21:20 29 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Viedoklis
Saņemt īso saiti
200

Amerikāņu vēlme pakļaut savai gribai naftas ieguvējus Tuvo Austrumu reģionā ir saprotama, taču neatkarīgi no stratēģiskajiem plāniem un ietekmīgās irāņu militārpersonas slepkavības motīviem, ASV nonākušas pie ļoti neizdevīga rezultāta.

Militārās spriedzes eskalācija ASV un Irānas attiecībās 2020.gada sākumā apliecināja: ASV un NATO nav gatavas karot ar tehnoloģiski attīstītu pretinieku. Irānas ģenerāļa Kasema Suleimani slepkavība 2.janvāra naktī Irākas teritorijā deva smagu triecienu amerikāņu politiskajai ietekmei reģionā. Irānas atbildes reakcija saliedēja ASV pretiniekus Tuvajos Austrums un demoralizēja NATO locekļus Eiropā.

Irānas uzbrukumus divām amerikāņu armijas bāzēm Irākā nebija tikai pašaizsardzība vai nepārdomāta atmaksa agresoram. Islāma revolūcijas sargu korpuss parādīja aukstasinīgu profesionālismu un precīzo ieroču efektivitāti. Amerikāņu pretgaisa līdzekļi, it īpaši ZRK Patriot izrādījās bezspēcīgi pret Irānas raķetēm. Domāju, tas bija nepatīkams pārsteigums Pentagonam, kas gaidīja Teherānas militāro atbildi, fiksēja raķešu palaišanu, taču nespēja atvairīt triecienu.

Konflikta puses un tām lojālie eksperti dažādi vērtē IRSK raķešu triecienus Al Asadas un Erbilas bāzēm Irākā. Teherāna informēja, ka likvidētas vairākas kara lidmašīnas un līdz 80 ASV kareivji. Prezidents Donalds Tramps komentēja situāciju Twitter: "Viss ir kārtībā!.. Mums ir spēcīgākie un vislabāk ekipētie bruņotie spēki pasaulē."

Taču uzņēmumi no satelīta objektīvi rāda, ka irāņu raķetes iznīcinājušas astoņus objektus Al Asadas armijas bāzē. Tas liecina par uzbrukuma precizitāti – aptuveni 300 kilometru attālumā no starta vietas (Irānas).

Militārais pielietojums

IRSK paziņoja, ka izdarīti 35 triecieni pa divām armijas bāzēm. Pie tam korpuss brīdināja: "Visi Savienoto Valstu sabiedrotie, kuru teritorijā izvietotas valsts-terorista bāzes, visas teritorijas, kas kļūs par bāzēm jebkādām agresīvām ienaidnieka darbībām pret Irānas Islāma Republiku, kļūs par mūsu mērķiem."

Irānas ziņu aģentūra Tasnim ziņoja, ka uzbrukumam IRSK izmantoja, piemēram, jaunākās ballistiskās raķetes no saimes Fateh – Fateh-313, kā arī raķetes Qiam ar sadalāmām kaujas galviņām un traucējumu radīšanas sistēmu radariem.

Irākas armijas preses dienests ziņoja, ka pret valsts teritoriju palaistas 22 raķetes. No tām 17 bija notēmētas pret Al Asadas bāzi (divas no tām neuzsprāga), piecas raķetes – pret Erbilu. Irākas kareivji precizēja, ka visas raķetes trāpījušas pa koalīcijas spēku objektiem (Irākas karavīri nav cietuši).

Rietumu speciālisti un oficiālie avoti Vašingtonā saskaitīja 15 ballistiskās raķetes Qiam-1 un Zulfiqar, no kurām 10 sasniegušas mērķus Al Asadas bāzē un viena – objektu Erbilas bāzē (četras raķetes it kā neesot sasniegušas mērķus). Iespējams, patiesība meklējama kaut kur pa vidu.

Jāpiebilst, ka pat ar sadalāmo galviņu raķete Qiam-1 ir pilnveidots padomju vienpakāpes ballistiskās raķetes R-17 ar šķidro degvielu variants – raķete ar Irānā ražotu tēmēšanas sistēmu un darbības rādiusu līdz 800 km. Paštēmējošā operatīvi taktiskā raķete Zulfigar ar cieto degvielu izstrādāta Irānā un armijas bruņojumā tiek izmantota no 2016.gada. Kaujas galviņa ir aptuveni 500 kg smaga, darbības rādiuss – līdz 700 km. Ja Irāna patiešām izmantojusi šīs ballistiskās raķetes (ne īpaši sarežģīti mērķi PGA sistēmai), kur bija amerikāņu ZRK Patriot, kāpēc neapturēja Qiam-1 un Zulfiqar bāzu apkaimē? Vājā vieta ir acīmredzama.

