RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Ja Latvija nereformēs valsts aparātu tuvākajā laikā pati, to liks izdarīt krīze, uzsvēra "Saskaņas" deputāte Ļubova Švecova Sputnik Latvija intervijā.
Iepriekš viņa pastāstīja, ka ērtiem ierēdņu darba apstākļiem nākamgad tiks iztērēti seši miljoni eiro.
Latvijas vājā puse
Švecova neuzskata, ka pārmērīgie izdevumi ierēdņu uzturēšanai – tā ir specifiska Latvijas problēma, tieši pretēji, tā pastāv daudzās valstīs.
"Jautājums ir par to, cik lielā mērā ierēdņu apetītes atbilst valsts un tās tautsaimniecības iespējām," paskaidroja politiķe.
Jebkurā valstī valsts aparāta uzpūšanu kontrolēt nav viegli, taču, ja runājam par Eiropas Savienību, Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes ziņā.
"Tātad šī problēma patiešām pastāv, un tā ir viena no mūsu valsts vājajām pusēm," uzsvēra deputāte.
Ar datoru nesarunāsi
Švecova ir pārliecināta, ka valsts pārvaldes reformas nepieciešamība jau sen ir nobriedusi un tai būtu bijis jānotiek "efektīvāk un agresīvāk".
Pēc viņas domām, pirmām kārtām jāizveido vienota digitāla platforma centralizētai pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.
"Mūsdienās tas ir optimāls veselas virknes valsts pārvaldes problēmu risinājuma veids: ierēdņu aparāta samazinājums, korupcijas riska samazinājums, jo ar datoru tu nesarunāsi, budžeta tēriņu samazinājums, jo būs jāapkalpo programmas, nevis cilvēki, un darbaspēka pieaugums darba tirgū, jo atbrīvotie ierēdņu aparāta resursi varētu ļoti labi iekļauties uzņēmēju darbaspēka nepieciešamības nodrošināšanā.
Pērnais, šis un varbūt nākamais gads – tas ir vēlākais periods, kad šādu reformu varētu īstenot bez īpašiem zaudējumiem tautsaimniecībā," pastāstīja Švecova.
Viņa ir pārliecināta, ka ierēdņi varētu atrast darbu, jo darba tirgus attīstās un darbaspēks ir nepieciešams.
"Samazinot nodarbināto skaitu valsts aparātā, šos cilvēkus varētu raiti novirzīt biznesā, savukārt viņu uzturēšanā tiktu ietaupīts ap diviem miljardiem budžeta līdzekļu. Tāpat samazināsies arī citi izdevumi, piemēram dienesta telpu īre un apkalpošana," uzskata deputāte.
Līdz krīzei pusotrs gads
Viņa ir pārliecināta, ka laika pārdomām vienkārši nav.
"Ja Latvija nesāks šo reformu mērķtiecīgi un apzināti, tad gluži vienkārši ekonomiskā krīze piespiedīs to izdarīt pēc pusotra gada. Taču tas ir mans subjektīvais viedoklis," uzsvēra Švecova.
Taču nevar sacīt, ka ierēdņi saņem algu nemaz nepiedaloties valstī notiekošajos procesos, jo tieši viņi izstrādā likumdošanas bāzi, apgrūtina administratīvo regulēšanu, izdomā noteiktus regulējošus mehānismus.
"Ierēdņu aparāta pastāvēšana ir nepieciešama tieši regulācijai visas sabiedrības interesēs," paskaidroja politiķe.
