20:27 22 Janvāris 2019
Tiešraide
  • USD1.1354
  • RUB75.4433
ASV Aizsardzības ministrijas galvenā mītne

Kāpēc ASV pārmet Krievijai INF līguma pārkāpšanu

© David B. Gleason
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Aleksandrs Hroļenko
78

ASV Kongresa locekļi ierosinājuši likumprojektu, kas nosaka stingrāku ASV viedokli INF jautājumā un paredz aktīvās aizsardzības un atbildes uzbrukuma pasākumu finansēšanu.

ASV Valsts departaments un Pentagons pagājušonedēļ no jauna pārmeta Krievijai vidēja un maza diapazona kodolspēku iznīcināšanas līguma noteikumu pārkāpumus. Pentagons uzskata, ka Maskava izvērš sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu, turklāt Valsts departaments atbalsta apgalvojumu, ko neapstiprina nekādi fakti. Par šādas rīcības iemesliem diskutē Aleksandrs Hroļenko, starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs. Viņa rakstu publicējusi aģentūra RIA Novosti.

ASV štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētāja vietnieks ģenerālis Pols Selva paziņojis, ka Krievija pārkāpj INF līguma "burtu un garu", izvēršot aizliegtas raķetes, apdraudot Ziemeļatlantijas aliansi un objektus NATO atbildības zonā.

Iepriekš ASV izteica iebildumus par spārnotās raķetes "Kalibr NK" izstrādāšanu un aizdomas to, ka Krievija nav atklājusi operatīvi taktiskā raķešu kompleksa "Iskander" iespējas.

ASV Kongresa locekļi ierosinājuši likumprojektu, kas nosaka stingrāku ASV viedokli INF jautājumā un paredz aktīvās aizsardzības un atbildes uzbrukuma pasākumu finansēšanu. Pie tam kongresmeņi ir apņēmušies atvieglot līgumā INF iekļauto raķešu sistēmu nodošanu ASV sabiedrotajiem.

Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Ozerovs, komentējot šo informāciju, paziņoja: "Krievija stingri izpilda līgumu, ko 1987. gadā parakstīja Mihails Gorbačovs, lai arī mūsu valsts vadība uzskata, ka šis lēmums tolaik netika pieņemts PSRS, pēc tam — arī Krievijas interesēs, it īpaši ņemot vērā to, ka ASV izvieto savas PRA starta iekārtas un kompleksus vairākās Eiropas valstīs."

Maskava jau vairākkārt ir noraidījusi pārmetumus par INF līguma pārkāpumiem, turklāt Krievijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka "galvenais sertificētājs", kurš dāvājis sev tiesības piešķirt "balles" pārējām valstīm par "centīgu" bruņojuma kontroles līgumu un konvencionālo saistību izpildi, pastāvīgi izvirza nepamatotus un nepierādītus parmetumus.

Kāpēc Vašingtona nevar atbrīvoties no INF histērijas?

Tikai fakti

Krievija un ASV periodiski pārmet viena otrai INF līguma pārkāpumus. Laiku pa laikam amerikāņi nonāk līdz absurdam un piedāvā, piemēram, attiecināt līgumu arī uz Krievijas pārvietojamo raķešu kompleksu RS-26 "Jars-M", kas spēj likvidēt objektus 6000-11000 km diapazonā.

"Jars-M", kam nav ne mazākā sakara ar maza un vidēja diapazona darbības raķetēm, tiek pieņemts Krievijas Stratēģisko raķešu spēku bruņojumā 2017. gadā.

Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins šo kompleksu nodēvējis par "PRA slepkavu", jo pašreizējās un perspektīvās pretraķešu aizsardzības sistēmas nespēj identificēt "Jars-M" blokus. Pēc atdalīšanās no raķetes bloku trajektorija ir neprognozējama, un tie pārvietojas virsskaņas ātrumā (tāpat kā "Iskandera-M" kaujas galviņas").

