11:31 01 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1708
  • RUB91.7763
Viedoklis
Saņemt īso saiti
84

Zīlēt, kāds būs 2020.gads, ir smags un nepateicīgs darbs, ko pat modernākās prognožu metodes nevar ņemt vērā visus riskus, visus apstākļus un visas negaidītās iespējas. Tomēr ir viens paņēmies, kā novērtēt galveno ģeopolitisko līderu emocionālo un politisko noskaņojumu.

Vēsturiskā tradīcija nosaka, ka pasaules valstu līderu Jaunā gada uzrunas visai precīzi atspoguļo viņu cerības un vēlmes, virzienu, kādā viņi vēlas noskaņot savus līdzpilsoņus, kam sagatavot un uz ko iedvesmot vēlētājus, portālā RIA Novosti atgādināja Ivans Daņilovs.

Svarīgākais secinājums, kas nāk prātā, lasot vadošo globālo politiķu Jaungada apsveikumus, ir sekojošs: globalizācija dodas atpakaļgaitā. Ne tikai nākamā gada vien, pat nākamās desmitgades galvenais vārds būs "deglobalizācija". Vienotas pasaules, informatīvās, ideooģiskās un ekonomiskās dienas kārtības vairs nav. Runa nav par pasaules lielvalstu daudzšķautņainajām interesēm, runa ir par to, ka Eiropas, Āzijas un ASV politiskā elite dzīvo ne vien dažādos kontinentos, bet arī dažādās informatīvajās, jēgas un vērtību telpās.

Lai izjustu kognitivo bezdibeni, atliek tikai paskatīties, kādi ir galvenie akcenti kancleres Merkeles vai prezidenta Makrona apsveikumos, un salīdzinat ar galvenajām tēzēm prezidenta Putina un priekšsēdētāja Sji uzrunās.

ASV prezidenta Donalda Trampa apsveikums, principā, guļ atsevišķā plaknē, jo prezidents-miljardieris, pieradis strādāt reklāmas formātā, runāja īsi un aizskāra vienu vienīgu tēmu. Prezidenta Trampa uzruna pirms Jaunā gada svētkiem: "Sveiki visiem. Laimīgu Jauno gadu. Laimīgu Jauno gadu. Garantēju, mums būs lielisks gads. Domāju, tas būs fantastisks gads. Uzskatu, ka mums bija labākais gads ekonomikā mūsu valsts vēsturē. Un es domāju, mēs patiešām gatavojam papildu izaugsmi, darba vietas un visu pārējo. Tas būs lieliski."

Tālāk prezidents pārgāja pie aktuāliem jautājumiem, un var secināt, ka vienīgais pašam Trampam svarīgais signāls ir likt visiem vēlētājiem iegaumēt: Tramps ir labākais prezidents pasaulē. Loģiski, jo 2020.gadā gaidāmas prezidenta vēlēšanas.

Angelas Merkeles apsveikums iekļaujas formulā "Laimīgu Jauno gadu un apsveicu ar jaunajām zaļajām nodevām!". Tā izriet no paša teksta un atmosfēras, kādā vācu valsts propagandas galvenā mašīna -  Deutsche Welle atspoguļoja politiķes uzrunu: "Angela Merkele: "Veltu visus spēkus cīņai ar klimatisko krīzi" – ar tādu virsrakstu klajā nāca materiāls. Vācijas ekonomikai tas nesola neko labu, jo cīņa ar klimata krīzi Vācijas kontekstā nozīmē pieaugošu nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, kā arī neefektīvās un šausmīgi dārgās vēja enerģētikas subsidēšana uz nodokļu maksātāju rēķina, lai arī tā jau vairākkārt nostādījusi valsts energosistēmu uz atslēgšanas robežas.

