kas nelido". Tāds priekšstats rada nevērīgu attieksmi pret Krieviju kopumā un riskiem, ko rada agresīvā Krievijai naidīgā politika. No otras puses, tie paši amerikāņu senatori, kongresmeņi un Donalda Trampa administrācijas ierēdņi pēkšņi ierunājušies par to, ka nepieciešamas pārrunas ar Krieviju jautājumā par bruņošanās sacensību novēršanu un kaut kāda jauna līguma noslēgšanu, kas varētu kļūt par "jaunu START", portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Jautājums par bruņojuma kontroli kļūst īpaši pikants, ja ņemam vērā faktu, ka par nepieciešamību noslēgt kaut kādu jaunu ierobežojošu līgumu ar Krieviju visvairāk noraizējušies senatori no Demokrātiskās partijas, - tās pašas, kas pašu ideju par sarunām ar Krieviju padarījuši toksisku jebkuram amerikāņu politiķim.

Specializētais izdevums The Hill stāsta, ka senatori-demokrāti jau tur Trampu aizdomās par to, ka viņš negribot vienoties ar Krieviju, un apliecina: šis gads būs nozīmīgākais tāda veida sarunām. Senāta Ārpolitikas komitejas loceklis Bobs Mendezs par kritizēja Balto namu par iedomāto nevēlēšanos panākt savstarpējo ierobežojumu pagarināšanu, kuru termiņš beidzas 2021.gadā.

Varētu domāt: kāpēc gan baidīties no Krievijas raķetēm, ja tās ir sarūsējušas un nelido, ja ekonomika, kas ražo tās sarūsējušās raķetes, nupat jau būs piebeigta? Kāpēc vajadzīgas kampaņas Krievijas mediju un prokrievisko projektu lapu bloķēšanai sociālajos tīklos, ja Krievijas politikas, ekonomikas un kultūras attīstības modelis nevienu nespēj ieinteresēt? Darbi atšķiras no vārdiem.

Saskaroties ar Krievijas acīmredzamajiem panākumiem ārpolitikā, tās nevēlēšanos "sabrukt" (to no Krievijas gaidīja jau 2014.gadā) un ietekmes pieaugumu svarīgākajos planētas reģionos (aizokeāna ekspertiem īpaši sāp sirsniņas un naudas maciņi par situāciju Tuvajos Austrumos), amerikāņu mediju un ekspertu aprindas sāk meklēt, kur meklējams šī nesaprotamā fenomena iemesls. Rezultātā viņi nonāk pie diviem pretrunīgiem slēdzieniem. Domājams, šīs pretrunības dēļ Vašingtonas elites attieksmē pret Krieviju skaidri sajūtama šizofrēnijas piegarša.

Tipisks piemērs, kas populāri apraksta notikumus karā par amerikāņu hegemonijas saglabāšanu, "Krievijas frontē", ir raksts "The New York Times" "Krievija pagrimuma stāvoklī. Kāpēc Putins ir tik draudīgs ienaidnieks?"

Vadošā amerikāņu izdevuma žurnālisti savu versiju izklāsta jau pašā sākumā: "Krievijas ekonomika sabrūk, tās jaunieši ir vīlušies, taču Amerikas un Eiropas samulsuma apstākļos Krievija un tās līderis jau divus gadu desmitus pārdzīvo ilgstošu panākumu periodu."

Tekstu pārpilda šabloni. Piemēram, tā autors, parāda, ka absolūti neizprot vienkāršu faktu: nominālo IKP (nevis IKP pēc pirktspējas paritātes) pielietojums ir neadekvāta metode ekonomiku salīdzinājumam. Bez tam viņš mēģina nedaudzo Maskavas un Sanktpēterburgas elitāro augstskolu studentu - "zelta jaunatnes" nepatriotiskos uzskatus atainot kā visu Krievijas jauniešu pārliecību. Amerikāņu žurnālistam izdevies saņemties un pamanīt faktu, ka prezidenta reitings atrodas 70% līmenī (turklāt acīmredzamu ideoloģisku iemeslu dēļ viņš nevar neticēt "Levada centra" aptaujai), taču nekādi negrib pat mēģināt saprast – kāpēc reitings atkal ir tik augsts? Tas ir saprotams: ja teorija (vai redaktora uzdevums) neatbilst faktiem, jo sliktāk faktiem. Summā iznāk tradicionāls slēdziens "nevis Krievija ir spēcīga, bet gan Rietumi demonstrē vājību". Tātad vienīgais loģiskais lēmums, pie kā var nonākt politiķis ar tādiem priekšstatiem, - Krievija ir visiem spēkiem jāspiež pie sienas, jo uzvara ir tuvu.