Domājams, amerikāņus īpaši uztrauc pašu valsts neaizsargātība, jo Pentagona un NATO preventīva uzbrukuma situācijā, neizbēgami sekos Krievijas Stratēģisko raķešu spēku iznīcinošs trieciens ASV teritorijā (tiklīdz "Iskanderi" un "Jarsi" pabeigs amerikāņu PRA likvidāciju Eiropā).

Tā nu Vašingtona sāk manevrus, starp kuriem ir tādi gājieni, kā eiropiešu iebiedēšana un saliedēšana NATO paspārnē, tālāka alianses militāro vienību virzīšanos uz Austrumiem, kara kurināšana Ukrainā, pārmetumi Krievijai par agresiju, visiem nāvīgajiem grēkiem un INF līguma pārkāpumiem. Vienlaikus tiek izstrādāts arī projekts, kas saistīts ar amerikāņu raķešu izvietošanu Eiropā.

Amerikāņi un viņu partneri ES nosaka ierobežojumus un sankcijas, ņemot vērā tikai savas izcilības ideju, ignorējot starptautiskās tiesības, nelūdzot ANO Drošības padomes apstiprinājumu. Viņi tradicionāli sliecas izvēlēties ģeopolitisko problēmu risinājumu ar varu — dažādās pasaules vietās un jebkādā cīņas vidē.

Piemēram, 2015. gada martā apstiprinātā ASV jūras kara stratēģija konkrētizē JKS sastāvu (300 kuģi līdz 2020. gadam) un valstis, kas apdraud ASV nacionālo drošību, — Ķīna, Krievija, KTDR, Irāna. Abas pēdējās apdraud amerikāņus tikai ar to, ka nepakļaujas ārējai ļaunajai politiskajai gribai un neļauj uz sava rēķina risināt ASV problēmas.

Taču neviens nevar nesodīti iebiedēt Krieviju, kura efektīvi atvaira ASV un NATO spiedienu. Acīmredzot pretenzijas par līguma INF pārkāpumiem un citi tamlīdzīgi paziņojumi ir tikai Vašingtonas agresīvo plānu aizsegs. Visu Valsts departamenta un Pentagona pretenziju būtību iespējams izteikt pavisam vienkārši: "Kāpēc jūs neļaujat vispasaules hegemonam ātri un lēti iznīcinat jūsu valsti, kāpēc atbildei uz amerikāņu PRA parādās "Iskanderi" un "Jarsi"? Tas tikai paildzinās jūsu mokas. Krievi, padodieties!"

Taču līgumu INF neviens nav atcēlis.

Koordināšu sistēma

PSRS un ASV beztermiņa līgums par vidēja un maza darbības diapazona raķešu iznīcināšanu parakstīts 1987. gada decembrī. Spēkā tas stājās 1988. gada 1. jūnijā (pēc PSRS sabrukuma visas NVS valstis kļuva par līguma dalībniekiem). Līgums nosaka, ka puses apņemas neražot, neizmēģināt un neizvērst vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona sauszemes ballistiskās un spārnotās raķetes, likvidēt visas starta iekārtas un raķetes, kuru darbības diapazons sasniedz 500-5500 km. Līdz 1991. gada vasarai PSRS iznīcināja 1846 raķešu kompleksus, ASV — 846 iekārtas, proti, vienošanās tika izpildīta. Tās nozīme ir milzīga. 

ASV un PSRS ilgstošās konfrontācijas gaitā 70. gadu vidū tika izstrādātas raķešu lāzera, infrasarkanās un televīzijas tēmēšanas iekārtas, kas garantēja mērķu precīzu iznīcināšanu. Parādījās iespēja izdarīt kodoluzbrukumu, kas likvidētu vadību pirms pretinieks iedarbinājis atbildes trieciena mehānismu. Uzvaras doktrīnu ierobežotā kodolkarā, pateicoties mazākam raķešu lidojuma laikam, pie tam īpašu vērību piešķirot mazās un vidējās darbības diapazona līdzekļiem, ASV 1974. gadā iekļāva kodolieroču stratēģijas dokumentos (un modificēja Rietumeiropā dislocēto avangarda sistēmu — Forward Based System).

