14:12 02 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1116
  • RUB77.4378
Viedoklis
Saņemt īso saiti
87

Kāpēc cilvēki, kuri labi apguvuši latviešu valodu, Latvijā tiek likti par piemēru – viņi to paveikuši, nodemonstrējuši gribas spēku. It kā viņi būtu atmetuši dzeršanu vai smēķēšanu.

Kā zināms, Latvija ir pirmrindniece, bieži aizsteidzas priekšā visai planētai mūsdienu tehnoloģiju ziņā. Tagad visu pieņemts darīt neklātienē, bieži – bez cilvēka klātbūtnes: e-veselības, e-skolas, elektroniskās deklarēšanas sistēmas.

Ierēdņiem tas ir liels atvieglojums – iespēja neredzēt apkalpojamās tautas sejas acu priekšā. Tas aizņem daudz laika, pie tam var vēl kaut kādus vīrusus saķert.

Arī tautai ir smagi redzēt savā priekšā ierēdņus – tas rada stresu, bieži – pat depresiju.

Aizliegt "mācību" pudeles

Kalngalus neklātienes un aizmuguriskajā tautas apkalpošanā sasnieguši Latvijas Saeimas deputāti un ministriju darbinieki – viņi risina tautai svarīgus jautājumus, pat neapjautājoties, ko domā tauta.

Spriediet paši. Veselības ministrija plāno aizliegt stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību maza tilpuma tarā, ko tautā ar mīlestību dēvē par "čekuškām" un "škaļikiem".

Kāpēc? Kāds tam iemesls? Loģiski taču – jo mazāk izdzerts, jo mazāks kaitējums. Taču VM Sabiedriskās veselības direktorei Santai Līciņai ir pašai sava loģika.

Viņa, absolūti skaidrā prātā būdama, stāsta, ka dzērieni neliela tilpuma tarā ir nopietns risks, jo tādam dod priekšroku pusaudži, kam nepietiek naudas "pieaugušai" pudelei, tāpēc viņi pērk mazākas – "mācību".

Līviņa piezīmēja, ka Lietuva jau mēģinājusi ieviest tādu aizliegumu, tāpēc arī VM vēlas paskatīties – varbūt līdzēs.

Un tad? Lai mēģina! Pie kaimiņiem aizliedza pārdot alkoholu jauniešiem vecumā līdz 20 gadiem, taču Lietuva joprojām saglabāja līdera vietu pasaulē patērētā alkohola ziņā – vairāk nekā 18 litri spirta uz vienu cilvēku gadā. Bet jaunieši tagad pērk dzeramo Facebook. Arī veikalus vecuma cenzs nebiedē.

Nu, iedzersim par skaidro prātu!

Gribētos zināt, vai Līviņas kundze kaut reizi mūžā maz ir redzējusi īstu alkoholiķi? Vai zina, kā dzīvo un ar kādiem kārdinājumiem mokās vienkāršie iedzīvotāji, kas pakļāvušies dzeršanas kārei?

Teiksim, ja risinot svarīgas tautsaimniecības problēmas kā padomnieki tiek piesaistītas nozarē strādājošās sabiedriskas organizācijas un sociālie partneri, kāpēc gan neradīt konsultatīvu padomi alkoholiķu lietās, lai cīnītos pret postošo tieksmi pēc alkohola. Tur sēdētu īsti, neskūti, pēc vodkas smirdoši kustības veterāni un vēl nepieredzējuši jaunie alkoholiķi. Un sadzīves alkoholismam padevušies iedzīvotāji, kuri katru vakaru ķeras pie pudeles un katru rītu sola vairs nedzert.

Vai ziniet, kas viņiem traucē? Vai gribat uzzināt, kā valsts varētu viņiem palīdzēt? Pavaicājiet viņiem pašiem, metiet pie malas demagoģiju un augstprātīgu teoretizēšanu.

Izmēram ir nozīme

Starp citu, varu ieteikt labu kandidatūru tādas padomes priekšsēdētāja vietai – man ir labs paziņa Artjoms. Viņš, tā sakot, ir inteliģents dzērājs. Taču bieži sūdzas, ka viņu, mērenu dzērāju, taču bez cieta gribas spēka, uz katra soļa moka kārdinājums.

Valsts varētu pārtraukt kārdinātāju darbības, noteikt administratīvos ierobežojumus. Pats galvenais – aizliegt veikaliem un tirdzniecības tīkliem piedāvāt atlaides par apjomu.

