23:58 26 Janvāris 2020
Tiešraide
  • USD1.1035
  • RUB68.1692
Viedoklis
Saņemt īso saiti
107

Globālais parāds ir pārspējis kārtējo rekordu – 188 triljonus dolāru, tātad 230% visu uz planētas pieejamo preču un pakalpojumu vērtības.

Starptautiskais valūtas fonds vērtē, ka jaunattīstības valstu parādu slogs sasniedzis maksimālo rādītāju kopš 1980. gada, attīstīto valstu – kopš Otrā pasaules kara. Tātad nākamā krīze ekonomikā var būt graujošākā vēsturē, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Aug vēlme riskēt

"Pasaules parādu (valsts un privāto parādu) apjoms sasniedzis 230% no globālā IKP, absolūtā izteiksmē – 188 triljonus dolāru," nesen konstatēja Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva.

"Valstīs ar zemu ienākumu līmeni parāds ir strauji pieaudzis pēdējo gadu laikā, - viņa atzīmēja. – Pēc mūsu datiem, 43% tādu valstu ir pakļauti augstam parādu problēmu riskam vai arī jau atrodas bēdīgā stāvoklī."

Attīstītās valstīs SVF raizējas par korporatīvajām obligācijām, kuru apjoms pārsniedzis 15 triljonus dolāru. Aizņēmējiem tādi papīri ir ļoti izdevīgi, taču ieguldījumi tajos saistīti ar lieliem papildu riskiem.

Fonda analītiķi novērtēja: ja gaidāmā krīze būs divkārt vājāka nekā situācija 2008. gadā, defolts draudēs vērtspapīriem par kopējo summu 19 triljonu dolāru apmērā – 40% visa korporatīvā parāda ASV, Ķīnā, Japānā un Eiropas valstīs. Tiesa, pārsvarā eksperti ir pārliecināti, ka krīzes mērogi būs daudz lielāki nekā agrākie, tātad kaitējums būs daudz lielāks.

Par bīstamā stāvokļa galveno iemeslu SVF uzskata centrālo banku politiku, kas piesūknējušas ekonomiku ar naudu.

"SVF nesenie pētījumi liecina, ka tikai tiešs valstu atbalsts finanšu iestādēm 2008.gada krīzes laikā sastādījis 1,6 triljonus dolāru," uzsvēra Georgijeva.

Vēlākajos gados tika saglabātas rekordzemas kredītu likmes.

Investori, saņēmuši gandrīz neierobežotu piekļuvi lētai naudai, krasi samazināja prasības pret piedāvāto aktīvu kvalitāti. Tāpēc banku un investīciju fondu bilancēs uzkrājušies milzīgs apjoms apšaubāmas drošības parādzīmju.

"Augstais parādu slogs padarījis daudzas valdības, kompānijas un mājsaimniecības ievainojamas situācijā, ja finansiālie noteikumi kļūs stingrāki," norādīja SVF prezidente. Citiem vārdiem sakot, sāksies defolti, tiklīdz izsīks lētās naudas plūsma.

Aizņemieties no bagātajiem

Georgijeva pauda pārliecību, ka "jāatrod izeja no pašreizējās situācijas, jo apdraudēta visa ekonomiskā un finanšu sistēma". Taču nav saprotams, kā to panākt. 2015.gadā ASV Federālā rezerve jau mēģināja īstenot stingrāku monetāro politiku un pakāpeniski palielināja likmi, ko vairāk nekā sešus gadus turēja nulles līmenī.

Drīz vien ekonomika nobremzēja, fondu indeksi kritās, un šī gada septembrī valstī izcēlās pilnvērtīga likviditātes krīze: banku pieteikumi īstermiņa kredītiem strauji pieauga un vairākkārt pārsniedza Federālās rezerves piedāvātos apjomus.

FRS mēģinājumi mazināt krīzi uz papildu kredītu izsoļu rēķina par kopsummu 200 miljardu dolāru apmērā bija nesekmīgi, un kopš oktobra vidus regulators izpērk no bankām vērtspapīrus par 60 miljardiem mēnesī. Šī programma ilgs vismaz līdz 2020. gada martam, un kopumā ekonomikā tiks iepludināti papildu 510 miljardi.

ASV ekonomikas sāpīgā reakcija pēc stingrākas monetārās politikas ieviešanas liecina, ka nav iespējams mazināt parādu problēmu, vienkārši palielinot kredītu likmes. To saprot arī SVF.

Tāpēc analītiķi piedāvā neparastu recepti: palielināt aizņēmumus.

