Atmiņā ataust viņu šoks pērnā gada martā. Jau tad, afekta stāvoklī būdami, viņi nervozi ķiķināja un Krievijas prezidenta vēstījuma ilustrācijas sauca par "multenēm", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Taču katram gadījumam viņi pavisam nopietni nobijās par savu Floridu. Tāpēc vien, ka viņiem šķita, it kā viena no Krievijas animācijas raķetēm būtu lidojusi uz to pusi.
Un te pats īstākais B52, kas spēj nest īstus kodollādiņus, ne tikai pietuvojās mums, piedevām tas vēl it kā izmēģināja bumbu triecienu. Vispirms – 150 kilometru attālumā no Kaļiņingradas apgabala, pa Baltijas flotes bāzi. Pusotru stundu vēlāk tas notēmēja pret Sanktpēterburgu no 193 km attāluma.
Tas viss notika atklāti, varētu pat teikt, - nepārkāpjot starptautiskās normas. Ar ieslēgtiem transponderiem, kuri ļauj identificēt maršrutu. No ASV piederošās Igaunijas teritorijas. "Piekasīties" nevar. Tikai notriekt. Protams, arī "pa jokam". Nē, nenotrieca.
Pat ne treniņiem, tāpat kā pirms dažām dienām, kad lika "amerikānim" bēgt, notēmējot ieročus. Taču kopumā viņi ir seši – stratēģiskie bumbvedēji, ko Pentagons pagājušās nedēļas nogalē nosūtījis uz Lielbritāniju. Tātad šis lidojums viņiem nav pēdējais.
Par to mēdz teikt – iepaticies. Un tie vairs nav spiegu lidmašīnu spieti, kas grozās pie mūsu perimetra gandrīz vai caurām dienām. Taču arī tā ir izlūkošana. Ja ne ar kauju, tad vismaz ar tās imitāciju. Tā tiek noskaidrotas pretgaisa aizsardzības iespējas. Reakcijas ātrums un kvalitāte pēc draudiem no astoņu tūkstošu kilometru augstuma. Viņi taču sekoja Putina padomam un aplēsa, cik ilgs laiks būs vajadzīgs mūsu "Cirkon", lai pārvērstu viņus pīšļos. Tāpēc arī parādīja, ko spēj paši. Nekā jauna.
Mēs vienmēr esam zinājuši, kādiem nolūkiem viņiem vajadzīgas Baltijas valstis. Un kādiem nolūkiem viņiem vajadzīgi tādi bumbvedēji. Ja tagad esam viņiem piedevuši, tas nenozīmē, ka viss ir aizmirsts.
No vienas puses, viņi, protams, rada spriedzi, taču pie tam uztur tonusu. Tiesa, nez vai par to vajadzētu viņiem pateikties. Viņi mums noteikti nebūtu pateicīgi, ja mūsu "Baltie gulbji" kaut ko tamlīdzīgu sarīkotu pie viņu robežām. Krievijas "stratēģiskie" Venecuēlu apmeklēja tikai ar draudzīgu vizīti, bet ASV pāris nedēļas vēlāk tur organizēja apvērsumu. Un tagad jau divus mēnešus nevar norimt.
Acīmredzot, to pašu no mums gaida arī Baltijā, tāpēc arī kaitina no turienes, lai izsistu no līdzsvara. Tā nav nejaušība, ka viņu metodiskajos materiālos šis reģions tiek uzskatīts par ticamāko avotu Trešā pasaules kara izcelšanās ieganstam.
Plūdien Nebraskā gan vajadzētu mazliet atvēsināt prātus. Viņu "pastardienas lidmašīnām" pastardiena jau ir iestājusies – tagad būtu labāk, ja tie būtu kuģi. Bāze Offutt, kur līdz ar lidmašīnām atrodas arī ASV Stratēģiskais komandcentrs, ir appludināta līdz pašiem aizspārņiem. Arī jaunais kodolspēku vadības bunkurs ir izrādījies peļķē.
Labi, ja "pēc viņiem kaut ūdens plūdi". Tā nu ir iznācis, ka plūdi sākušies pirmie. Speciālisti uzskata, ka iespējamas kļūmes amerikāņu kareivīgā atoma kontroles sistēmā. Tāpēc ar B52 viņiem vajadzētu apieties akurāti. Citādi vēl aizsūtīs "B", un pat "A-a-a" iesaukties nepaspēs, kur nu vēl "glābjas, kas var", it īpaši, ja nav kur glābties.
