10:42 22 Februāris 2017
Tiešraide
Ukraiņu vēsturnieks un politologs Rostislavs Iščenko

Rusofobijas bizness

© Sputnik / Vladimir Trefilov
Viedoklis
Saņemt īso saiti
98

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā zviedru avīzei Dagens Nyheter norādīja, ka Lietuva ir rusofobākā NATO valsts. Stingrs paziņojums, ņemot vērā to, ka NATO dalībvalstu ziņā atšķiras no ES.

Piemēram, arī Turcija, kas Sīrijas debesīs notrieca Krievijas lidmašīnu, ir NATO valsts. Tātad Krievijas ĀM acis Lietuva ir sliktāka nekā Turcija, lai gan tikai pirms pāris mēnešiem kara draudi Krievijas un Turcijas starpā bija ļoti reāli.

Agrāk jau rakstīju, ka Baltijas valstu politika, kuras pamatā ir politiskās spriedzes radīšana pie Krievijas robežām, apdraud pašu valstu drošību. Tolaik man pārmeta, ka es mudinu Krieviju spert preventīvus soļus pret baltiešiem. Patiesībā es tikai fiksēju sen zināmu politisko maksimu: ja pie jūsu robežām ir valsts, kas provocē un cenšas iesaistīt militārā konfliktā, agri vai vēlu tiks zaudēta situācijas kontrole.

Labi zināms, ka ikvienas valsts ģenerālštāba pienākums ir izstrādāt pie robežas koncentrēto iespējamā pretinieka bruņoto spēku grupējumu iznīcināšanas variantus. Baltijas valstis aktīvi cenšas dislocēt savā teritorijā lielus NATO spēku (lielākoties amerikāņu vienības) grupējumus, kas vērsti pret Krieviju.

Kā iegansts tiek norādīta Baltijas valstu armiju skaidri redzamā nespēja aizsargāt savas teritorijas gadījumā, ja sāksies konflikts ar Krieviju. Taču patiesībā ir tā: jo vājāks ir NATO reģionālais grupējums, jo mazākas ir konflikta iespējas. Paši baltieši izrāda drosmi tikai tad, ja izdodas operatīvi noslēpties aiz amerikāņu muguras. Tātad baltiešu izteikumu tonis kļūs krietni klusāks, ja valstī nebūs ASV karaspēku.

Tiesa, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā uzskata, ka pastāv vēl viena iespēja – aizbildinoties ar Krievijas draudiem, izvietot valstīs pavairāk NATO karaspēku un likt NATO par tiem maksāt.

Bāzei vajadzīgās teritorijas noma – nauda. Ekoloģiskā kaitējuma kompensācija – nauda. Poligonu un citas infrastruktūras lietošana – nauda. Vēl bāzēs tiks radītas darba vietas. Kādam taču jāmazgā grīdas, jāmazgā zeķes un jāpabaro aizstāvjus. Un kā tad ar izklaidēm armijas daļu rajonā? Un atpūta jūras krastā?

Vārdu sakot, trīs valstis pieprasīja sev 5-7 brigādes un, acis laimīgi samiegušas, iztēlojās, kā pār viņām līst zelta lietus. Taču nekā nebija.

ASV tūlīt pat pavēstīja, ka štāba speciālistu aplēses liecina, ka reģionu neizdosies aizsargāt Krievijas uzbrukuma laikā pat tad, ja šeit atradīs ceturtā daļa Eiropā dislocēto NATO sauszemes grupējumu (vai trešā daļa ASV bruņoto spēku izvērsto brigāžu). Tāds nu ir reģiona ģeogrāfiskais izvietojums, tāpēc nevarot būt ne runas ne par piecām, ne septiņām, ne arī par trim brigādēm.

Labākajā gadījumā NATO, kā solīja, izvietos vienu brigādi saskaņā ar rotācijas principiem. Tātad reģionā atradīsies pāris bataljoni, bet pārējās divas trešdaļas brigādes – kaut kur Eiropā, pastāvīgās dislokācijas vietās. Periodiski bataljoni mainās vietām. Vēl vairāk: Baltijas valstis vēlas, lai tās aizsargātu ASV – spēcīgs un bagāts partneris, taču pašas ASV ilgojas šo godpilno pienākumu uzticēt vāciešiem, kuri par sevi maksās paši.

Protams, bataljoni nāk un iet, taču štābi un virtuves paliek. To darbiniekiem ir vajadzīgs jumts virs galvas – te nu tev ir bāze, te nu tev ir arī nauda. Tomēr bāze ir tikai viena, nevis trīs, piecas vai septiņas, kā gribētos. Visiem nepietiks. Paveiksies tikai vienam.

Cīņā par bāzi igauņi uzsver, ka viņi frontes līnijā ir pirmie. Latvieši pievērš uzmanību savam ģeogrāfiskajam stāvoklim – Latvija dala Baltiju divās daļās. Lietuvieši apgalvo, ka viņi ir koridors uz Kaļiņingradu.

NATO karaspēka izvietošana valsts teritorijā ir pēdējā iespēja dabūt dzīvu naudu. Rusofobija ir galvenais arguments cīņā par bāzi. Spriežot pēc Lavrova teiktā, lietuviešiem šajās sacensībās ir izdevies apsteigt sāncenšus.

Viņiem tas ir tikai bizness. Tas, ka teritorija un iedzīvotāji kļūst par iespējamā atbildes trieciena mērķi, ir tikai "ražošanas izdevumi". Tik un tā pēc neatkarības atgūšanas un iestāšanās ES Baltijas valstis ir zaudējušas vismaz trešo daļu iedzīvotāju, kas šeit mita pēc PSRS sabrukuma.

Autora viedoklis var nesakrist ar redakcijas pozīciju.