23:29 17 Oktobris 2017
Rīga+ 15°C
Tiešraide
Aleksejs Vasiļjevs. Politologs

Ārpolitikas plāni, jeb "vēži vienā kulītē"

© Sputnik /
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Aleksandrs Vasiļjevs
231

Latviešu diplomātija dažkārt tiek salīdzināta ar dēli, kas piesūkusies okeāna lainerim. Ko iesākt, ja "laineris" pēkšņi apstājies vai krasi maina kursu? Jauno, taču nemainīgi veco Ministru kabineta un ĀM vadītāja Rinkēviča ārpolitiku apspriež politologs, "Baltijas foruma" direktors Aleksandrs Vasiļjevs.

Latvijas Saeima ir apstiprinājusi jauno Māra Kučinska valdību. Divus mēnešus ilgā valdības krīze ir beigusies, un tagad Latvijas kaimiņi grimst domās par to, kādus ārpolitiskus pārsteigumus viņi var sagaidīt no mūsu nelielās valsts.

Māra Kučinska jaunās valdības sastāvā ārlietu ministra posteni kārtējo reizi ir saglabājis Edgars Rinkēvičs. Viņš sola nemainīt savu partijas biedru – Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdību ārpolitisko kursu.

Taču pašā valdošajā koalīcijā valdības krīzes laikā mainījās "smaguma centrs": nostiprinājās "zaļo zemnieku" un apvienības "Visu Latvijai!" – TB/LNNK nacionāli noskaņoto radikālo politiķu pozīcijas, tātad gaidāmas kabineta ārpolitikas korekcijas.

Edgara Rinkēviča partijas biedri no agrāk visvarenās premjerministra partijas "Vienotība" valdošajā koalīcijā bijuši spiesti pakāpties malā. ĀM vadītāja darbu tagad kontrolēs premjerministrs, cita politiskā spēka – Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, tātad viņš ātri vien var zaudēt patstāvību.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis arī ir "zaļo zemnieku" biedrs. Ja Latvijas ārstu optimistiskās prognozes piepildīsies un prezidents varēs atsākt darbu tuvākajā laikā, viņš varēs atbalstīt "sava"premjerministra darbību arī ārpolitikas jomā.

Saskaņā ar tradīciju latviešu diplomātija stingri seko "eiroatlantijas" politiskajā fārvaterā, un diezin vai šis kurss mainīsies. Nākotnē AM detalizēti saskaņos savas darbības ar sabiedrotajiem NATO – ar ASV un Lielbritāniju, kā arī, protams, ar Eiropas Savienības vadību.

Taču spēki valdošajā partijā ir mainījušies. Iespējams, tagad dažos jautājumos latviešu diplomāti rīkosies pretēji Briseles plāniem, piemēram, patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā viņi var pievienoties kolēģiem no Polijas, Ungārijas vai Čehijas. Tiesa, diezin vai latvieši rīkoties tikpat radikāli kā Višegradas grupas diplomāti.
Nav gaidāma arī Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanās. Drīzāk jau otrādi – attiecības kļūs vēl vēsākas. Edgars Rinkēvičs tik bieži ir visai naidīgi izteicies par Krieviju, ka būtu grūti vēl pasliktināt abu valstu saspīlētās attiecības. Dažbrīd gan šķiet: vēl sliktākas attiecības vienkārši nav iespējamas! Nekā nebija, abās valstīs atrodas entuziasti, kas pie lietas ķeras radoši un aizrautīgi.

Atliek cerēt uz Latvijas un Krievijas diplomātu pragmatisko pieeju. Daudziem patreizējās premjerministra partijas (ZZS) sponsoriem ir nopietnas ekonomiskās intereses austrumos, un viņi gribētu, lai sankcijas un kontrsankcijas tiktu vājinātas (iespēju robežās).

"X stunda" Latvijas un Krievijas attiecībās iestāsies 2016. gada beigās – 2017. gada sākumā, t.i. vēlēšanu kampaņas un ASV prezidenta vēlēšanu laikā.

Ja amerikāņu administrācijas retorika Krievijas jautājumā kļūs skarbāka, bet no Berlīnes un Parīzes Kremlis saņems signālu par to, ka eiropieši ir gatavi normalizēt attiecības, latviešu diplomātiem sāksies grūti laiki. Nāksies sekot ierastajam "eiroatlantijas" kursam vai izmantot iespēju un uzlabot attiecības ar austrumu kaimiņu.

Tēlainākais  un emocionālākais ĀM darbības apraksts pieder opozīcijā esošās "Saskaņas" deputātam Ivaram Zariņam. Latviešu diplomātiju viņš salīdzināja ar "dēli", kas piesūkusies okeāna lainera sāniem un lepojas ar savām iespējām vagot okeānu un sasniegt tālākos un globālākos mērķus.

Ko iesākt, ja "laineris" pēkšņi apstājas vai krasi maina kursu? Vai latviešu diplomātija nekļūs bezpalīdzīga, kā tas savulaik notika jautājumā ar bēgļiem.

Viens no Latvijas bijušajiem premjerministriem, gāzes monopolista "Latvijas Gāze" vadītājs Aigars Kalvītis nesen atzinās: viņš nožēlojot, ka savulaik neesot uzdrošinājies nopietni mainīt kabineta sastāvu un viņa valdībā, tāpat kā vecā latviešu parunā, bijuši "tie paši vēži, tikai citā kulītē."

Kalvītis uzskata, ka premjerministrs Māris Kučinskis atkārto viņa kļūdu, atstājot bez izmaiņām Laimdotas Straujumas  kabinetu. Tātad arī uz jaunās valdības reformu alkām  īpaši cerēt nenākas.

Pēc temata

Maskava militārajā plānošanā ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā
Arbatovs: NATO valstis baidās no Krievijas bruņotajiem spēkiem
Kadru maiņa vai varas kursa maiņa: jauns viedoklis par valdību
Rīga sagaida bēgļus: pikets, policijas aizsargķiveres un valodu kursi

Galvenie temati