1977. gadā PSRS atbildēja, palielinot smago starpkontinentālo ballistisko raķešu skaitu ar sadalāmajām galviņām, turklāt pie rietumu robežām tika izvērstas vidēja darbības diapazona raķetes RSD-10 "Pionieris". 300 mobilajiem "pionieriem" bija 900 individuālās notēmēšanas bloki, kas ļāva dažu minūšu laikā iznīcināt NATO militāro infrastruktūru Rietumeiropā.

Īpašo uzdevumu raķešu spēku dežūrdaļa. Foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Pyatakov

1983. gadā NATO Padome nolēma izvietot Eiropā 572 raķetes Pershing-2, kas spēja sasniegt mērķus 6-8 minūšu laikā, proti, deva iespēju veikt preventīvu uzbrukumu padomju komandpunktiem un starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišanas iekārtām. Pershing-2 ar cieto kurināmo varēja nogādāt 80 kilotonnu kodolieroču monobloku līdz 1800 km diapazonā un likvidēt aizsargātus pazemes objektus līdz 70 metru dziļumā. 120 raķetes Pershing-2 no Rietumvācijas varēja 8 minūšu laikā sasniegt Maskavu. Un tomēr prezidenta Džimija Kārtera administrācija svārstījās šajā jautājumā — Pershing-2 preventīvais trieciens amerikāņiem negarantēja pilnīgu drošību.

PSRS un ASV ilgstošās pārrunas par kodolieroču skaita samazināšanu ļāva panākt kompromisu 1987. gada nogalē. Šķiet, vēsture atkārtojas.

Modernizācijas perspektīvas

Līgumu INF nopietni pārkāpa Rumānijā un Polijā izvērstās iekārtas Mk-41, kas spēj palaist amerikāņu vidēja darbības diapazona spārnotās raķetes "Tomahawk". Šāds bruņojums NATO valstu teritorijā rada potenciālus draudus objektiem Krievijā līdz Urālu kalniem.

Kādreiz līdz galam nelikvidētās Pershing-2 vadības un tēmēšanas sistēmas tiek izmantotas amerikāņu mērķa raķetes Hera vajadzībām, ko iespējams klasificēt kā vidēja darbības diapazona ballistisko raķeti. Savienotās valstis turpina izmēģinājumus ar mērķa raķetēm PRA vajadzībām, paplašina smago trieciena bezpilota lidaparātu ražošanu un ekspluatāciju, lai arī šie BPL pieder pie sauszemes bāzes spārnoto raķešu kategorijas.

Pentagons apgalvo, ka "kodolieroču triādes" modernizēšana netiek veikta bruņošanās sacīkšu ietvaros, taču kaut kāda mērķa dēļ tā tomēr notiek. Kādam taču ir paredzēta jaunā amerikāņu kodoltermiskā bumba Eiropā. Pentagona un NATO bruņojuma modernizācijas kārtējais etaps norit ar noteiktu mērķi, ne tikai ar gandrīz reliģiozo rituālu — amerikāņu militārā ražošanas kompleksa peļņas gūšanu.

Tiek radīti arvien jauni cilvēku masveida iznīcināšanas līdzekļi. Ja to mērķis patiešām ir Maskava, Baltā nama vadībai nāktos kārtīgāk izvērtēt Pentagona neveiklo soļu sekas ASV. Krievijas kodolieroču triāde tiek uzturēta kārtībā.

 

Pēc temata

Somija nesaskata draudus Krievijas darbībās Baltijā
Raķešu nepilnvērtības komplekss: kāpēc "Iskanders" satrauc NATO
Kodolraķetes un tuksnesis: kāpēc ASV vērtē Krievijas un Ķīnas iespējas izdzīvot
Rietumu prese atkal biedē lasītājus ar jauno Krievijas bruņojumu

Galvenie temati