16:22 12 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.3925
Krievijas prezidents Vladimirs Putins forumā Krievija sauc!

Putins izskaidroja Rietumu partneriem, kas viņus sagaida

© Sputnik / Сергей Гунеев
Viedoklis
Saņemt īso saiti
82

Prezidenta runa investīciju forumā "Krievija sauc!" ir notikums visai pasaules informācijas telpai. Vladimirs Putins ir rets pasaules valsts līdera piemērs, kurš gatavs ilgi un ļoti precīzi atbildēt uz pasaules investīciju sabiedrības pārstāvju āķīgajiem jautājumiem.

Forums "Krievija sauc!" turklāt dāvā iespēju ieskatīties no visas pasaules sabraukušo investoru, treideru, baņķieru un rūpnieku domāšanas procesā. Viņu jautājumus var uzskatīt par sava veida socioloģisko pētījumu, kas var daudz pastāstīt par to, kas satrauc lielo kapitālu turētājus visā pasaulē. Par to, kā norisinājās forums – RIA Novosti autora Ivana Daņilova materiālā.

Ja salīdzināt tagadējā forumā un agrāk uzdotos jautājumus, vispirms kļūst redzams, cik maz vietas Ukrainai un sankcijām palikušas ārvalstu investoru, finansistu un baņķieru noosfērā.

Protams, arī par to jautājumi tika uzdoti, taču bija skaidrs, ka tā nav ārvalstu viesu interešu prioritāte. Visticamāk, ļoti atturīga interese par ukraiņu un sankciju tematiku ir saistīta ar to, ka, pirmkārt, visi jau ir pieraduši pie sankcijām un "Ukrainas problēmas". Otrkārt, nedz Ukraina, nedz sankcijas netiek uzskatītas par galveno faktoru, kas ietekmēs Krievijas ekonomikas stāvokli nākotnē (un tieši par to būtu jāsatraucas potenciālajiem investoriem).

Ir pienācis laiks apspriest pavisam citus jautājumus: klimata pārmaiņas (finansistus ļoti satrauc Krievijas naftas gāzes sektora perspektīvas globālās "zaļās" modes un ogļūdeņražu enerģijas avotu apkarošanas fonā), pasaules naftas tirgus perspektīvas (vai amerikāņi ar savu slānekļa naftu izspiedīs Krievijas naftas eksportu), recesijas sākšanās riski globālajā ekonomikā, kā arī ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas.

Krievijas līderis norādīja uz Krievijas fondu tirgus panākumiem un Krievijas finanšu aktīvu popularitāti Rietumu investoru vidū: "Spriežot pēc fondu tirgus dinamikas, Krievijas aktīvi, iekšzemes ražotāji, uzņēmumi un to iespējas ļoti interesē mūsu kolēģus, mūsu partnerus, investorus. <…>

Ir svarīgi, lai interese par finanšu aktīviem transformētos investīcijās, reālajos aktīvos, jauno uzņēmumu un darbavietu veidošanā, perspektīvu tirgus nišu dibināšana.

Starp citu, Krievijas akciju tirgus, daudziem analītiķiem par pārsteigumu, izrādījies visienesīgākais starp fondu tirgiem pasaulē: pēc "Sberbank" stratēģa Koula Eiksona vērtējuma Krievijas tirgus indekss MSCI Russia (proti, indekss, kas ieskaita dividenžu izmaksas) no gada sākuma ir pieaudzis par 44%.

Prezidents kārtējo reizi demonstrēja spēju nomierināt finansistus, kurus satrauc aktuāla starptautiskā situācija. Viņš paskaidroja, ka Nacionālā labklājības fonda līdzekļi netiks ieguldīti naftas gāzes sektorā (izņemot tehnoloģiju attīstību, ko nav iespējams importēt sankciju apstākļos), bet gan tiks novirzīti uz infrastruktūras un augstas tehnoloģijas ražotņu attīstību. Turklāt darbs globālā naftas tirgus līdzsvarošanai tiks turpināts sadarbībā ar Krievijas partneriem Saūda Arābijā. Slānekļa ieguvē ASV, pēc Vladimira Putina vērtējuma (ko daļēji apstiprina pat amerikāņu ekspertu vērtējumi) jau beigusies ārkārtas izaugsmes fāze. Turklāt ASV iegūtā nafta neizspiež Krievijas naftu no tās tradicionālajiem tirgiem.