Jāpiebilst, ka avīze The New York Times nekad nav demonstrējusi nekādas īpašas zināšanas ekonomikā, lai arī tagad veselām pakām drukā rakstus, kā kapitālisms vainojams pie dzimstības krišanās Rietumos. Tāpēc pāriesim pie alternatīva viedokļa par Krievijas darbību – lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg analītiķiem.

Finanšu jautājumos zinoši žurnālisti (bieži vien šī joma liek strādāt ar skaitļiem, nevis stereotipiem) savos slēdzienos par pamatu tāpat ņem 2014.gadu un sankciju sadursmi ar Rietumiem, taču nonāk pie citādiem secinājumiem:

"Pirms pieciem gadiem Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētājas Elvīras Nabiuļļinas lēmums atlaist rubli brīvībā saskārās ar mokošu pārbaudījumu. Naftas cenu krišanās un starptautiskās sankcijas nosūtīja Krievijas valūtu tādā pikējumā, ka pat likmes palielināšana par 650 bāzes punktiem neļāva to apturēt nekavējoties. Piecus gadus vēlāk aina Krievijas tirgos ir pavisam citāda."

Tekstā atzīmēts, ka situācija mainījusies, pateicoties konservatīvai budžeta politikai, inflācijas samazināšanai un tā saucamā dubultā proficīta sasniegšanai, tas ir, budžeta proficīta un tekošo operāciju pozitīva lieluma sasniegšanai. Tas nozīmē, ka Krievija pelna vairāk nekā tērē, un ārpasaulei pārdod vairāk nekā importē. Bloomberg materiālā minētais dubultais proficīts ir ļoti sāpīgs jautājums pašām ASV, kas (neskatoties uz visām Donalda Trampa pūlēm un sakurināto tirdzniecības karu pret Ķīnu, Eiropas Savienību un teju vai pret visiem Vašingtonas sabiedrotajiem) nekādi nespēj izķepuroties no dubultā deficīta stāvokļa. Tas ir, viņi dzīvo, audzēdami parādus, un pie tam importē (uz parāda) daudz vairāk nekā spēj eksportēt uz pasaules tirgiem.

Amerikāņu finansiālo žurnālistu mēģinājumi ieskatīties nākotnē tāpat noveduši pie rezultātiem, kas nekādi neatbilst stereotipiem par visu Krieviju un tās valūtu: "Bloomberg pētījums, kurā tas aptaujāja 57 (institucionālos) starptautiskos investorus, treiderus un nodaļu vadītājus (bankās un investīciju kompānijās – Aut.piez.), rāda: rublis piedāvā drošu patvērumu, ņemot vērā bažas par ASV un Ķīnas tirdzniecības karu. Bankas HSBC Holdings Plc analītiķi saskata rubļa pieaugumu par veseliem 7% no pašreizējā līmeņa un nosaukuši rubli par "mirdzošu bāku" Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas jaunattīstības valstu tirgos".

Protams, lielo spēles dalībnieku pārstāvju viedoklis negarantē, ka Krievijas ekonomikai un valūtai klāsies labi. Krievijai 2020.gadā vēl nāksies pārdzīvot kārtējās amerikāņu sankcijas – tās pašas "ellīgās sankcijas". Prakse liecina, ka ASV iespējas Krievijas ekonomikas "saplosīšanā" ir novērtētas krietni par augstu. Iespējams, racionālais viedoklis par Krieviju un tās vietu pasaules rangu tabulā pakāpeniski pabīdīs malā amerikāņu elites apziņā ideju par to, ka Krieviju vajag vēl mazliet piespiest pie sienas, un Vašingtonā viss tūlīt jau būs kārtībā. Pat tagadējā (ne īpaši saprātīgā) amerikāņu politiķu paaudze tomēr cenšas sākt pārrunas vismaz kaut kādos jautājumos un pat meklēt kompromisus – ja oponents ir nopietns.

Ja nu prātīgais viedoklis negūs virsroku, arī tad būs saskatāmas zināmas priekšrocības, ko savulaik pieminēja Vladimirs Putins: "Man dažkārt šķiet, ka mums būtu labi, ja tie, kas vēlas ieviest sankcijas, ieviestu visas sankcijas, ko vispār iespējams ieviest, un pēc iespējas ātrāk. Tad mums būtu brīvas rokas savu nacionālo interešu aizsardzībai ar, mūsuprāt, visefektīvākajiem līdzekļiem."

Galvenie temati