Amerikāņu izdevums NPR rūpīgi novērtēja IRSK darba rezultātus, kas redzami satelītu fotogrāfijās, un nonāca pie bēdīgiem secinājumiem: "Daži sašautie objekti izskatās tā, it kā raķetes būtu trāpījušas pašā centrā... Irānas raķešu trieciens nodarījis nopietnu zaudējumu Al Asadas aviobāzei irākā." Neticamā precizitāte liek domāt, ka Irāna izmantojusi ne tikai ballistiskās, bet arī spārnotās raķetes.

"Cietais rieksts" darbībā

Pentagona stratēģiem, protams, ir zināms, ka vispasaules militārā spēka Global Firepower reitingā Irānas Islāma Republika ieņem 14.vietu – augstāk nekā Pakistāna, Izraēla, Ziemeļkoreja, Austrālija, Spānija un Kanāda. Valstī dzīvo vairāk nekā 83 miljoni cilvēku, - tie ir lieli resursi armijai (salīdzinājumam: kaimiņu Irākā ir 38 miljoni iedzīvotāju).

Amerikāņu vēlme pakļaut savai gribai naftas ieguvējus Tuvo Austrumu reģionā ir saprotama, taču nevajag zaudēt saikni ar realitāti. Irānas bruņoti spēki sasniedz pusmiljonu karavīru, - tos veido IRSK un laicīgie spēki (funkciju dublēšana palielina cīņasspēju). Uz planētas ir daudz vairāk Irānas raķešu iekārtu (1900 vienības) nekā amerikāņu. Jāņem vērā arī 1,6 tūkstoši tanku, apmēram trīs tūkstošus artilērijas iekārtu, vairāk nekā 170 trieciena lidaparātus, attīstītu PGA sistēmu (jūnijā tā virs Irānas likvidēja amerikāņu izlūkošanas bezpilota lidaparātu RQ-4A Global Hawk). Rietumu analītiķi vērtē, ka Irānas JKS ieņem ceturto vietu pasaulē kuģu skaita ziņā (398 vienības) – par vienu pakāpi zem ASV.

Pentagons informēja, ka uzbrukumam ģenerālim Kasemam Suleimani saņemta valsts prezidenta Donalda Trampa sankcija "ar mērķi aizsargāt ASV personālu ārvalstīs". Grūti saprast, kādu reakciju cerēja sagaidīt amerikāņu ģenerāļi un prezidents, kad tika atdota pavēle likvidēt trešo cilvēku Irānas politiskajā hierarhijā. Droši vien viņi nedomāja, ka Teherāna oficiāli piešķirs ASV armijai teroristiskas organizācijas statusu ar visām no tā izrietošajām sekām reģionā.

Bruņotā konflikta eskalācijas fonā interesi izraisa ASV sabiedroto reakcija. Irākas IRSK speciālo uzdevumu vienības komandiera ģenerāļa Kasema Suleimani slepkavību NATO operatīvi nosauca par ASV patstāvīgu lēmumu. Vēl vairāk, pirms IRSK raķešu trieciena amerikāņu sabiedrotie burtiski skriešus metās prom no Irākas: Spānijas, Kanādas un Horvātijas spēki – uz Kuveitu. Līdzīgu lēmumu pieņēma operācijas "Inherent Resolve" štābs, kas līdz šim bija dislocēts Bagdādē.

Dažas stundas pirms irāņu trieciena amerikāņu bāzi pameta pat nedaudzie lietuviešu kareivji, Latvija pauda gatavību pamest Irāku uz visiem laikiem, ja valdība atbalstīs parlamenta rezolūciju par NATO karaspēku izvešanu. Iepriekš Irānas prezidents Hasans Rouhani paziņoja, ka Irākas parlaments izbruģējis ceļu ASV padzīšanai no valsts un reģiona.

Uzbrukumu amerikāņu bāzēm Irākā Teherāna nosauca par "pļauku" ASV. Šķiet, pašreizējā situācijā tā ir vismaigākā frāze, ko bija iespējams izmantot.

Neatkarīgi no stratēģiskajiem plāniem un Irānas ietekmīgās militārpersonas slepkavības motīviem (Suleimani ir nacionālais varonis daudzu irāņu acīs), Savienotās Valstis nonākušas pie ļoti nelabvēlīga rezultāta.

Pēc temata

Vienas valsts pastrādāta slepkavība citā valstī: KF vērtē ASV operāciju pret Suleimani
Tūkstošiem cilvēku Irānā izgājuši ielās pēc ģenerāļa Suleimani slepkavības
Latvijas ārlietu ministrs attaisno ASV apšaudes Irākā
Donalds Tramps ir gatavs vērst triecienu pret 52 objektiem Irānā

Galvenie temati