10:31 25 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1773
  • RUB77.5752
Rokfellera centrs Ņujorkā

Rokfelleru bankas vadošais analītiķis: pasaule stāv uz superkrīzes sliekšņa

© Sputnik / Алексей Филиппов
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Ivans Daņilovs
97

Ielu nekārtības, masu panika, nacionalizācija un tautas nemieri, kādus pasaule nav redzējusi jau 50 gadus – tādiem vārdiem amerikāņu un globālās ekonomikas nākotni apraksta bankas JP Morgan (ASV) vadošais analītiķis Marko Kolanovičs.

Pieminot 2008. gada vispasaules finansiālās krīzes desmito gadskārtu, Kolanoviča kungs laidis klajā īpašu analītisko atskaiti, no kā izriet: patlaban finanšu tirgus stāvoklis visā pasaulē ir vēl trauslāks nekā pirms desmit gadiem, vēsta RIA Novosti autors Ivans Daņilovs. Ja īstenosies negatīvākais pašlaik publiskotais scenārijs, krīze būs tik visaptveroša, ka ekonomikas glābšanas labad centrālās bankas pat būs spiestas faktiski nacionalizēt visvairāk cietušās kompānijas, izpērkot to akcijas tirgū.

Tik negatīvu prognozi, turklāt formulētu ar ļoti negatīviem terminiem un kritiku, kas vērsta pret ASV un citu pasaules finanšu tirgu regulatoriem, būtu itin viegli (taču nepareizi) piedēvēt kārtējā analītiķa vēlmei iegūt pareģa slavu vai mediju uzmanību, turklāt tamlīdzīgas apokaliptiskas prognozes parasti nepiepildās. Lieta tāda, ka ir parasti analītiķi, ir pazīstami analītiķi, ir pieredzējuši analītiķi un ir Marko Kolanovičs.

Kolanoviča prognoze piesaistījusi biznesa mediju uzmanību tāpēc, ka viņš pazīstams kā cilvēks, kam nav raksturīgs pārlieks pesimisms, taču viņš dažkārt precīzi prognozējis problemātiskas epizodes vispasaules tirgū. Žurnālistu loģika ir saprotama: cilvēks, kurš prognozējis vairākas nelielas krīzes, itin labi spēj prognozēt lielu krīzi.

Vēl vairāk, cilvēki no ielas nekādi nevar ieņemt vadošā analītiķa amatu bankā JP Morgan, kas pārvalda aktīvus 2,7 triljonu dolāru vērtībā un tradicionāli tiek uzskatīta par Rokfelleru "ģimenes banku", tātad pašam Kolanovičam ir tāda "matemātiķa-gaišreģa" reputācija, kas aprēķina tirgus kustību, tāpat kā astronomi aprēķina planētu kustību.

Pats Kolanovičs, kurš kļuva par fizikas zinātņu kandidātu, pirms vēlme nopelnīt patiešām lielu naudu pamudināja viņu doties darbā uz Volstrītu, savus argumentus izteicis dažās tēzēs, kas saistītas ar finanšu tirgus pašreizējās struktūras ievainojamību.

Desmit gadu laikā kopš 2008. gada krīzes krasi palielinājies automatizēto datorsistēmu pieņemto biržas operāciju un finansiālo lēmumu skaits. Īpaši jāatzīmē, ka šie lēmumi tiek pieņemti bez cilvēka palīdzības un burtiski ilgst sekundes daļu. Aite Group vērtē, ka aptuveni 65% darījumu ASV fondu tirgū veic datora algoritmi, nevis cilvēki.

Kolanovičs jau aprakstījis vairākas nelielas krīzes (piemēram, šī gada februārī, kad ASV tirgus bez redzamiem iemesliem zaudēja vairākus procentus dienā), kas veidojušās datorprogrammu "bara instinkta" rezultātā. Lieta tāda, ka gandrīz visās tamlīdzīgās programmās izmantota instrukcija, ko cilvēku valodā varētu pārtulkot tā: "Ja notiek kaut kas nesaprotams vai neierasts, tūlīt pat pārdod visu."

Rezultātā veidojas ķēdes reakcija, kurā kaut kāda ārēja šoka dēļ vispirms "krīt panikā" vieni datori un sāk izpārdot savus akciju portfeļus par jebkuru pieejamu cenu, pēc tam to pamana citi datori, kuri tāpat sāk tirgot, un tā tālāk, līdz pat pilnīgam tirgus sabrukumam.