Berlīnes politiķu pseidoekoloģiskās ambīcijas, ko stiumulē Grētas Tūnbergas kulta popularizācija medijos, noved [pie tā, ka Vācijas iedzīvotāji būs spiesti maksāt aizven augstāku "zaļo nodevu". No otras puses, tā ir laba ziņa Krievijai, jo katram neefektīvajam un dārgajam vēja ģeneratoram vajadzīgs uzticams un salīdzinoši ekoloģiski nekaitīgs "dubultnieks" – ekvivalentas jaudas gāzes elektroģenerācija (jo ogles un kodolenerģētika ir jaunie ekoloģiskie tabu), tātad Krievijas gāzes eksports uz Vāciju tikai pieaugs.

Angelu Merkeli satrauc arī masveida migrācija (kas nez kāpēc nesajūsmina vietējos) un vispārēja darba vietu automatizācija, kas ved pie bezdarba pieauguma. Problēmu risināšanai piedāvāti tādi pasākumi kā "karu pārtraukšana Āfrikā" un masveida kursi tiem, kuri zaudējuši vai var zaudēt darbu robotizācijas dēļ. Taču lieta tāda, ka mieru Melnajā kontinentā var panākt varbūt tikai ar bundesvēra ekspedīcijas spēkiem karstajos punktos (diezin vai kāds par to izšķirsies), turklāt tā ir visai apšaubāma iecere - mēģināt iemācīt bijušajiem pārdevējiem vai autovadītājiem tīmekļa dizaina vai lielu datu masīvu apstrādes smalkumus.

Šajā fonā Emanuela Makrona uzruna izskatās kā himna pragmatismam, sastādīta ar lozungu "nospraudiet sev reālus mērķus".

Francijas līderis izmantoja pirmssvētku noskaņojumu, lai paziņotu, ka nepopulārā pensiju reforma (kuras dēļ valstī jau mēnesi turpinās masveida streiki un Parīze periodiski pārcieš transporta kolapsu) tiks pabeigta, neskatoties uz visiem protestiem. Piedevām Makrons aicināja līdzpilsoņus modināt sevī "Eiropas ambīcijas" un uzsvēra, ka Francija var būt stipra tikai darbā. Politiķis solīja nodrošināt visiem iespēju strādāt, tomēr ieteica apgūt prasmi dzīvot pārmaiņu laikā.

Jāpiebilst, ka runas par gaidāmajām pārmaiņām, kuru skaits tuvākajā nākotnē būs ļoti liels (iespējams, pat pārāk liels), ir teju vai vienīgais kopsaucējs pasaules līderu apsveikumos. ĶTR priekšsēdētājs Sji līdzpilsoņiem stāstīja par izaicinājumiem un pārmaiņām, taču īpašā kontekstā, akcentējot pats savus aktuālos jautājumus – viņa plāni un mērķi nosprausti ne vienam vien gadam vai vēlēšanu ciklam, bet gan daudz ilgākam laikam. Valsts ziņu aģentūra uzsvēra Ķīnas līdera galveno tēzi: "ĶTR priekšsēdētājs Sji Dzjiņpins apsolīja nākamajā gadā sasniegt pirmo mērķi, kas veltīts "divām simtgadu jubilejām" – izveidot vidējas labklājības sabiedrību visos aspektos. Viņš apņēmās palīdzēt izlauzties no nabadzības visiem lauku iedzīvotājiem, kuri saskaras ar grūtībām. "Divi tūkstoši divdesmitais gads ir izšķirošais uzvarā pār nabadzību, - teica Sji Dzjiņpins. – Izaicinājums jau ir mests. Mums ir saliedēti un cītīgi jāstrādā, lai nodrošinātu uzvaru cīņā ar nabadzību." Atzīmējis, ka vēsture pārdzīvo gan mierīgus, gan notikumiem bagātus laikus, ĶTR priekšsēdētājs piebilda, ka "mēs nebaidāmies ne vēju, ne lietus, ne jebkādu grūtību."

