14:59 19 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1391
  • RUB76.8166
ASV Aizsardzības ministrijas galvenā mītne. Foto no arhīva

Krievijas hiperskaņas ieroči un Pentagona kosmiskais uzbudinājums

© David B. Gleason
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Aleksandrs Hrolenko
77

Savienoto Valstu problēmas sākās 2001. gadā, kad Vašingtona atteicās no 1972. gadā noslēgtā līguma par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu.

Pentagons operatīvi atsaucās uz Krievijas jauno stratēģiskā bruņojuma veidu prezentāciju, portālā Sputnik Lietuva stāsta Aleksandrs Hroļenko. ASV Bruņoto spēku stratēģiskā štāba priekšnieks Džons Haitens ierosināja pretpasākumu – "piešķirt tikai dažus miljardus dolāru orbitālā radara izveidei", jo ar virszemes identifikācijas sistēmām nepietiek, lai dotu pretsparu Krievijai. 

Pat bez "kosmiskās piemaksas" ASV 700 miljardus lielais militārais budžets desmitkārt pārsniedz Krievijas izdevumus aizsardzībai. Taču bruņošanās sacensības kosmosā nebūt negarantē tehnoloģisko pārākumu. Lai arī orbitālie radari ļaus Pentagonam sekmīgāk izsekot hiperskaņas mērķus, tie neietekmēs "Avangard", "Kinžal" un citu ieroču precīzo kaujas galviņu pārtveršanu.

Ģenerālis Haitens atzīmēja, ka jaunais orbitālais radars ļaus izsekot raķetes trajektorijas vidusdaļā (pirms kaujas galviņu atdalīšanās), ieskaitot hiperskaņas raķešu palaišanu. Taču vācu ikdienas lietišķā avīze Handelsblatt atgādināja: "Amerikāņu pretraķešu vairogs vērsts pret raķetēm suborbitālajā lidojumā (tas ir, ārpus atmosfēras), bet Putina aprakstītie vadāmie manevri notiek zemākajos atmosfēras slāņos."

ASV orbitālie radari nepalīdzēs atvairīt Krievijas atbildes raķešu uzbrukumu. PRA sistēma spēj pārtvert ballistiskos mērķus (SBR) aprēķināmā trajektorijā. Hiperskaņas bloki tai ir nenotverami. Nav tādu pretraķešu līdzekļu, kas spētu strādāt tādā ātrumā sakaitētas plazmas mākonī.

Savienoto Valstu problēmas sākās 2001. gadā, kad Vašingtona atteicās no 1972. gadā noslēgtā līguma par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu. Maskava nekad nav šaubījusies par to, ka amerikāņu raķešu vairogs ir vērsts pret Krieviju. Un reaģēja atbilstoši – ar jauna veida stratēģisko bruņojumu.

"Avangard" un "Kinžal"

Virsskaņas planieris "Avangard" paredzēts uzbrukumam stratēģiskajiem mērķiem, pret kuriem tas startē uz ballistiskās raķetes. Noteiktā augstumā planieris atdalās un atgriežas uz Zemes pa sarežģītu "slīdošo" trajektoriju. Pie tam "Avangards" spēj hiperskaņas ātrumā – vairāk nekā 20 tūkstoši kilometru stundā – apiet PRA radiolokācijas stacijas un izvairīties no pārtvērējiem.

Jauno kompozīto materiālu izmantošana risina kaujas bloka ilgstoša vadāmā lidojuma problēmu līdz 2000 grādu temperatūrā, gandrīz plazmas mākonī. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosauca šo sistēmu par "īstu tehnoloģisko izrāvienu". Krievija sekmīgi ekspluatē hiperskaņas raķešu kompleksu "Kinžal", kas izveidots uz modernizēto iznīcinātāju-pārvērēju MiG-31 bāzes. Tam nav analogu visā pasaulē.

