09:46 25 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1773
  • RUB77.5752
Skrundas panorāma

Izlaupījuši un atdevuši NATO. Baltijas valstīs atstātā Padomju armijas mantojuma liktenis

© REUTERS / Ints Kalnins
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Vladimirs Vereteņņikovs
93

Pirms divdesmit gadiem Baltijā tika slēgts pēdējais padomju armijas objekts – radiolokācijas stacija Skrundā. Patlaban tur ir spoku pilsēta.

Daži objekti pārvērtušies par dārziem, dārzeņu glabātavām vai vienkārši izlaupīti. Citiem paveicies – tie kļuvuši par muzejiem. Citi atdoti NATO. Par to, kāds ir padomju militārā mantojuma liktenis Baltijā, materiālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Vereteņņikovs. To pārpublicēja arī Sputnik Lietuva.

Spoku pilsēta un izlaupītās atliekas

60. gados celtā bāze Skrundā neilgi pirms slēgšanas tika rekonstruēta un uzlabota. Pēc PSRS sabrukuma staciju, kas sekoja ballistisko raķešu startiem no NATO zemūdenēm Norvēģijas un Ziemeļu jūrā, saņēma Latvijas Republika. Par tās nomu Krievija maksāja piecus miljonus dolāru gadā. 1994. gadā pēc Latvijas valdības prasības tika parakstīts līgums par Krievijas karavīru izvešanu, un 1995. gada maijā jaunās uztveršanas iekārtas "Darjal" ēku uzspridzināja amerikāņu kompānija Control Demolition Incorporated. 1998. gadā darbu pārtrauca arī iekārta "Dņepr". Par ēku nojaukšanu un teritorijas attīrīšanu Krievija samaksāja septiņus miljonus dolāru. Atlikusi tikai tukša armijas pilsētiņa, kas paredzēta pieciem tūkstošiem kareivju.

Разрушенные казармыв Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Sagrautās Kazarmas Skrundā

Tās konservācijai 2000. gadā Latvijas valdība atvēlēja 1,7 miljonus dolāru. 2009. gada decembrī objekts tika piedāvāts izsolē ar starta cenu 150 tūkstošu latu (220 tūkstoši eiro, tikpat, cik maksā četristabu dzīvoklis Rīgā). Taču nebija neviena, kas gribētu to iegādāties. Toties armijas pilsētiņa kļuva populāra kinovīru un tūristu vidū.

"Bijušā armijas kompleksa mācību centrā valda pamestība. Šis tas vēl palicis: skolēnu žurnāli ar atzīmēm, kareivju mantas, uzskates līdzekļi. Labi saglabājusies ieroču telpa. Sardzes telpā – "tapetes", ko izdomājuši attapīgie padomju karavīri: sienas aplīmētas ar avīzēm un nokrāsotas ar eļļas krāsām. Tapetes ir visai informatīvas. Tās ļauj uzzināt, kā tolaik dzīvoja valsts," – stāsta aculiecinieki.

Pēdējā laikā spoku pilsēta iepatikusies Latvijas armijai – treniņiem. 2016. gada jūlijā valsts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, ka šeit taps NATO poligons. Viņš norādīja, ka šī teritorija 45 hektāru platībā ar aptuveni 70 nekustamā īpašuma objektiem (kazarmas, desmit dzīvojamās mājas, skola, bērnudārzs, viesnīca, slimnīca), — ir lielisks laukums taktiskajām mācībām urbanizētā vidē. Alianses vadība šo informāciju apstiprināja.

Жилые корпуса на улицах военного городка в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Dzīvojamās ēkas kara pilsētiņā Skrundā

Latvijas PSR teritorijā bija dislocētas vairāk nekā tūkstotis armijas daļu, kuru rīcībā bija apmēram seši simti objektu. Tie visi tika oficiāli nodoti Latvijas rīcībā 1993. gadā.

Armijas poligonam Ādažos, kur savulaik bija Sarkankarogotā Baltijas apgabala sauszemes spēku galvenais mācību laukums, ir paveicies. Tas tiek aktīvi izmantots – šeit dislocētas NATO valstu armiju vienības, regulāri notiek manevri. Daudzu citu militāro objektu liktenis nav tik apskaužams.

