Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektors Miks Marrans drošības forumā Kolorado štatā ASV paziņoja: "Esam atklājuši Krievijas ietekmes aģentu tīklu, ko veido politiķi, žurnālisti, diplomāti, uzņēmēji, kuriem saka, ko darīt. Mēs skaidri saskatām, ka šie cilvēki uzspiež Krievijas rīcības plānu."
Zīmīgi, ka šo apgalvojumu Marrans nepamatoja ne ar kādām "Krievijas plāna" niansēm vai vismaz kaitnieciskās darbības dalībnieku vārdiem.
Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass aicināja NATO vienoti atbildēt Krievijas "ļaunprātīgajai aktivitātei", ārlietu ministrs Svens Miksers prasīja apturēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus, prezidente Kersti Kaljulaida apgalvoja, ka pirmos soļus samierināšanās ceļā jāsper Krievijai, ne Rietumiem.
Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta drošības pārskatā Krievijas draudiem veltītas vairāk nekā 50 lappuses. Šajā fonā runas par "aģentu tīkliem" un "Krievijas hibrīdplāniem" izskatās likumsakarīgas.
Spiegu spēles
Igaunijas ārējo izlūkošanu Miks Marrans vada ne pirmo gadu. Iepriekš saņēmis maģistra grādu nacionālo resursu stratēģijas jautājumos National Defense University (ASV) un viņam gan nāktos nopietnāk apieties ar informāciju. Tāda līmeņa vadītāja nepierādīti spriedelējumi par Krievijas augošo agresiju un kaut kādiem Kremļa "ietekmes aģentiem" izskatās dīvaini.
Ja pastāv aģentu tīkls, kas par Krievijas naudu un "labumiem" kaitē Igaunijas valstiskumam, ir jāsper legāli soļi: jānosauc vārdi, paroles, tikšanās vietas, jāsagrauj komunikācijas un pati struktūra. Ja tuvākajā laikā mēs nesaņemsim konkrētu informāciju un neieraudzīsim konkrētas darbības, iznāk, ka Marrana paziņojums ASV ir igauņu sabiedrības iebiedēšana un krāpšana. Vai vismaz efektivitātes un padevības primitīva demonstrācija NATO projekta Baltijā kuratoriem aiz okeāna.
No otras puses, nevajag iztēloties, ka alianses ģeogrāfiskā nomale ir aktīvas krustceles, kur sapņo nokļūt visi pasaules izlūki. Igaunijā vidēji reizi gadā kāds tiek aizturēts aizdomās par spiegošanu, un tomēr vērā ņemamas operācijas, skandalozas izgāšanās vai tiesas procesi šeit gadās reti, pateicoties virknei objektīvu faktoru. Šajā telpā biežāk uzdarbojas vietējie (igauņu) kontrabandisti.
Peļu jezga
Spiegumānijas līmenis Baltijas valstīs ir tik augsts, ka par darbu Krievijas izlūkdienestu labā var apsūdzēt pat ceļamkrānu. Pie tam Baltijas šovinisma īpatnība ir tā, ka Tallina mazdrusciņ pārvērtē savu ģeopolitisko nozīmi mūsdienu pasaulē.
Jāņem vērā, ka valsts ekonomika nav spīdoša. Militārā spēka pasaules reitingā Igaunija ieņem 108. vietu no 136. valsts platība – 45 tūkstoši kvadrātkilometru, iedzīvotāji – 1,3 miljoni. Salīdzinājumam: netālajā Sanktpēterburgā dzīvo vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, Ļeņingradas apgabala platība pārsniedz 84 tūkstošus kvadrātkilometru. Tātad jebkāda pārākuma demonstrācijai nav ne mazākā pamata – ne materiāla, ne morāla. Igaunijas neatkarību Maskava Tallinai pasniedza apzeltītā šķīvītī 1991. gadā, taču pateicības un labu kaimiņattiecību vietā saņēma NATO "Baltijas projektu".
Var jau pēc sirds patikas konstruēt virtuālus "aģentu tīklus" un "robežu pārkāpumus", ciest amerikāņu un britu okupāciju un nodrebēt ik reizi, kad virs Somu līča nodārd pērkons. Taču spiegumānijas galējas izpausmes un rekomendācijas Maskavai ārpolitikas jautājumos nav īsti labākā izvēle.
Neviens Krievijas "Iskander" vai "Kinžal" neapdraud Igauniju. Līdz brīdim, kad tā pati radīs reālus draudus tuvākā kaimiņa drošībai. Ja kādam Tallinā ir citādas domas, ja kāds iztēlojies esam varenās, mirdzošās pasaules daļa dziestošas "ļaunuma impērijas" priekšā, atklāsme var nākt par vēlu un izrādīties gaužām rūgta.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