Aizvadītā gada decembrī komplekss sāka kaujas dežūras Dienvidu kara apgabala lidostās. Gaisa bāzes neredzamās raķetes taktiskās un tehniskās īpašības netiek izpaustas, taču zināms, ka marša dzinējs dažu sekunžu laikā piešķir lādiņam paātrinājumu līdz hiperskaņas ātrumam.

Precīzā raķete spēj satriekt mērķus vairāk nekā divu tūkstošu kilometru attālumā, neieejot pretinieka PRA zonā. Savu "Kinžal" saņems arī jaunais piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57. Komplekss būtiski paplašinās Krievijas Gaisa kosmisko spēku iespējas apturēt iespējamo agresoru.

Jāpiebilst, ka ASV rīcībā nav līdzekļu, ko likt pretī Krievijas jaunajam bruņojumam. ASV plāno izmēģināt hiperskaņas raķeti tikai 2019. gadā. Krievija ir izrāvusies priekšā un atjaunojusi spēku līdzsvaru – nostiprinājusi nacionālo drošību.

Kremlis ir izsmalcināts, taču ne ļaunprātīgs

Tehnoloģiskā bruņojuma nepasludinātās sacensības turpinās. Hiperskaņas ieroči pieder pie tehnoloģijām, kas XXI gadsimtā izlems pasaules likteni vai kara iznākumu. Krievija ir gatava piedalīties arī kosmiskajās sacensībās. Šajā jomā daudz kas būs atkarīgs no planētas valstu plāniem un reakcijas.

Vašingtona īsteno kodoltriādes modernizācijas trīsdesmit gadu programmu aptuveni triljona dolāru vērtībā, un tuvāko 10 gadu laikā amerikāņi šiem mērķiem iztērēs aptuveni 400 miljardus dolāru.

ASV GKS ministre un štāba priekšniece Hetere Vilsone paziņoja, ka 2018. finanšu gadā gaisa kara spēki plāno par 20% palielināt asignējumu darbībām kosmiskajā telpā. Janvārī ASV nogādāja Zemes orbītā slepenu kara pavadoni NROL-47 un plāno palaist jaunus AEHF (Advanced Extremely High Frequency) pavadoņus, kas būtu noturīgi pret elektroniskajiem traucējumiem – sakaru nodrošināšanai kodolkara apstākļos.

ASV interesējas arī par uzbrukuma kompleksu izvietošanu kosmosā un plāno nogādāt tos orbītā ar lidmašīnām, kas radītas uz Boeing 747 bāzes (iepriekš īstenotā projekta X-37B tehnoloģiskā attīstība). Uzbrukuma līdzekļus iespējams nomaskēt par civilajiem objektiem.

Libānas izdevums Ad-Diyar atzīmēja: "Tas, ka Krievijas prezidents atklāti pastāstīja par tamlīdzīgu bruņojumu, rada neierastu situāciju karadarbības raksturā. Tā pielietojums būs iespējams, ja Putins sajutīs tuvus un nopietnus draudus saviem sabiedrotajiem un savām interesēm. Tas piespiedis viņu ienaidnieka acu priekšā spert pirmo soli pretī īstai kaujai."

Amerikāņu izdevums The National Interest papildināja: "Ja amerikāņu politiķi vēlas izvairīties no jaunas bruņošanās sacīkstes ar Krieviju, no viņu puses būtu prātīgi neuzskatīt Krievijas bažas tikai par propagandu, kamēr viņi īsteno PRA politiku."

Iespējams, saprāts gūs virsroku.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

Pēc temata

Eksperts: ASV vēlas grozīt kodollīdzsvaru pasaulē
Sergejs Lavrovs paskaidrojis, kāpēc Krievija neatteiksies no kodolieročiem
Krievijas vēstnieks ASV komentēja jauno Vašingtonas kodola doktrīnu
ASV kodola doktrīna apdraud Baltijas valstis

Galvenie temati