"Zināmu laiku kaut kas tika apsargāts, arī objekti, ko cerēja izmantot vietējie bruņotie spēki. Pēc tam sākās vispārējas izzagšanas periods. Zaga visu, no durvju aizbīdņiem līdz betona plāksnēm no lidlaukiem un ceļiem. Neviens neko neapsargāja. Īpašā vērtē bija metāls, tāpēc šahtām nebija nekādu izredžu izdzīvot. Zinu daudzus piemērus tam, kā dienas gaismā parādījies zemes īpašnieks pats visu izlaupīja. Kad viss bija izvazāts, palika īpašnieku galvenais intereses objekts – zeme," – stāsta Baltijas militāri vēsturiskā žurnāla Baltfort redaktors Jurijs Melkonovs.

Ēsma tūristiem

2017. gadā Latvijā tika demontēta raķešu un kodolieroču bāze "Dvina R12" netālu no Tirzas Gulbenes novadā. Tā bija ciklopiska būve: četras trīsdesmit metrus dziļas pazemes šahtas un komandcentrs. Aculiecinieks, kurš paspēja to apmeklēt pirms nojaukšanas, stāstīja: "Kāpjam augšā. Centrā vīd milzīgs caurums, pusotru vai divus metrus diametrā. Grūti noticēt, ka šeit reiz burtiski no kāju apakšas debesīs lauzās neredzēts spēks. Piegāju pie malas, lai paskatītos iekšā – dziļš, bail." Viņam izdevās iekļūt arī pazemē: "Daudz telpu, koridoru, eju. Daudzviet grīdā vīd vienu vai divus stāvus dziļas plaisas, ejam piesardzīgi, pārbaudām vietu, kur spert katru soli."

Uzņēmuma "Demontāža" īpašnieks Mārtiņš Mālnieks stāstīja, ka Latvijas teritorijā bija divpadsmit padomju raķešu bāzes, tostarp – piecas pazemes bāzes. Tās visas jau ir iznīcinātas, objekts Gulbenes novadā bija pēdējais. Mālnieks sūdzējās par to, cik sarežģīts bijis uzdevums – grandioza desmitstāvu pazemes ēka, sadalīta vairākos līmeņos un būvēta no ļoti izturīga betona. Tika piesaistīta speciālā tehnika: spēcīgi ekskavatori ar hidrauliskajiem āmuriem un griežņiem. Raķešu bāzes demontāža ilga pusgadu.

Стела у входа в офицерский клуб в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Oficieru nams Skrundā

Tikai nesen Latvijā nāca atklāsme: kādreizējos padomju poligonus labāk būtu izmantot kā tūrisma vietas. Lauku tūrisma asociācija sastādīja objektu karti, kurā atzīmētas septiņdesmit vietas. Asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele uzskata, ka Padomju armijas mantojums ir jāsaved kārtībā. Viņa pastāstīja, ka pamazām tiek piesaistīta sabiedrības uzmanība tam, cik slikti iekārtoti un apsargāti šie objekti.

Uzņēmējs Raivis Federovičs, kurš nopirka padomju armijas bunkuru Andrejostā, Rīgas rajonā, iekārtojis tur muzeju. "Tādas lietas mani piesaistījušas kopš pašas bērnības, kad 90. gados skatījos televizoru. Toreiz bunkurus un armijas bāzes rādīja no negatīvās puses, sak, tās esot īpaši bīstamas vietas, piesārņoti objekti. Taču man bija interesanti. Pēc diviem gadu desmitiem radās iespēja tās vietas apbraukāt. Bērnībā pat iedomāties nevarēju, ka viņu ir tik daudz," – viņš stāsta. Starp viņa muzeja eksponātiem ir vecs VDK mobilais tālrunis, šifrējamā mašīna, dažādas gāzmaskas, armijas formastērps.

Kaimiņvalstī – Lietuvā padomju kara lidlauks Zokņos (netālu no Šauļiem) kopš 2004. gada tiek izmantots NATO gaisa patruļas vajadzībām. 2016. gadā tika ziņots par piecu PSRS Aizsardzības ministrijai piederējušo poligonu modernizāciju. Līdz 2020. gadam plānots pilnībā pārbūvēt treniņu laikumus netālu no Pabrades, Kazlu Rūdas, Roķes, un citur.

