10:12 24 Janvāris 2019
Tiešraide
  • USD1.1367
  • RUB75.2297
Avīze. Foto no arhīva

Lielbritānija atzinusi mediju karu pret Krievijas pilsoņiem

© Pixabay
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Ivans Daņilovs
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (31)
43

Stāsta, ka karš ir politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem, taču mūsdienu karš ir galvenokārt vērienīga mārketinga operācija.

Dažreiz Rietumvalstu militārās personas lemj, ka ir pienācis laiks veikt kārtējo PR akciju, lai parādītu nodokļu maksātājiem, cik efektīvi tiek tērēta viņu nauda. Ļoti bieži šādās PR akcijās iesaista ieinteresētus civilos žurnālistus, kuriem rāda tikai nelielu daļu no tā, kam tiek tērēti simtiem miljardu dolāru vai mārciņu.

Mums – tiem, pret ko pavērstas Rietumu armijas (Krievija ir pasludināta par ASV un amerikāņu satelītu augstākā līmeņa pretinieku), ir noderīgi paskatīties uz ieroču arsenāliem un diversiju metodēm, kas jau tiek piemērotas pret mums un turklāt bieži vien saņem mūsu līdzpilsoņu pilnīgu atbalstu.

Diemžēl mūsu oponenti ir labi apguvuši aukstā kara pieredzi un efektīvi strādā, lai Krievija atkārtotu PSRS likteni. Tas ir pilnīgi skaidrs no britu izdevuma Wired žurnālista skandāla reportāžas: viņš no iekšienes pavēroja, kā darbojas britu militārā vienība, kas specializējas informācijas karā. Britu armijas 77. brigādes ieroči ir mēmi, vīrusu videoieraksti un miljoniem viltus kontu sociālajos tīklos, ar kuru palīdzību viņi virza Londonai vajadzīgo informāciju britu informācijas kara upuru vidū.

Žurnālists (patiesībā viņš nav žurnālists, bet gan kādas bezpeļņas organizācijas darbinieks, kas nodarbojas ar pētījumiem informācijas karu jomā) neslēpj prioritāro reģionu sarakstu, ar kuriem strādā britu informācijas karu speciālisti: Krievija, Ķīna, Lielbritānija, Argentīna, Irāna, Tuvie Austrumi, Ziemeļkoreja. Protams, tiek apgalvots, ka britu militārpersonas strādā ar mērķi aizsargāties no pretinieku (galvenokārt – Krievijas) agresijas. Tomēr līdzās tiek ziņots, ka britu "infobrigādes" mērķtiecīgi ietekmē iedzīvotāju grupas Krievijā (kā arī Ķīnā, Irānā un tālāk). Ir viegli uzminēt, ka britu militāristi strādā infolaukā un sociālajos tīklos un diezin vai viņu mērķis ir sēt saprātu un mūžīgās vērtības.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Mēdz teikt, ka karš ir politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem, bet mūsdienu karš galvenokārt ir vērienīga mārketinga operācija. Krieviem "uzspiež" naidu un nicinājumu pret savu valsti, vēsturi, līdzpilsoņiem, valdībām un armiju, izmantojot tādus pašus paņēmienus, ar kuru palīdzību transnacionālās korporācijas reklamē limonādi un automašīnas. Kā tiek atzīmēts, "vairāk nekā puse (militārpersonu 77. brigādē - red. piez.) ir "civilie rezervisti", kuri ir strādājuši mārketingā vai patērētāju izpētes jomā."

Lūk, kā tiek aprakstīta "iekšējā virtuve", kurā top safabricētās informācijas diversijas: "Vienā no telpām tiek pētīta auditorija: to cilvēku sastāvs, demogrāfiskie raksturlielumi un paradumi, ko viņi grib sasniegt. Citā telpā rit analītiskais darbs, kas koncentrēts uz "attiecību un noskaņojumu" izpratni, ko var pasmelt no lieliem sociālo datu masīviem. Citā telpā virsnieki nodarbojas ar video un audio satura izstrādi. Vēl vienā telpā izlūkošanas speciālistu komandas rūpīgi analizē to, kā (auditorija. - red. piez.) uztver informāciju un apspriež, kā padarīt to vēl rezonējošāku."

Ļoti iespējams, ka brīdī, kad Krievijas sociālo tīklu lietotāji kārtējo reizi redz vīrusu videoklipu par to, kādā neveiksmīgā valstī viņi dzīvo, tā autori atrodas nevis Krievijā, bet Londonā.

