RĪGA, 23. oktobris — Sputnik, Marina Petrova. Ceturtdaļgadsimtu pēc pirmo nepilsoņu parādīšanās Latvijā, varam droši teikt, ka naturalizācijas process ir apstājies. Nepilsoņu potenciāls ir izsīcis, un tagad iniciatīva jāpārņem varas iestādēm – pie šāda secinājuma nonākuši aktīvisti.
Mīti un realitāte
Nepilsoņu statusa pastāvēšanas 25. gadadienu Cilvēktiesību komiteja atzīmēja ar pētījuma prezentāciju. Tā autors Vladimirs Buzajevs pastāstīja, ka šajā laikā sakrājušies visdažādākie mīti, kas pavada naturalizācijas procesu Latvijā.
Pirmkārt, Latvijas Augstākās Padomes pieņemtais lēmums par nepilsonības institūcijas izveidi neparedzēja nekādas etniskas saknes. Protams, formāli. Patiesībā notika pavisam citādi.
Statistika liecina, ka 1993. gadā lielākais nepilsoņu skaits bija ukraiņu vidū – 93,7%. Viņiem sekoja baltkrievi (79,9%), lietuvieši (79,5%) un krievi (60,9%). Latviešu vidū bija 1,57% nepilsoņu.
Gadu gaitā situācija mainījās, taču ne kardināli: katrs trešais krievs, tāpat kā katrs otrais baltkrievs un ukrainis Latvijā ir nepilsonis. Otrs secinājums – nepilsoņu koncentrācija Latvijā ir augstākā pasaulē.
"Latvija un Igaunija, kurās kopā nedzīvo ne 1% ES iedzīvotāju, ir sagādājušas ES vairāk nekā 90% nepilsoņu," – stāsta Buzajevs.
Atsaucoties uz ASV specializētā institūta datiem, autori apgalvo, ka procentuālais nepilsoņu skaits Latvijā ir lielāks nekā Birmā, Kotdivuārā un Taizemē – valstīs, kuras nepilsoņu skaita ziņā ieņem līdera vietas.
Te nu mēs pamazām tuvojamies nākamajam jautājumam – kā panākt, lai nepilsoņu skaits Latvijā samazinātos. To, ka nepilsoņu skaits jāsamazina, neviens neapšauba, it īpaši aiz Latvijas robežām.
Brauc prom un mirst nost
Pastāv vairāk nekā astoņdesmit atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Tās satrauc ne tikai šī statusa īpašniekus, bet arī sabiedrību visā pasaulē. Latvija ir saņēmusi jau 41 ieteikumu no starptautiskajām organizācijām, kuru vidū ir arī ANO un EDSO.
Savukārt Latvija norāda uz naturalizācijas iespējām, taču valsts iedzīvotāji tās nez kāpēc neizmanto.
"Naturalizācija nodrošina nepilsoņu skaita sarukumu mazāk nekā par 10%, pārējie izmirst un emigrē. 2014. un 2015. gadā naturalizējušies mazāk nekā tūkstoš cilvēki, lai arī nepilsoņu skaits 2014. gadā samazinājās par 20 tūkstošiem un par 10 tūkstošiem – 2015. gadā," – skaidro jurists un Latvijas Cilvēktiesību komitejas sekretārs Aleksandrs Kuzmins.
Nelīdz pat Latvijas formālais lēmums piešķirt pilsonību pēc 1991. gada dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Kļūst aizvien mazāk bērnu, kam piešķirts nepilsoņa statuss, taču process rit lēnāk, nekā vajadzētu.
"Varu jūs iepriecināt: 2015. gadā Igaunija beidzot izpildīja visu starptautisko institūciju ieteikumus un automātiski piešķir bērniem pilsonību. Latvija nevēlas to darīt, tāpēc formāli nepilsoņa statuss pie mums ir mūžīgs," – apliecināja Buzajevs.