Poligoni, ko Lietuvas armija saņēmusi mantojumā, saglabāti bēdīgi. Tos nāksies būtiski rekonstruēt. Patlaban daudz tiek runāts par objektu Kazlu Rūdā (60 km attālumā no Krievijas robežas). Tur būs aviācijas poligons, kurā NATO lidmašīnas varēs apgūt triecienus pa sauszemes mērķiem. Projektā iesaistīta ASV GKS inženiervienība Red Horse, finansējumu nodrošina ASV iniciatīva Eiropā drošības garantiju sniegšanai (European Reassurance Initiative, ERI).

Muzejs un dārzeņu glabātavas

Vairākos gadījumos lietuvieši ar padomju karavīru mantojumu apgājušies saimnieciskāk nekā latvieši. 60. gados Pluņģes pilsētas apkaimē tika uzbūvēta Plokštines raķešu bāze. 1978. gadā to slēdza, raķetēm "Dvina" paredzētās šahtas tika konservētas saskaņā ar ASV un PSRS līgumu par raķešu atbruņošanos un vidēja darbības rādiusa darbības raķešu skaita samazināšanu. Kopš 90. gadiem šurp ved tūristus. Desmit gadus vēlāk darbu sāka pilnvērtīgs muzejs, atjaunots padomju raķešu bāzes iekšējais iekārtojums un karavīru sadzīves priekšmeti.

Военные на авиабазе в Эмари
Karavīri Emari aviobāzē

Muzeja apmeklētājs Artjoms Ačkasovs pastāstīja savā blogā: "Bāzes atjaunošanu aukstā kara muzeja vajadzībām 2009. gadā sāka entuziastu grupa. Turklāt tas viss notika ar interneta starpniecību, fortifikācijas celtņu speciālistu forumā. Uz lietuviešu rekonstruktora aicinājumu atsaucās Krievijas karavīri, kuri dienējuši šajā un citos tamlīdzīgos objektos. Viņi palīdzēja sīki atjaunot šahtas starta iekārtas interjeru, karavīru formastērpus un iekārtas. Droši vien tāpēc muzejā nav pievērsta uzmanība "padomju okupācijas" tēmai, toties daudz stāstīts par auksto karu."

Lietuvas izdevums "Ekspress-ņedeļa" stāsta, ka Palangas pilsētā vairāk nekā pirms pusgadsimta būvētos padomju bunkurus vietējie sen jau pārvērtuši par dārziem un pagrabiem. "Vēsajās, tumšajās un sausajās pazemes telpās labi glabājas dārzeņi, audzēt sēnes. Speciālisti uzskata, ka Palangas bunkuru vēsturiskā vērtība ir tikpat liela kā Trāķu pilij (Lietuvas lielkņazu bijusī rezidence – red. piez.) tikai nebūtu par ļaunu atkal savest tos kārtībā," – atzīmēja avīze.

Vislabāk pazīstamais padomju militārais objekts Igaunijā ir Emari aviobāze, būvēta 1945. gadā. Kad republika 2004. gadā iestājās NATO, bāze tika rekonstruēta, un 2015. gadā šeit jau atradās daudzfunkcionāls komplekss. Tagad aerodromā dislocēta NATO gaisa patruļa, un reizi pusgadā dažādas alianses valstis sūta šurp savas lidmašīnas.

Starp citu, stāsta, ka ārzemju lidotāji dodot priekšroku tieši Emari. Bāze piesaista ne tikai pateicoties netālajai Tallinai, bet arī daudzajām ērtībām. Piemēram, tur iekārtoti golfa laukumi, ēdienkarte sastādīta tā, lai pēc iespējas vairāk izpatiktu ārzemju viesiem. Padomju pilotiem, kuri reiz uzturējās šeit, nekas tāds ne sapņos nerādījās.

Pēc temata

NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
Bijušā armijas pilsētiņa Skrundā var kļūt par NATO poligonu
Igaunijas un ASV draudzība. Amerika "apskauj" aizvien ciešāk
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam

Galvenie temati