15:51 27 Jūlijs 2017
Rīga+ 18°C
Tiešraide
Aviācija

Ceļojums pagātnē - Alkšņa aviācijas skola

Sputnik / Робертс Вицупс
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Roberts Vīcups
48

Mans ceļojums ir galā. Tas ir veiksmīgi noslēdzies un, kamēr iespaidi vēl nogulstas, ir laiks Alkšņa aviācijas skolas otrajai daļai. Kā solīju.

Kopš manas aizraušanās ar fotogrāfiju sākuma ir pagājuši ap desmit gadu, fotoaparāts ir kļuvis par manu "alter ego" un es jūtos pārliecināti. Ir burvīgs vasaras novakars, auto ieripo RTU teritorijā un es esmu apņēmības pilns izpētīt aviācijas skolas vismaz ārēji vislabāk saglabājušos ēku, kurā joprojām neesmu pabijis.

Наслаждение тишиной
Sputnik / Робертс Вицупс
Klusuma baudīšana

Pārbaudu fotosomu, piestiprinu statīvu somai, uzvelku cimdus un dodos apkārt ēkai. Laužot ceļu starp gadiem nekoptiem krūmiem, brienu pa daudzgadīgu lapu krājumu. Es meklēju ieeju. Ēkas durvis ir slēgtas un aiznaglotas, kā bieži vien šādās vietās, kas gadu desmitiem slēptas no ziņkārīgo acīm. Divi riņķi ap ēku un es atrodu daļēji ar dēļiem aiznaglotu logu, kas, novērtējot manus auguma parametrus, varētu kalpot par ieeju. Vispirms nāksies iecelt fotosomu un tad pašam kārtējo reizi locīties deviņos līkumos, lai tiktu iekšā. Šādos brīžos es ļoti apskaužu savus kalsnos mazāka auguma kolēģus, kas parasti ķiķinot vēro manus jogas cienīgos ķermeņa stāvokļus, kad mēģinu ar mokām iekļūt tur, kur viņi tiek cauri ar minimālu piepūli.

Apsēžos, atbalstu muguru pret ēkas sienu un aizpīpēju cigareti. Šīs piecas minūtes es uzmanīgi klausīšos un vērošu. Vai nebrauc auto, vai netuvojas nejauši gājēji, vai viss ir klusu. Es neeju zagt, demolēt vai postīt. Es vienkārši negribu, lai kāds izbojā manu fotoprieku, kad jau būšu iekšā.

Viss ir mierīgi un, novērtējis palodzes un logu rāmju izturību, es lienu iekšā. Ir ārkārtīgi patīkami apzināties, ka vēl mirklis, un tu sastapsies ar vietu, kura nav dzirdējusi cilvēku soļus daudzus gadus. Var šķist dīvaini, bet tā tiešām ir īpaša sajūta. To pastiprina apziņa, ka redzēto varēsi paņemt līdz fotogrāfiju veidā.

Nokāpju no palodzes uz grīdas un palieku tā vēl minūti. Es atkal klausos. Ļoti maz ticams, ka ēkā kāds varētu būt, bet vienalga es gribu būt pārliecināts, ka būšu viens. Ka man nebūs jāsastopas ar bezpajumtniekiem vai narkomāniem, vai kārtējo reizi jātriec ārā pusaudžu bariņš, kas savu pieaugošo testosteronu atbrīvo dauzot logus vai demolējot telpas. Klusums.

Mans ceļojums pagātnē var sākties.

  • Liecinieki
    Liecinieki
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Placdarms
    "Placdarms"
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Fakultāte
    Fakultāte
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Klusuma elpa
    Klusuma elpa
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Bēniņi
    Bēniņi
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Ēnas un putekļi
    Ēnas un putekļi
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Burti un ķermenis
    Burti un ķermenis
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Klusums uz mūžu
    Klusums uz mūžu
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Vakara gaisma caur logu
    Vakara gaisma caur logu
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Ēkas centrālās kāpnes
    Ēkas centrālās kāpnes
    Sputnik / Робертс Вицупс
1 / 10
Sputnik / Робертс Вицупс
Liecinieki

Pēc temata

Ķīšezera slēptie laikmetu liecinieki
Pripete. Lapsa, desa un fotogrāfijas
Zombiju apokalipse, jeb sapņu darbs

Galvenie temati