Ziņu aģentūra RIA Novosti publicējusi Vladimira Bičkova rakstu, kas veltīts pārdomām par pašreizējo situāciju ES.
Referendums par Katalonijas neatkarību no Spānijas varētu notikt līdz 2017. gada septembrim, paziņojis autonomā apgabala valdības vadītājs Karless Pučdemons. Pēc viņa teiktā, Katalonijas labklājība iespējama tikai ārpus Spānijas. Iepriekš gan Spānijas tiesa ar aizliedza rīkot referendumu Katalonijā, tomēr Pučdemons norāda, ka referendums notiks jebkurā gadījumā, vienalga, vai tas patiks Madridei vai ne.
Varētu domāt, punkti virs "i" ir salikti. Taču vēl ne! Neseno aptauju rezultāti liecina, ka Katalonijas autonomijas piekritēju un pretinieku pulki ir aptuveni vienād. Tāpēc ir vērts sev pavaicāt: vai tiešām viņi vēlas Katalonijas neatkarību?
Te jāsāk no paša sākuma, tā sakot, ab ovo. Vispirms bija runa par kultūras autonomiju. Sak, kataloņu valoda un kultūra krasi atšķiras no pārējās Spānijas. Tiešām, daudzus gadsimtus Katalonija bija neatkarīga, vismaz tā nebija Spānijas province. Tomēr daudzi eksperti apgalvo, ka pašreizējais separātisma vilnis saistīts nevis ar kultūru, bet ar ekonomiku. Galvenā ir bagātās Katalonijas nevēlēšanās dalīties ar pārējo Spāniju, kuras ekonomika ir krietni vien vājāka. Vietējie ekonomisti lēš, ka Katalonija ik gadus maksā aptuveni 16-17 miljardus eiro par iespēju palikt Spānijā. Tomēr, no otras puses, Brisele jau ir paziņojusi, ka Katalonijai nav garantēta automātiska dalība ES, ja tā kļūs neatkarīga, un tas, šķiet, ļoti satrauc vienkāršos kataloņus.
Katalonija nav vienīgā, kas atļaujas sapņot. Pēdējos gados aizvien aktīvāk tiek pausts viedoklis, piemēram, par Bādenes-Virtembergas un Bavārijas atdalīšanas no Vācijas. Skaidrs: tie ir divi bagātākie valsts reģioni, un tie acīmredzot nevēlās "barot" Austrumvācijas iedzīvotājus. Starp citu, viņi bija negatīvi noskaņoti šajā jautājumā jau 90. gados. Tikai no malas šķita, ka visi vācieši priecājās par Vācijas apvienošanos. Starp citu, Virtemberga un Bavārija kļuva par Vācijas teritorijām tikai pēc Pirmā pasaules kara. Līdz tam gadsimtiem ilgi Berlīne tos nekontrolēja… Tiesa, pašreizējās runas par separātismu ir tāds savdabīgs Merkelei adresēts "fui", tāpat kā autobuss ar migrantiem no Bavārijas pie kancleres biroja. Taču skaidrs, ka katrā izdevīgā gadījumā bavārieši atgādinās Berlīnei par to, no kurienes nāk Kristīgo demokrātu apvienības un Kristīgo sociālistu savienības (CDU/CSU) spēks. Sak, ar kancleres kundzi dejo tas, kurš pasūta mūziku.
Nu, labi. Bavārija un Katalonija pieder pie "turīgo separātisma" kategorijas. Neviens nevar aizliegt skaisti dzīvot! Bet pārēji? Eksperti ir novērojuši šādu likumsakarību: jo nabagākas ir ES valstis, jo mazāk tur ir eiroskeptiķu, jo mazāka ir tieksme pēc separātisma. Par to liecina arī nesenie dažās valstīs notikušo vēlēšanu rezultāti. Tādējādi paradoksālā kārtā nabadzība stiprina ES.
Šeit atmiņā ataust Minhauzena vārdi no filmas: "Savulaik Sokrāts man teica: "Noteikti precies. Gadīsies laba sieva — būsi laimīgs, slikta — kļūsi par filozofu ". Nezinu, kā labāk."
Starp citu, reālais barons Minhauzens nepavisam nebija bagāts, citādi nebūtu devies dienēt par jaunāko virsnieku nez kādā ellē — Krievijā, tālā un "barbariskā", kā to devēja barona laikabiedri, "cēlo" Tomasa de Torkemadas, Kārļa IX Valuā vai Marijas Tjudoras pēcnācēji.
