19:38 20 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1769
  • RUB78.0670
Līgo

Gasparjans: Latvija darījusi visu iespējamo, lai politizētu pagātni un žņaugtu krievus

© Sputnik / Sergey Melkonov
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Armens Gasparjans
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (27)
96

Lekcija latviešiem Saeimā: par to, kas saista politiku, svētkus un neonacismu, pastāstīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik pastāstīja, kas saista tradicionālos latviešu Līgo svētkus ar politiku un spiedienu pret krieviem valstī.

"Kāda latviešu avīze palūdza mani komentēt kārtējos svētkus Latvijā. Ar pagānismu saistītus svētkus. Es pastāstīju, ka labi zināms: mūsdienu pasaulē pagānisma tradīcijas cieši saistītas ar neonacismu. Tas ir visur, tas vērojams gan Ukrainā, gan Baltijā, pat Krievijā. Daudzi pagāni pauž absolūti konkrētu viedokli. Divas nedēļas vēlāk jaukā avīze raksta par nelabo cilvēku Gasparjanu un par to, ka tie ir tautas svētki, kam nav nekāda sakara ar neonacismu, ja nu tikai manā iekaisušajā iztēlē," — pastāstīja Gasparjans.

Lieta tāda, paskaidroja žurnālists, ka 20. un 30. gados ļoti populāras bija labēji noskaņotas militāri pariotiskas jauniešu organizācijas, piemēram, aizsargi vai ugunskurstieši. Gasparjans uzsvēra, ka šo organizāciju locekļi rūpīgi ievēroja tautas tradīcijas. Vēl vairāk, viņi paši to neizdomāja, — to viņi aizlienēja no Trešā reiha, kam iedvesmu sniedza ģermāņu eposs.

"Latvieši to visu ņēma no vāciešiem un rūpīgi izmantoja. Var teikt, ka tas ir aizmirsts stāsts, taču paskatīsimies, kas notiek mūsdienās. Visa šī rūniskā simbolika, ko demonstrē SS latviešu leģiona piekritēji un sekotāji, ir atsauce uz Valhallas dieviem. Vai tā patiešām ir tikai tautas tradīcija? Bet kāpēc tad šo tradīciju propagandē konkrēti pie valsts esoši cilvēki?" — vaicāja Gasparjans.

Viņš atgādināja grandiozo skandālu pirms pāris gadiem vienā no kontinentālās hokeja līgas mačiem, kurā spēlēja Rīgas "Dinamo". Ledū bija ieveidots liesmojošs ugunskrusts. Pēc politologa domām, tādu akciju nevar uzskatīt par tautas izklaidēm.

"Nestrīdos, tas patiešām ir sens simbols — tas ir sens gan indiešiem, gan vāciešiem, gan slāviem. Peruna krusts atrodams par Kijevas Pečeru klostera vitrāžā. Taču šajā gadījumā visiem bija skaidrs, kālab organizēta tāda akcija. Protams, var un vajag turēt godā savu nākotni. Taču paši latvieši ir darījuši neticami daudz, lai to politizētu. Ja šī pati simbolika nebūtu nepārtraukti figurējusi noteiktiem cilvēkiem, ja tās paspārnē nebūtu žņaugtas krievu intereses un paši krievi netiktu mesti cietumos, nebūtu nemaz tik slikti," — paskaidroja politologs.

Viņš atzīmēja, ka pareizi secinājumi par to, kā atspoguļot pagātni, izdarīti pašā Vācijā 40. gadu beigās, taču Latvijā politika vēl joprojām tiek veidota uz neonacisma pamatiem.

"Latviešiem nav variantu. Viņi pastāvīgi spiesti atsaukties uz Kārļa Ulmaņa diktatūras radošo, atklāti nacistisko mantojumu," — secināja Gasparjans.

 

Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (27)

Pēc temata

Tiesībsargi Krievijā atzīmē neonacisma un antisemītisma izaugsmi ES un ASV
Eiroparlamentam piedāvās aizliegt lāpu gājienus Latvijā
Krievijas Drošības padomes sekretārs komentējis neonacisma atdzimšanu Baltijā
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu

Galvenie temati