Uz daudzu starptautisko investoru acīs nozīmīgiem jautājumiem par klimata pārmaiņām ir jāskatās caur skarbās ekonomiskās realitātes un racionālo apsvērumu prizmu. Spriežot pēc Krievijas prezidenta apgalvojumiem, "zaļais neprāts", kas pārņēmis Eiropas Savienību, par laimi nav skāris Krieviju:

"Manuprāt, ir absolūti dīvaini noniecināt tādu tīrāko ogļūdeņradi, kā gāze. Kad tiek bīdītas uz priekšu tādas (bezoglekļa enerģētika – red. piez.) idejas, man šķiet, ka cilvēce var atkal atgriezties alās, tikai tāpēc, ka pārtrauks patērēšanu. Ja samazināt visu enerģētiku līdz nullei vai paļauties tikai uz saules, vēja vai paisumu enerģiju, tad, ziniet... Mūsdienās tehnoloģijas ir tādas, ka bez ogļūdeņraža izejvielām, bez kodolenerģijas, bez hidroenerģētikas cilvēce nespēs izdzīvot, saglabāt savu civilizāciju."

Vladimirs Putins demonstrēja arī ļoti optimistisku noskaņojumu Krievijas naftas gāzes giganta - Gazprom – perspektīvu ziņā: viņš atzīmēja tā lielo potenciālu un prognozēja kapitalizācijas pieaugumu nākotnē.

Kā Krievijas ekonomikas attīstības dzinēju prezidents atzīmēja nacionālos projektus un iekšējās investīcijas: "Krievijas ekonomikas uzdevums ir uzsākt jaunu investīciju ciklu, iziet uz ikgadējo ieguldījumu apjomu pamatkapitālā 25%, bet perspektīvā – 27% no IKP. Uzdevums ir pilnībā sasniedzams, ņemot vērā, ka šogad, pēc provizoriskiem novērtējumiem, šī izaugsme ir 21,6%."

Neiztika arī bez šāda veida pasākumiem tradicionāliem jautājumiem, kas ļāva Krievijas līderim pavēstīt to, ko citi vēlētos noklusēt. Piemēram, atbildot uz jautājumu par Eiropas Savienības un vēlīnās PSRS līdzību, Vladimirs Putins uzsvēra, ka galvenais faktors PSRS sabrukumā bija nevis nacionālisma izaugsme, bet gan ekonomikas neefektivitāte. Pēc prezidenta vērtējuma, PSRS un Eiropas Savienības situācijas atšķiras, tomēr ir vērojamas noteiktas paralēles.

Eiropas investoriem droši vien bija interesanti uzzināt, ka Eiropas Savienības centrālās varas iestādes pieņem vairāk likumu, kas attiecas uz visām Eiropas Savienības valstīm, nekā pieņēma padomju varasiestādes attiecībā uz savienības republikām.

Ja šo Putina citātu publicēt britu infotelpā, var sagaidīt, ka viņu apsūdzēs par iejaukšanos britu politikā, jo labāko argumentu Lielbritānijas iziešanai no Eiropas Savienības ir grūti iedomāties.

Tāpat pie kategorijas "rūgta patiesība, ko pieņemts noklusēt", var pieskaitīt Vladimira Putina tēzi, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības kara patiesais cēlonis nav tirdzniecības līdzsvara tūkums vai mākslīgi pazemināts juaņas kurss (kā to skaidro amerikāņu partneri) – vienkārši Ķīna ir atradusi efektīvu valsts plānošanas un tirgus ekonomikas savienošanas veidu, un amerikāņi to saprot.

Forumā "Krievija sauc!" ārvalstu investori ieraudzīja Krieviju, kura ir izturējusi sankcijas, saglabājusi makroekonomisko stabilitāti un pat uzkrājusi pietiekami daudz naudas, lai pašai ieguldītu nopietnus finanšu resursus ekonomikas modernizācijā un pilsoņu labklājības izaugsmē. Ir pamats uzskatīt, ka Eiropas, Ķīnas, amerikāņu un citu ārvalstu investoru, finansistu un rūpnieku vidū atradīsies pietiekami daudz interesentu, kuri vēlēsies visai aktīvi piedalīties (tai skaitā finansiāli) Krievijas ekonomikas attīstībā.

Galvenie temati