Igaunijas ārējā izlūkdienesta darbinieki – tie, kurus pieņemts dēvēt par neredzamās frontes kaujiniekiem, cilvēki vien ir, dažkārt piemirst uz pakaramā savu apmetni, dienesta seifā – savu kinžalu un iznāk dienas gaismā, raksta radio Sputnik autors Vladimirs Barsegjans. Iznāk, lai paspīdētu prožektoru gaismā, izpelnītos publisku slavu, aplausus un pie viena arī papildu finansējumu. Kā gan citādi izskaidrot ārējā izlūkošanas dienesta departamenta ikgadējos pārskatus "Igaunija starptautiskajā drošības vidē", kas apraksta sirdi stindzinošos ārējos riska faktorus.
Galvenais drauds – Krievija un viss, kas ar to saistīts. Arī 2019. gadā teju vai viss veltīts tai – lielajai, varenajai un ļoti biedējošajai. 61 lappuse no 67 pārskata lappusēm – tas ir nopietni. Droši vien tam vajadzētu attaisnot Igaunijas ārējās izlūkošanas departamenta pastāvēšanu. Jo, pēc resora ģenerāldirektora Mika Marrana domām, Igaunijai nav cita ienaidnieka, kas varētu apdraudēt tās neatkarību un teritoriālo vienotību.
Acīmredzot, ja šis ienaidnieks pazudīs, arī Marrana kunga vadītā iestāde vairs nebūs tik ļoti vajadzīga, tāpēc sabiedriskā uzmanība jāpiesaista ar biedējošu ainu. Pārskatā izklāstīta virne jau kuro gadu no vietas lasītu tēžu par to, ka Krievija tikai par to vien domā, kā pastiprināt spriedzi Rietumu sabiedrībā, iznīcināt rietumvalstu reputāciju. Protams, starp tām ir arī Igaunija, kā tad bez tās. Pārskatā atskan arī mazliet apnikusī mantra par Krievijas vēlmi ietekmēt visas vēlēšanas Eiropā.
Tikai igauņu izlūku radošās fantāzijas lidojumi neļauj iegrimt pelēcības purvā un rada īstus brīnumus. Ņemsim kaut vai nezin no kāda gaisa grābto apgalvojumu, ka Krievija savā ļaunajā darbā pret NATO valstīm izmanto mācībām paredzētos buru kuģus, kas piedalās regatēs un citos jūras svētkos. Pārskata autoriem īpaši nepatīk tas, ka, noenkurojoties rietumvalstu ostās, šo kuģu ekipāžas aktīvi tiekas ar vietējo krievu kopienu pārstāvjiem. Protams, tas nav noziegums, tomēr izskatās ļoti aizdomīgi.
Igauņu izlūkiem nez kāpēc ļoti rūp arī gāzesvada "Ziemeļu straume 2" tēma un Ukrainas liktenis, kas var zaudēt būtiskus ieņēmumus, kad Krievijas gāzes maģistrāle sāks darboties ar pilnu jaudu. Pārskata autori brīdina dumjos eiropiešus par to, ka viņi paši sev saista rokas ar tamlīdzīgu sadarbību ar Krieviju. Tiesa, viņi gan noklusē, ka igauņi jau no padomju laikiem sildās un ēdienu gatavo ar Krievijas gāzes palīdzību. Lai nu tas paliek uz viņu sirdsapziņas, ja tā viņiem vēl ir palikusi.
Pati no sevis acīs krīt vēl viena amizanta rulāde no pārskata – galvenais igauņu izlūks zīlē kafijas biezumos, kur un kad sāksies jauns karš Eiropā ar Krievijas dalību. Pēc viņa domām, tas sāksies no "krāsainās revolūcijas" Baltkrievijā un tās prezidenta Aleksandra Lukašenko gāšanas no posteņa. Protams, viss notiks tikai demokrātisko vērtību nostiprināšanai, un tai, protams, šķēršļus liks nedemokrātiskā Krievija.
Šķiet, te nu igauņu izlūki ir izpauduši NATO lielāko kara noslēpumu – plānus par traci neatkarīgas valsts teritorijā. Par to var pat sabārt, izsaukt uz Briseli un mazliet nokaunināt. Ja tas būtu manā ziņā, es tādiem darboņiem organizētu kārtīgu publisku pērienu, lai reizi par visām reizēm iepotētu to, par ko viņi apsūdz citus – naida kurināšana tautu starpā ir nepieņemama.