Ķīna atrodas ekonomiskā kara stāvoklī (sauksim lietas īstajos vārdos – tā ir valsts, kas aizstāvas pret ASV finansiāli ekonomisko agresiju), un tāpat kā ar Krieviju, amerikāņu politiķi un eksperti neslēpj vēlmi vienārši salauzt Ķīnas ekonomiku un piespiest Pekinu, tāpat kā Maskavu, pasudināt totālu ģeopolitisko kapitulāciju. Tik nopietna izaicinājuma priekšā priekšsēdētājs Sji, apelējot pie iedvesmojošas ĶTR vēstures, atgādināja līdzpilsoņiem, ka aizejošajā gadā atmiņā visvairāk iespiedušies svētki par godu Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 70.gadadienai.

Vārdi par vēsturiskiem notikumiem Jaunā gada uzrunās izskanēja ar Krievijas prezidenta Putina apsveikumā. Krievijas līderis Jaungada naktī pauda pateicību veterānu nesalaužamai paaudzei un atgādināja, ka 2020.gadā mēs svinēsim Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75.gadu jubileju. Vladimirs Putins uzsvēra vienotības lielo nozīmi un to, ka Krievijas panākumi ir visu tās pilsoņu  panākumi:

"Mūsu personīgie plāni, sapņi ir neatdalāmi no Krievijas. No visu mūsu pūlēm un ieguldījuma ir atkarīga tās tagadne un nākotne, mūsu bērnu nākotne. Tikai kopā mēs atrisināsim uzdevumus, ar ko šodien saskaras sabiedrība un valsts. Mūsu vienotība ir jebkuru, pat visaugstāko mērķu pamatā.

... Ukrainas prezidenta Zeļenska uzrunā, kas vareni sajūsmināja Krievijas sabiedrības pārstāvjus, kuri ilgojas iemalkot Bavārijas alu, atdot Krimu un "beidzot netērēt naudu armijai", īpašu jēgu un attīstības vektorus atrast neizdosies, kaut vai tāpēc, ka komiķa pārstāvētās valsts nozīme nav necik liela. Toties ir vērts aprunāties par slēptu (un ne īpaši slēptu) jēgu Igaunijas parlamenta spīkera uzrunā.

Šķiet, igauņu politiķis smēlies iedvesmu panākumos, kas gūti cīņā ar Sputnik Igaunija darbiniekiem, un pirms Jaunā gada izpļāpājies. Savā apsveikumā Henns Pīluāss paziņoja, ka Krievija esot anektējusi aptuveni 5% Igaunijas teritorijas, un pieprasīja tās atdot. Runa ir par dažiem Ļeņingradas un Pleskavas apgabalu rajoniem. Tas nav pirmais šāda veida izteikums no politiķa puses. Jau pērnā gada novembrī Pīluāss pieprasīja Maskavai atdot Baltijas valstij "anektētās teritorijas".

Jaunajā gadā japatur prātā, ka ļoti daudzi vēlas aizliegt Krievijas medijus un krievu valodu, pārrakstīt pasaules vēsturi, pārzīmēt Krievijas robežas un pārvērtēt Lielā Tēvijas kara rezultātus, vienkārši ne jau visiem ir pietiekami daudz muļķības tik atklāti stāstīt par saviem slēptākajiem sapņiem. Krievijai nāksies parūpēties, lai šie sapņi nekad nepiepildītos, lai jebkurš mēģinājums tos īstenot beigtos pēc iespējas bēdīgāk. Tad pa plecam būs arī visi parējie gan ekonomikā un demogrāfijā, gan kultūrā vai kosmosā.

Pēc temata

Kādai pasaulei vajadzīgs žandarms?
Mamikins: līdz ar Trampa atnākšanu globalizācija vairs nav modē
Nezina vēsturi: Putins nosaucis par cinisma kalngaliem lēmumu pielīdzināt PSRS fašismam
Putins neapsveica Jaunajā gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentus

Galvenie temati