Pagātnē tamlīdzīgas situācijas apturēja cilvēki, kuri izgāja tirgū, lai nopirktu pēkšņi cenā kritušās akcijas, taču pēdējo desmit gadu laikā gandrīz visi viņi ir atlaisti — viņi kļuvuši lieki. Turklāt viņi izmaksāja daudz vairāk nekā datori, kam nav jāmaksā alga, nav jāapmaksā atvaļinājums, par kuriem nav jāveic sociālās iemaksas. Tamlīdzīgu ķēdes reakciju Kolanovičs dēvē par "lielo likviditātes krīzi" un uzskata, ka radikālai cīņas pret to kārtējo reizi tiks izmantoti centrālo banku drukas aparāti, taču ar neprognozējamām sociālām un ekonomiskām sekām.

Varētu domāt, ka tamlīdzīga krīze būs ļoti īsa, galu galā cilvēki savedīs tirgu kārtībā, un rezultātā viss tiks atjaunots.

Taču tā notiks tikai gadījumā, ja īslaicīgs būs ārējais šoks, kas izraisīs sākotnējo ķēdes reakciju. Ja šoks būs sistēmisks, ar tradicionālām metodēm tirgu atveseļot neizdosies.

Šajā kontekstā lietderīgi būtu paskatīties uz vēl vienu krīzes pareģi – reitingu aģentūras Moody’s galveno ekonomistu Marku Zandiju, kurš (tāpat 2008. gada krīzes "jubilejā") publicējis analītisko pārskatu, kurā izklāstīts tā paša šoka ticamākais scenārijs, kas varētu novest pie vispasaules finansiālās krīzes atkārtošanās.

Zandijs apgalvo, ka iepriekšējā krīze sākās nekustamo īpašumu tirgū un pēc tam skāra visu finansiālo sektoru un ekonomiku kopumā, bet šoreiz par krīzes epicentru un ķēdes reakcijas sākuma punktu, domājams, kļūs pārkreditētās kompānijas ASV. Tamlīdzīga vērtējuma pamatā ir apsvērums par to, ka ASV monetārās un regulatorās politikas rezultātā pēdējo desmit gadu laikā hipotekārās kreditēšanas burbuļa vietā ir izveidojies "atkritumu" kompāniju kreditēšanas burbulis, kas stingrākas monetārās politikas apstākļos vispār nevarētu gūt piekļuvi aizņēmuma līdzekļiem.

ASV pārkreditēto kompāniju potenciāli toksiskie parādi sasnieguši aptuveni 2,7 triljonus dolāru un ātri pieaug. Jau pārkreditēto amerikāņu kompāniju parāda ievērojama daļa ir kredīti ar "peldošo" likmi, un gadījumā, ja Federālo rezervju sistēma palielinās likmi, gan šīs kompānijas, gan to kreditori sakritīs kā kāršu namiņš. Moody’s ekonomists uzsvēra, ka vēl būtu pāragri apgalvot, ka tieši šie toksiskie parādi novedīs pie kolapsa, tomēr situācija ir līdzīga stāvoklim 2008.-2009.gg. krīzes priekšvakarā, un tas rada bažas.

Jāņem vērā, ka Moody's jau piesaistīja savu klientu uzmanību tam, ka Amerikai tuvojas nebijusi "atkritumu" kompāniju korporatīvo defoltu lavīna un tā novedīs pie nopietnām negatīvām sekām visā ekonomikā.

Viegli uzminēt, ka tamlīdzīgs "defoltu cunami" ir ideāls ārējais trieciens, kas radīs biržas paniku.

Mūsdienu vispasaules ekonomika ir integrēta, un kārtējās ASV izcēlušās krīzes gadījumā, tāpat kā iepriekš, cietīs arī valstis, kam nav ar to nekāda sakara. Tāds ir globalizācijas raksturs. Taču, atšķirībā no 2008. gada, kārtējās krīzes gadījumā, daudzās valstīs noteikti radīsies vēlme atteikties no globalizācijas, vai – iespēju robežās – izolēt Vašingtonu Amerikas kontinentā un atbrīvot visu pasauli no tās neapstrīdami toksiskās politiskās un ekonomiskās ietekmes.

Pēc temata

Tas nav jauns ekonomiskais karš. Tā ir jauna pasaule
Eirokomisārs: eirozonas valstis pārvarējušas krīzi
SVF pareģo jaunu pasaules ekonomisko krīzi
"Drošības indekss" Latvijā: baidās no kara, no migrantiem un no krīzes
Mamikins salīdzinājis Latvijas ekonomiku ar piepūstu vardi

Galvenie temati