13:25 23 Janvāris 2020
Tiešraide
  • USD1.1088
  • RUB68.6934
Viedoklis
Saņemt īso saiti
183

The Wall Street Journal vēsta, ka Trampa administrācija atradusi iespēju nopietni sodīt Irāku par mēģinājumiem padzīt no valsts amerikāņu spēkus.

Šis soda pasākums nodarīs nopietnu kaitējumu Irākas ekonomikai un dāvās iespēju amerikāņiem ekspropriēt desmitiem miljardu dolāru, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Amerikāņu izdevuma The Wall Street Journal informācijas avotu izklāstā ta sir spilgts ģeopolitiskās šantāžas piemērs ar dolāru finansiālās sistēmas pielietojumu: "Irākas amatpersonas informē, ka šonedēļ saņēmušas Trampa administrācijas brīdinājumu: Irāka riskē zaudēt piekļuvi nozīmīgam valdības bankas kontam, ja Bagdāde padzīs amerikāņu spēkus par aviācijas triecienu, kura rezultātā gājis bojā Irānas galvenais ģenerālis. Valsts departaments brīdināja, ka ASV var slēgt Irākai piekļuvi kontam valsts Centrālajā bankā, kas atrodas Ņujorkas Federālās rezerves bankā. Tas var sagraut Irākas vājo ekonomiku, paziņoja (Irākas – red.) ierēdņi."

Īsumā atgādināšu konflikta vēsturi. Pēc Irānas ietekmīgākās militārpersonas slepkavības Vašingtona saskārās ar Irākas parlamenta "dumpi": šiītu partijas pieprasīja valdībai padzīt no valsts amerikāņu karavīrus. Radās haotiska reakcija no ASV amatpersonu puses: vispirms Irāka saņēma oficiālu vēstuli, kurā bija teikts, ka "ņemot vērā cieņu pret Irākas suverenitāti" karaspēks tiks izvests, taču pēc tam Pentagons paziņoja, ka tā esot bijusi "nepareizā vēstule", kas nosūtīta kļūdas rezultātā, un neviens neko neizvedīšot.

Piektdien telekompānija CNN paziņoja, ka Valsts departamenta pārstāvji likuši saprast: ASV neplāno izvest spēkus no Irākas, neskatoties uz šīs valsts valdības lūgumiem izstrādāt atbilstošo mehānismu".

Īpaši absurdi (no jebkura veselā saprāta īpašnieka viedokļa – aizvainojoši) izskatās oficiālais iemesls, kura dēļ amerikāņu spēki paliek Irākā, kas augstākajā līmenī norādījusi – tie ir jāizved. Valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja: "Mūsu misija ir ļoti skaidra: mēs tur bijām, lai pildītu mācību misiju, lai palīdzētu Irākas drošības spēkiem sekmīgi turpināt kampaņu pret ISIS (vairākās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija – red.). Mēs plānojam šo misiju turpināt."

Tātad, no ASV viedokļa, Irākas armiju "trenēs" pret Irākas valdības gribu, turklāt, saskaņā ar The Wall Street Journal informāciju, par mēģinājumu atteikties no "amerikāņu militārās palīdzības" Irākas valdību sodīs, atņemot visus valstij piederošos dolārus, kas atrodas Irākas Centrālās bankas kontos ASV.

Jāpiebilst, ka vienu reizi ASV jau pielietoja šo radikālo līdzekli pret Bagdādi, lai arī mīkstākā variantā: 2015.gadā Ņujorkas Federālā rezervju banka uz vairākām nedēļām bloķēja Irākas Centrālās bankas dolāru kontus, izraisot nopietnu finansiālo krīzi valstī. Toreiz ASV varasiestādes savu lēmumu pamatoja ar to, ka radušās "aizdomas" – Irāna izmantojot Irākas finanšu sistēmu, lai izvairītos no ASV sankcijām.

