14:28 11 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1077
  • RUB70.4627
9. maija Uzvaras svētku parāde Maskavā

Cik liela ir Krievijas armija?

© Sputnik / Grigoriy Sisoev
Viedoklis
Saņemt īso saiti
437

Valsts prezidents Vladimirs Putins vēlas, lai bruņoto spēku skaits pārsniegtu miljonu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas, lai jau nākamgad valsts bruņoto spēku skaits pārsniegtu miljonu karavīru. Taču šī prezidenta prasība var slēpt gan Krievijas armijas priekšrocības, gan vājās puses, ko mēģina izvērtēt Damiens Šarkovs, kura rakstu publicējis ASV izdevums Newsweek. Materiālu pilnā apjomā pārtulkojis portāls InoSMI.

Krievijas prezidents parakstījis dekrētu, kas publicēts tiesiskās informācijas portālā. Tajā viņš devis rīkojumu palielināt valsts bruņoto spēku skaitu līdz 1 013 628 militārpersonām. Līdz 2018. gada janvārim bruņoto spēku štatam, ieskaitot civilo personālu, jāpārsniedz 1,9 miljonus cilvēku.

Faktiski šis dekrēts samazina Krievijas bruņoto spēku skaitu par 293 cilvēkiem – tāds mērķis bija nosprausts pērn, tomēr nav nekādu neatkarīgu faktu, kas apliecinātu: Aizsardzības ministrija šo mērķi ir sekmīgi īstenojusi. Jaunajā dekrētā minēti jauni dati, taču tajā nav informācijas par bruņoto spēku pašreizējo skaitu un skaidrojuma, kāpēc nepieciešamas izmaiņas. Nav skaidrs arī tas, kā aprēķināts konkrētais skaitlis.

Neatkarīgā analītiskā portāla Global Firepower rīcībā esošie dati liecina: šogad Krievijas regulāro bruņoto spēku skaits sasniedza 798 527 cilvēkus. Arī citi analītiķi ir secinājuši, ka Aizsardzības ministrijai nav izdevies izpildīt uzdevumu palielināt karavīru skaitu.

Februārī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku skaits vēl joprojām nav sasniedzis miljonu, taču minēja lielāku skaitu. Viņš informēja, ka Krievijas armijas skaits pārsniedzis 900 tūkstošus karavīru.

Konrāds Muzika (Konrad Muzyka), IHS Jane's analītiķis, kurš specializējies Eiropas un NVS bruņoto spēku jautājumos, oficiālajiem datiem neuzticas, taču atzīmēja, ka tādi cipari nepārsniedz Krievijas vajadzības. Pēc Krimas aneksijas (pēc Damiena Šarkova vārdiem – red.) un NATO pozīciju nostiprināšanās pie Krievijas robežām valsts veikusi reorganizāciju un palielinājusi vairākas vienības rietumu apgabalos, un šī iemesla dēļ bija nepieciešams lielāks karavīru skaits.

"Viņiem ir jāpieņem daudz jaunu cilvēku, un, pēc manām domām, ņemot vērā Krievijas dalību konfliktā Sīrijā un karu Ukrainā, sarukuma tempi ir saglabājušies vai pat pieauguši," – skaidro Muzika. Krievijā vēl joprojām darbojas karaklausības sistēma, neskatoties uz pašreizējo stratēģiju, kuras mērķis ir izveidot profesionālo armiju, piesaistot profesionālus karavīrus un līguma militārpersonas.

"Pirmkārt, cilvēki viņiem, protams, vajadzīgi flotē, — skaidro Muzika, atzīmējot, ka pašreizējā jūras kara tehnoloģiju modernizācija prasa profesionālu personālu, nevis jaunkareivjus. – Otrkārt, viņi vēlas papildināt ar jauniem spēkiem sauszemes spēkus. Viņi vēlas piesaistīt līguma militārpersonas Baltijas flotē un 11. armijas korpusā. Cilvēku trūkst arī 1. gvardes tanku armijā, kur nepieciešami vēl pāris tūkstoši cilvēku."

Visas šīs vienības dislocētas Rietumu kara apgabalā un kopš Maskavas un Rietumu attiecību krasās pasliktināšanās tās visas pastiprinātas, vai izveidotas no jauna, piemēram, tanku armija.

Cilvēku trūkums tiek uzskatīts par Krievijas bruņoto spēku biežajām neveiksmēm, piemēram, 2015. gada sešu mēnešu laikā avārijās cietušas sešas kara lidmašīnas.

Interneta portāla Mobilnije telekommunikaciji galvenais redaktors Leontijs Bukšteins
© Foto : из личного архива Леонтия Букштейна

Kārnegija fonda analīze liecina: neskatoties uz to, ka Krievijas militārā potenciāla pastiprināšanas pašreizējā programmā cipari, iespējams, ir pārspīlēti, taču tas nenozīmē, ka Krievijas bruņotie spēki zaudē spēku.

Daži bruņoto spēku veidi, piemēram, elitārie desantnieki (gaisa desanta vienības) kļuvuši par militāro stratēģiju neatņemamu elementu, ko Krievijas pārbauda militārajās mācībās. Šādu manevru laikā, piemēram, liela mēroga mācībās "Rietumi 2017", kas notika septembrī, Krievijas desantnieki apguva perimetra aizsardzības taktiku un pretošanos ienaidnieka uzbrukumam.

Tamlīdzīgu taktiku Krievijas karavīri izmantoja Krimā un, iespējams Ukrainas austrumos. Kārnegija fonda eksperti atzīmēja, ka liela nozīme šajā jomā ir ne tikai Krievijas karavīru spējām ātri rīkoties, bet arī "Krievijas augstajai – salīdzinājumā ar tās pretiniekiem – gatavībai izmantot militāros spēkus."

Priekšrocības Krievijai dāvā arī valsts prasme izmantot "pārsteiguma elementu", jo tas ļauj satriekt pretinieku un uz laiku atņemt viņam spēju rīkoties, – par to pērn rakstīja militārais analītiķis Aleksandrs Golcs.

Pēc temata

Krievijas BS Ģenerālštāba priekšnieks: NATO aktivitāte Baltijas jūrā ir pieaugusi
Krievijas artilērija
NATO GKS pavada Krievijas lidmašīnas pat ar ieslēgtiem transponderiem
"Krievijas iebrukums": internetā izsmietas amerikāņu F-15 un NLO sacīkstes

Galvenie temati