Dzelteno vēstu protesti Parīzē
© Sputnik / Ирина Калашникова

Tas nenozīmē, ka valstī nav problēmu, un tās nav jāapspriež. Bet tas nozīmē, ka reālajām problēmām pievienot ģeopolitisko oponentu safabricētās viltus nelaimes ir nesaprātīgi un pat destruktīvi. Var atsaukt atmiņā, cik viegli britu armijas 77. brigādes priekšteči bez jebkādiem sociāliem tīkliem aukstajā karā grāva PSRS, kad visvairāk lasošā nācija pasaulē, gluži kā hipnotizēta nolēma mainīt lielvalsti pret cerību dzīvot kā Holivudas filmās. Tas nenozīmē, ka Padomju Savienībā nebija problēmu, un par tām nebija jārunā. Tas nozīmē, ka leģendārajām 300 desu šķirnēm varēja tikt klāt arī bez lielākās ģeopolitiskās katastrofas XX gadsimtā.

Britu militārpersonas atzīst, viņu darbā pastāv "baltās", "pelēkās" un "melnās" operācijas, proti, operācijas, kuru ietvaros ir pietiekami pastāstīt patiesību, operācijas, kurās patiesība jāsajauc ar meliem, un operācijas, kas balstītas vienīgi uz meliem. Tiesa, Wired rakstā apgalvots, ka patiesi meli tiek izmantoti tikai gadījumos, ja runa ir par cīņu ar "dumpiniekiem, teroristiem un pirātiem", taču ir jābūt ļoti naivam cilvēkam, lai tam ticētu. Un vēl jāatceras, ka par "dumpiniekiem" Lielbritānijā tiek saukti, piemēram, Donbasa republikas atbalstītāji, bet amerikāņu politiķu vidū (proti, tādu, kuriem ir izšķiroša ietekme uz NATO darbībām) ir ļoti populāra ideja par to, ka Krievija ir "terorisma atbalstītāja". Attiecībā uz mums (Krieviju – red.) ir atļauts pilnīgi viss. Ķīna un Krievija ir eksistenciāli draudi, ar kuriem ASV un to NATO sabiedrotie (tostarp Lielbritānija) cenšas cīnīties tik aktīvi, cik tas ir iespējams, kas skaidri izriet no šo valstu militāro institūciju paziņojumiem un oficiāliem dokumentiem.

Jāatzīmē, ka britu mediji faktiski cenšas pārliecināt savu auditoriju, ka kopumā informācijas operācijas (un īpaši 77. brigāde) ir nepieciešamas karam ar Krieviju un teroristiem, proti, Rietumu "informācijas karadarbībai" ir jāpiedod noziegumi pret parasto britu privāto dzīvi, par ko savulaik ziņoja Edvards Snoudens un Glens Grīnvalds.

Atgādināsim, ka tolaik pasaules sabiedrība uzzināja: britu spiegi izmanto veselu arsenālu nelikumīgu metožu, tai skaitā iekšējo politisko ienaidnieku apspiešanai, tiek diskreditēti opozīcijas politiķi un organizācijas, tiek palielināti un samazināti dati par politisko videoierakstu noskatīšanos, tiek nodrošināta pieeja "neuzticamo lietotāju" pastkastītēm un personiskajiem ziņojumiem, bet botu armijas, kas izliekas par sociālo tīklu parastajiem lietotājiem, izveido "sabiedrisko spiedienu", kas nepieciešams, lai sekmētu dažādu politisko lēmumu pieņemšanu. Šobrīd Rietumu auditorijai tiek skaidrots, ka šie cilvēki patiesībā izmisīgi cīnoties ar Krievijas informatīvo agresiju, tātad viņiem jāpiedod un jāuzspiež like viņu lapai sociālajā tīklā.

Mēdz teikt, ka XXI gadsimts ir profesionālu militārpersonu un "augsto tehnoloģiju kara" laikmets, kuros vairs nepiedalīsies daudzmiljonu armijas. Iespējams, ka tā ir, tomēr ir skaidrs, ka frontes līnija šobrīd ir sociālajos tīklos – vīrusu videoieraksti var būt pat destruktīvāki nekā agrāko laiku tanku uzbrukums. Tik un tā katrs sociālo tīklu lietotājs tieši vai netieši kļūst par informācijas karu dalībnieku, pat ja viņš ir absolūti pārliecināts, ka nekāda informācijas kara nav. Šajos apstākļos modrība, veselais saprāts un aukstasinīgs patriotisms ir dzimtenes aizsardzības elementi, ko nozīmes ziņā var salīdzināt ar PVO sistēmām.

Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (31)

Pēc temata

Margarita Simoņana: Ofcom pierādījis, ka ir ierocis cīņā pret nepatīkamiem medijiem
Labākais žurnālists Eiropā atmaskojis rietumu medijus. Krievija drīz saņems sodu
Britu politologi pastāstīja, kādēļ Rietumi ienīst Krieviju
Times publicējusi Sputnik žurnālistu sarakstu pēc "Myrotvorets" parauga

Galvenie temati