Veikalā nav redzamas 0,2 vai 0,35 litru pudeles ar atlaidēm. Tirgotājiem tas nav izdevīgi. Daudz izdevīgāk ir pārdot vairumā – uzreiz 0,7 vai 1 litru. Tādai tarai vienmēr atrodamas labas cenas. Kārdinājums.

"Paņemšu litru, ietaupīšu, izstiepšu uz pieciem vakariem – pa 200 gramiem vienā reizē, tas nav daudz," sapņo atkarīgais. Taču patiesībā pudele ir tukša divos vai trijos piegājienos. Un tā jau ir problēma veselībai un darbspējas pasliktināšanās nākamajā dienā 

Tāpēc no valdības puses būtu prātīgāk panākt, lai mazas alkohola devas proporcionāli būtu lētākas nekā lielās.

Pie tam narkologs Jānis Strazdiņš atzīmēja, ka jauniešu vidū lielākos draudus rada nevis mazās pudeles, bet gan alkoholiskie dzērieni. Tos dzer mūsdienu jaunieši, bet kokteiļu ietekkme uz veselību vēl nav izpētīta.

Strazdiņš atgādināja, ka pieejams plašs kokteiļu sortiments. Lielākā daļa no tiem ir ar 14% spirta un nezināmu saturu.

Viņiem zināms labāk

Savulaik daudzi bija sašutuši par lēmumu aizliegt alkohola tirdzniecību pēc pl. 22.00. Rezultātā normāls, pieaudzis cilvēks ir spiests kā pusaudzis skriet uz veikalu, lai paspētu līdz liktenīgajai stundai, lai nopirktu alkoholu vakaram par paša nopelnīto naudu.

Var radīt krājumus, taču tas ir bīstams ceļš. Bet īstie, pieredzējušie alkoholiķi joprojām iepērkas "točkās", tāpat kā agrāk, papildina ēnu ekonomikas krājumus un dzen sevi postā ar surogātiem.

Taču skumjākais ir tas, ka ierēdņi virza savas iniciatīvas ar tik augstprātīgu izteiksmi, it kā viņiem patiešām būtu labāk zināms, kā dzīvot. Zina, vai smēķētājam ļauts smēķēt pašam uz sava balkona vai savas automašīnas salonā.

Savulaik, kad vēl smēķēju, mani sakaitināja valdības lēmums aizliegt uz cigarešu paciņām cigarešu apzīmējumu ar mazāko darvas un nikotīna saturu. Kā, kāpēc man un daudziem citiem aizliedz izvēlēties veselībai mazāk kaitīgas cigaretes? Kāda šeit loģika?

Diemžēl tādas alkohola apkarošanas kampaņas, tāpat kā izglītības un veselības aprūpes sistēmu reformas liecina: šķiet, ierēdņi tomēr kaut ko nesaprot. Taču viņiem par to pašiem nav ne jausmas, citādi, kā jau teicu, būtu uzaicinājuši zinošus un kompetentus speciālistus.

"Neizprast jautājumu, bet lemt par to - ir ļoti raksturīgi Latvijas publiskajai pārvaldei," nesen portāla publicētajā rakstā "Latviešu pedagogi: skolu reforma rada idiotus" komentēja RTU pasniedzējs Frederiks Ozols.

Vai esat mēģinājuši atmest?

Nē, neviens neaicinās zinošus cilvēkus, kuri var dot lietu padomu. To apliecina arī tā saucamais dialogs ar Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju pārstāvjiem.

Notiek šausminošs eksperiments – krievu bērniem atņem iespēju iegūt zināšanas dzimtajā valodā. Pie tam lielākā daļa krievvalodīgo vecāku iebilst. Izsmeļošus argumentus par eksperimenta kaitīgo ietekmi min arī pedagogi. Bet vai tad kāds viņiem dos vārdu? Krievu valoda šajā valstī taču ir kaut kas kaunpilns, kas pielīdzināms alkoholismam un citiem kaitīgiem paradumiem.

Un, gluži pretēji, cilvēki, kuri labi apguvuši latviešu valodu, Latvijā tiek likti par piemēru – viņi to paveikuši, nodemonstrējuši gribas spēku. It kā viņi būtu atmetuši dzeršanu vai smēķēšanu.

Galvenie temati