13:19 12 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2170
  • RUB89.4671
  • RUB89.9947
Viedoklis
Saņemt īso saiti
51

Tuvojas pavasaris. Īstais brīdis parunāt par sirdslietām.

Maša Koškina

Nesen aizjūras mediji pastāstīja interesantus jaunumus. Izrādās, kādreizējā NBA dalībnieka, krievu sportista Andreja Kiriļenko sieva viņam atļāvusi reizi gadā pārgulēt ar vienu no viņa pielūdzējām. Atļauja dota pirms veseliem desmit gadiem.
Ko lai saka, varenas attiecības! Īsta tikumu un gara brīvība. Bravo! Izrādās, Kiriļenko kundze ir gatava upurēt profesionālajam sportam laulības lielāko svētumu.

Jaunkundzes ar mirdzošām acīm, gatavas vai apēst savu elku un ilgojas izjust superuzbrucēja supersparu, iemest pāris trīspunktu bumbas un, ko var zināt, varbūt pat trāpīt no augšas. Visi ir sajūsmā, laimīgā pielūdzēja fotografējas kopā ar piekusušo elku, palūdz autogrāfu un – paliec sveiks, mazulīt! – izslīd pa durvīm cerībā uz turpinājumu nākamajā sezonā.

Lai nu paliek malā morālā puse – tā ir atsevišķa saruna.

Ienāca prātā doma par to, vai patiešām meitenes veseliem bariem sapņo nokļūt gultā ar divmetrīgu puisi, kurš iemācījies lēkt augstāk nekā citi un precīzi ar apaļu oranžu priekšmetu trāpīt dzelzs gredzenā ar bārkstīm pa malām?

Nē, es nenoliedzu, ka Kiriļenko ir ļoti apdāvināts un strādīgs puisis. Andreja, tāpat kā ikviena profesionāla sportista priekšā mēs visi varam noņemt cepuri. Augstākie sasniegumi nozīmē velnišķīgu slodzi, gandrīz pilnīgu veselības zudumu un fantastiskas rūpes par sevi: ja no rīta ieplānota fiziska slodze, lieku alus glāzi vakarā neizdzersi.

Jā, sportisti saņem lielu naudu; jā, lielākā daļa vecāku paslepus cer palepoties ar bērniem un ved uz sporta sekcijām; jā, viņus dievina līdzjutēji, viņiem auro skatītāji zālē un, kājās stāvot, aplaudē stadioni. Taču vai tas viss notiek tikai tādēļ, ka viņi prot virtuozi apieties ar bumbu (ripu, nūju, raketi)?

Šeit lieta ir pavisam cita. Sporta meistarības līmeni objektīvi novērtēt var tikai speciālisti – treneri, menedžeri, aģenti un visi pārējie.

Vīrieši savas emocijas pauž stiprāk: Vasja, nu! Malacis, Vasja! Auro tā, it kā pats būtu pamanījies aizlavīties garām trim aizsargiem un trāpīt vārtos. Un pēc tam bārā – nu, iedzersim par mūsējo! Urā! Taču sirds dziļumos viņiem šķiet: es varu tāpat, es iesistu vēl labāk! Kā nu ne, atliek tikai no dīvana piecelties.

Ar meitenēm ir pavisam citādi. Tikai reta meitene kaut ko saprot no foliem, dribliem un slemdankiem. Esmu pārliecināta, ka daudzas pat nezina, cik ilgi ir basketbola mači.

Vērojot, kā zāle aplaudē hipotētiskajam Vasjam, meitene tikai aci pametīs uz viņa pusi. Paskatīsies un nosmīnēs – nosvīdušais Vasja bikšelēs līdz ceļiem (fu, paldies Dievam, ka ne vecās sporta biksēs) mīdās pa parketu kopā ar desmit tādiem pašiem nosvīdušiem puišiem. Oho, skrien… skrien… Palēciens, šorti uzplīvo un – bravo, Vasja! – zāle lec kājās, visi auro, vīri lēkā kā bērni. Un tas viss tikai Vasjas dēļ!

Izrādās, Vasja kaut ko spēj! Viņš spēj pakļaut zāli, piesaistīt uzmanību, kļūt par varoni, piespiest ar acīm sekot plīvojošajām bikšelēm. Labi, pasekosim. Fotogrāfijas Google… Nu, jā. Nav jau modelis, protams. Pumpas nevienu par seksa bumbu nepataisīs.

Ahā, kanāls Youtube. Pārraide par varoni. Kamēr žurnālists uzdod Vasjam jautājumu, kamera uzņem tuvplānu. Diemžēl tuvumā Vasja joprojām ir tikpat neveikls un nepievilcīgs. Un tās pumpas… Nu, jūs jau zināt.

Taču vienā brīdī Vasja no visas sirds pasmaida, un meitenes sirds sastingst. Kāds mīļumiņš! Un atbild kaismīgi, lai arī stāsta par visiem tiem saviem nesaprotamajiem skrējieniem un metieniem no soda līnijas. Ne aizklausīties. Pēc tam vēl piebilst, sak, dārgie pielūdzēji un pielūdzējas, nāciet uz spēlēm.

Kaut kas pamirst meitenes sirdī. Tagad viņai nospļauties par to, ka Vasjam ir šķībs deguns (spēlē salauzis pirms desmit gadiem). Un meitene skraida uz spēlēm un seko Vasjam, un lec kājās kopā ar zāli. Naktī viņa pēta fotogrāfijas – vai pumpas ir? Kādas pumpas? Viņam nekad nav bijušas nekādas pumpas. Rīt vajadzētu autogrāfu palūgt. Kur te stājas rindā pēc mīlas nakts? Es būšu pēc jums; man teica, ka es esot pēdējā.

Godīgi sakot, Andrejs Kiriļenko nav nekāds Alēns Delons. Tāpat kā lielākā daļa sportistu. Pievilcīgas fizionomijas viņiem nemaz nepienākas, jo sports ir cietsirdīga un traumatiska nodarbe.

Taču ir tāds vārdiņš – harizma. Andreja harizmas dēļ mediji desmit gadus vēlāk ir reanimējuši atļauju pamīlēties ar pielūdzējām, un es esmu pārliecināta – to nav aizmirsusi neviena no viņām.

Harizmas priekšā apklust saprāta balss, noblāv draudzeņu pārmetumi. Ja meitenes acīs tu esi labākais no visiem – plīvojošos šortos vai uzvalkā – un nekaunies plati pasmaidīt, harizma savu paveiks.

Harizmas dēļ meitene par tevi iedomāsies, tiklīdz no rīta pavērs acis, drošu roku izvēlēsies mini brunčus nevis džinsus un izmēģinās jaunu pomādi. Un viņa tev uzsmaidīs, jo ir saskatījusi tavu harizmu, nevis pumpas. Kādas pumpas? Nekādu pumpu nekad nav… nu, tu jau zini.

Nekautrējieties no savas harizmas, kungi. Būt pievilcīgam nav grūtāk kā skatītāju kliedzienu pavadībā apiet aizsargus un ar īpašu šiku iemest bumbu grozā. Pēc tam tu vari kaut skrējienu maisos reklamēt, kaut pierakstīt pielūdzējas rindā uz vienu nakti ar tevi.

Tiesa, līdz šim gan nav zināms, ka slavenais basketbolists būtu kaut reizi izmantojis sievas atļauju aizstaigāt "pa kreisi".  Taču Andreja sieva zināja, ko dara – viņa vislabāk zina, kāda harizma piemīt viņas vīram.

Galvenie temati