Precīzs Irākas dolāru apjoms, ko var iesaldēt vai pat ekspropriēt Donalda Trampa administrācija, nav zināms, jo Federālā rezerve neatklāj konkrētus datus par centrālo banku dolāru kontiem, kas tiek apkalpoti tās sistēmā. Taču sankciju gadījumā minimālais amerikāņu laupījums, domājams, sasniegs trīs miljardus – tā ir Irākas Centrālās bankas depozītu summa Savienotajās Valstīs, kas figurē nacionālajā statistikā.

The Wall Street Journal piezīmēja, ka lielākā daļa kaitējuma Irākai būs saistīta ne tik daudz ar šīs naudas zaudējumu, bet ar valsts piekļuvi dolāru finansiālajai sistēmai: "Ierobežojot Irākas piekļuvi dolāriem, var kristies dināra vērtība, kā tas notika 2015. gadā, kas savukārt var no jauna radīt dolāru iepirkšanas vilni Irākā, jo fiziskās personas, kompānijas un bankas mēģinās iegūt cietu valūtu. Tamlīdzīga devalvācija var novest pie nopietnām grūtībām ekonomikā, jo tā samazina algoto darbinieku, kompāniju un valdības pirktspēju."

Par papildu problēmu kļūs Irākas naftas eksports. Irāka pārdod to par dolāriem, bet ASV sankciju apstākļos valsts nokļūs tagadējā Irānas stāvoklī, kam tāpat nav piekļuves galvenajai starptautiskās tirdzniecības valūtai.

Rodas iespaids, ka Vašingtona atradusi ideālu sāpīgo vietu, lai bez gala un malas kontrolētu Irāku. Taču tā, visdrīzāk, ir ilūzija, it īpaši, ja pavērot situāciju ilgtermiņa perspektīvā.

Ja arī tagad izdosies apturēt armijas iziešanu no Irākas, šī lokālā uzvara novedīs pie ilgtermiņa grūtībām. Pirmkārt, draudi (kur nu vēl to īstenošana) stimulēs gan Irāku, gan arī visus parējos naftas eksportētājus uzsākt savu darījumu dedolarizāciju, lai pasargātos no tamlīdzīgām sankcijām. Otrkārt, no imidža viedokļa Vašingtonas solis nodara nopietnu kaitējumu ASV reputācijai Tuvajos Austrumos un ne tikai, neskatoties uz visiem amerikāņu propagandas pūliņiem. Apstākļos, kad ASV nebija spēcīgu konkurentu reģionā, imidža zudumu varētu ignorēt (lai gan tas būtu tuvredzīgs lēmums), bet tagad par ietekmi reģionā cīnās Ķīna, Irāna un Turcija, aug Krievijas ietekme, un tas viss šausmīgi kaitina amerikāņu ekspertus un medijus.

Jau tagad redzamas pirmās kustības šajā virzienā. Piektdien, atsaucoties uz Irākas parlamenta locekļiem, tika ziņos, ka "valsts izvērtē jautājumu par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi laikā, kad Kremlis plāno pastiprināt klātbūtni Tuvajos Austrumos un radīt plaisu starp Bagdādi un Vašingtonu. Irākas likumdevēji ziņoja, ka valdība nolēmusi turpināt pārrunas par Krievijas PGA kompleksu S-400 iegādi, ņemot vērā bažas, ka ASV varētu atsaukt savu atbalstu Bagdādei.

Jo spēcīgāk, nekaunīgāk, aktīvāk un publiskāk Vašingtona pievelk dolāru un sankciju cilpu savu sabiedroto un satelītu kaklā, ko lielāks skaits pasaules valstu prezidentu un valdību saprot, ka īstā neatkarība balstās uz diviem vaļiem: spēcīgu Krievijas PGA un neatkarību no amerikāņu finansiālās sistēmas.

Pēc temata

Irānas varasiestādes iekļāvušas ASV armiju teroristisko organizāciju sarakstā
Ģenerāļa Suleimani meita brīdināja ASV par "melno dienu"
Irākas parlaments atbalstījis ārvalstu bruņoto spēku izvešanu no valsts
"Simtiem reižu spēcīgākas": Latvijas karavīrs pastāstīja par uzbrukumu ASV bāzei Irākā

Galvenie temati