"Valdībām jāizskata parādu pārvaldības varianti, lai izmantotu superzemo ienesīgumu savu vajadzību uzlabošanai finansēšanas jomā tuvākajos gados," teikts atskaitē par SVF un Pasaules bankas apspriedi, kas notika oktobra beigās.

Būtiska nianse: vērtspapīrus nevar laist klajā visi, kam ienāk prātā, bet gan tikai spēcīgākās pasaules ekonomikas, vispirms – Vācija. Atzīmējot, ka "ekonomikas apdraudējums ir pieaudzis, bet naudas un kredītu politika ir gandrīz izsmēlusi savu potenciālu un pasākumu arsenālu", SVF aicināja Vāciju un Nīderlandi sniegt "sinhronu fiskālo atbildi" un palielināt aizņēmumu apjomu.

SVF cer, ka investori izvedīs līdzekļus no nedrošiem vērtspapīriem un ieguldīs tos ekonomiski stabilu valstu obligācijās, "vienlaikus stimulējot ekonomisko izaugsmi un mazinot līdzsvara trūkumu". Taču Berlīne nesteidz sekot fonda padomiem un audzēt parādus – patlaban tam ir ļoti nepiemērots periods.

Vājais posms

Pirmkārt, Vācija gatavojas recesijai un krasam ražošanas kritumam. Eiropas Komisija vērtē, ka labākajā gadījumā Vācijas ekonomiku gaida "slāpēts pieaugums" līdz 2021. gadam. Pie tam nopietnas problēmas radīsies ražošanas sektorā.

Pamestā slimnīca Mežaparkā
© Sputnik / Робертс Вицупс

Korporācija Rheinmetall jau samazinājusi produkcijas ražošanas prognozi 2020. gadam, atsaucoties uz kritumu pasaules autorūpniecībā. Siemens paziņoja, ka "vājums rūpniecisko iekārtu ražošanā novedīs pie biznesa apjomu samazināšanās nākamgad", bet Volkswagen finanšu direktors brīdināja, ka Vācijas rūpniecību gaida divi grūti gadi.

Otrkārt, Vācijas ekonomikas pamatos tikšķ pamatīga mīna – Deutsche Bank. Trešā kvartāla nogalē DB atskaitījās par tīrajiem zaudējumiem 832 miljonu eiro apmērā (pērn bija peļņa 229 miljonu eiro apmērā).

"Deutsche Bank zaudē naudu absolūti neiedomājamā tempā, - savā blogā stāsta amerikāņu finanšu analītiķis Maikls Snaiders. – Ja saskaitīsim zaudējumus par 2019. gada otro un trešo kvartālu, iznāks gandrīz četri miljardi eiro. Pat ja visi bankas darbinieki sešus mēnešus tikai mestu tualetes podā dolāru banknotes, nebūtu iespējams zaudēt tādu naudu."

Snaiders ir pārliecināts: šodien lielākā banka Vācijā – tas ir "zombijs, kurš gāžas nost no kājām, līdz kāds beidzot atbrīvos to no ciešanām". Pie tam viņš uzskata, ka Deutsche Bank bankrots pasaules finanšu sistēmai nesīs daudz lielāku katastrofu, nekā Lehman Brothers krahs 2008. gadā.

"Vācija ir līme, kas sastiprina ES, un gadījumā, ja sabruks banka šīs valsts finanšu sistēmas pašā sirdī, "domino kauliņi" sāks brukt ļoti ātri, - viņš norādīja. – Rezultātā iestāsies asa visas Eiropas Savienības krīze."

Vērtējumam piekrīt arī pazīstamais amerikāņu investors, miljardieris Džims Rodžers: "Ja sabruks Deutsche Bank, ES sairs, jo Vācija vairs nespēs un nevēlēsies atbalstīt Eiropas Savienību. Daudzām bankām Eiropā ir problēmas, taču Deutsche Bank bankrots – tās būs beigas."

Pēc temata

ASV reālais parāds ir 18 reizes lielāks nekā visiem šķita. Kas notiks tagad
"Tirgus bez smadzenēm": Volstrīta parakstījusi nāves spriedumu slānekļa naftas ieguvei ASV
ASV finanšu ministrs paskaidrojis, kur "pazuduši" 1,5 triljoni dolāru skaidrā naudā
Sociālajai aprūpei jāpieliek punkts: ASV dzēsīs valsts parādu uz pensionāru rēķina
Latvija ir sekmīgi pataisīta par Sjerraleoni (turpinājums)

Galvenie temati