"Šī gada 1. jūlijā Latvijā dzīvo jau vairāk nekā 200 nepilsoņu bērni, kas dzimuši pēc 2013. gadā pieņemtajiem grozījumiem. Viņi ir nepilsoņi, tātad, viņiem nebūs balsstiesību pēc 15 gadiem, ja viņi neizvēlēsies naturalizāciju," – turpina Kuzmins.
Kāpēc tik lēni
Šis jautājums cieši saistīts ar citu: kāpēc naturalizācija tik aktīvi ritēja līdz šim laikam un pēdējos gados ir apstājusies. Te nu jāpatur prātā abi slavenie viļņi.
"Viena virsotne – naturalizācijas "logu" atcelšana. Tā notika pēc referenduma, kurā pilsonību saņēmušie mazākumtautību pārstāvji ar nelielu pārsvaru panāca naturalizācijas "logu" atcelšanu," – turpināja Vladimirs Buzajevs.
Situācija ar otro virsotni ir sarežģītāka. Formāli tā sakrīt ar Latvijas iestāšanos ES. Taču pētījuma autori ierosina paskatīties, kāda šajā laikā bija situācija Igaunijā, kas vienlaikus iestājās ES. Tur gandrīz nekas nenotika. Pieaugums bija, taču ne tik acīmredzams kā Latvijā.
"Tāpēc es secinu, ka mūsu pilsoņus naturalizēties pamudināja kāds cits iemesls, — turpināja Buzajevs. – Iespējamākais no tiem bija cīņa ar skolu reformu."
Viņš paskaidroja, ka iestāšanās ES bija mazāk nozīmīga nekā politiskās aktivitātes pieaugums. "Protams, vecāki vēlējās saņemt instrumentu, kas viņiem ļautu izteikties par to, kā mūs pārvalda. Manuprāt, pieplūdumam meklējams tāds pamats."
Spiediens no augšas
Protams, tas viss palicis pagātnē. Šodien nepilsoņiem vajadzīgs stimuls, lai mēģinātu kārtot eksāmenus un saņemt pilsonību. Vladimirs Buzajevs uzskata, ka īpašas grūtības rada sarežģītās pārbaudes. Viņš apliecināja, ka runas par to, ka eksāmens nemaz nav grūts, ir tikai kārtējais mīts.
"Bija viena sieviete no Daugavpils, viņai Londonā dzīvoja mazdēls. Salas nav iekļautas Šengenas zonā, tāpēc viņa nevarēja tur nokļūt. Vīzu viņai atteicās izsniegt. Viņa 15 reizes kārtoja eksāmenu Latvijas pilsonībai," – stāstīja Buzajevs.
Jurists uzsvēra, ka naturalizācija fiziski nav pieejama cilvēkiem bez augstākās izglītības vai zinātniskā grāda. Taču ir vajadzīga politiskā griba, lai vismaz atvieglotu šo procesu. Parasti tā pati no sevis latviešu politiķiem neparādās, un vajadzīgs stimuls no ārienes. Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti Tatjana Ždanoka, Andrejs Mamikins un Jana Tooma ir nolēmuši rīkoties no augšas – ar EP Petīciju komitejas starpniecību.
Nav grūti iztēloties, kādā noskaņojumā rit pušu sēdes.
"Jau pērn Eiropas Parlaments pieminēja Latvijas nepilsoņus un atzīmēja, ka bez pilsonības palikušo personu stāvoklis visā ES, tāpat kā Latvijas un Igaunijas nepilsoņu stāvoklis ir diskriminējošs," – atgādināja Aleksandrs Kuzmins.
"Pusgada laikā notiks divas sēdes. Mēs gaidām vismaz krasu situācijas maiņu informācijas blokādē, kas pastāvēja nepilsoņu jautājumā gan Latvijā – es runāju par latviešu medijiem Latvijā – gan arī Eiropas medijos," – stāsta Miroslavs Mitrofanovs, partijas Latvijas Krievu savienība līdzpriekšsēdētājs un EP deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs.
Viņš piebilda, ka labākajā gadījumā Eiropas Parlaments varētu pieņemt rekomendācijas ar noteiktiem ieteikumiem Latvijai un Igaunijai masveida nepilsonības problēmas risināšanai.
