17:01 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
2019. gada akcija Nemirstīgais pulks Rīgā

"Kā Latvijas varasiestādes spēs to apspiest?": Lindermans par krievu emocionālo kāpumu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Intervija
Saņemt īso saiti
75

Kas ir tas kauls Latvijas varasiestāžu kaklā un kāpēc tām joprojām nav izdevies uzspiest krieviem "režīmam atbilstošās" atmiņas un vēsturi, stāsta publicists Vladimirs Lindermans iknedēļas Latvijas politisko notikumu apskatā.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Šogad 9. maijā Rīgā aizritējusī akcija "Nemirstīgais pulks" kļuva par vērienīgāko visā pasākuma rīkošanas vēsturē Latvijā. Pēc policijas aprēķiniem akcijā piedalījās 15 tūkstoši cilvēku. Rīkotāji runā par 20 tūkstošiem.

"Tiem, kas izdomājis šo akciju "Nemirstīgais pulks", es iedotu starptautisko prēmiju, jo tas patiešām ir ģeniāli. Tie ir ģimeņu strauti, kuri saplūst vistautu jūrā," komentēja notikumu publicists un sabiedrības aktīvists Vladimirs Lindermans Sputnik Latvija iknedēļas politisko notikumu apskatā, kur Lindermans kopā ar žurnālistu Mihailu Gubinu apspriež visu interesantāko, kas noticis valstī nedēļas laikā.

"Kā kauls kaklā"

Tautas kustību "Nemirstīgais pulks" 2012. gadā Tomskā sarīkoja žurnālisti Sergejs Lapenkovs, Sergejs Kolotovkins un Igors Dmitrijevs. Tomskā tika izveidots Pulka Nolikums, kurā ir izteikti kustības principi kā nekomerciālas, nepolitiskas, nevalstiskas pilsoņu iniciatīvas. Šobrīd tautas kustība ietver vairāk nekā 80 valstu un teritoriju.

Lindermans nosauca "Nemirstīgo pulku" par spēcīgu notikumu. Un tieši šīs akcijas gadījumā latviešu varasiestādēm nav nekādas iespējas kaut kādā veidā to apspiest, lai gan šīs pasākums, bez šaubām, ir kā kauls kaklā valdošajiem spēkiem. Lindermans paskaidroja, ka "Nemirstīgais pulks" traucē Latvijas varasiestādēm veidot Latvijas iedzīvotāju atceri, uzspiest tiem savu, valsts vēsturi.

"Es atcerējos, ka tieši ap šo laiku, 8. maijā, pērn pie manis notika kratīšana mājās. Kratīšana veikta rupji, nekaunīgi. Mantas meta uz grīdas, komentēja savas darbības rupjā veidā. Taču uz viena no plauktiem man stāvēja tēva portrets, ar kuru es biju gājis iepriekšējā "Nemirstīgajā pulkā". Un viens no tiem, kas veica kratīšanu, taisījās paņemt portretu, taču vecākais pēc pakāpes viņu klusiņām atturēja no tā, pat bez vārdiem…" pastāstīja Lindermans.

Neraugoties uz to, publicists uzskata, ka Latvijas varasiestādes tomēr turpinās darīt visu iespējamo, lai atņemtu valstij gan Uzvaras dienu, gan akciju "Nemirstīgais pulks", gan pieminekli Atbrīvotājiem. Taču pagaidām nav redzams, ka viņi ir spējīgi to reāli izdarīt, jo šajos jautājumos Latvijas krievu iedzīvotājiem ir stingra nostāja, un emocionālā kāpuma ir gana, lai aizstāvētu vērtības.

Krieviem nekas nemainīsies

Tikmēr Latvijā tiek rosinātas intrigas saistībā ar prezidenta krēslu. Iepriekš ziņots, ka Latvijas prezidenta postenim kandidēs vismaz trīs cilvēki – jurists Egils Levits, tiesībsargs Juris Jansons un KPV LV partijas pārstāvis Didzis Šmits.

Taču, pēc Lindermana domām, Levitam vienalga nav konkurentu un, visticamāk, nepieciešamo balsu skaitu – 51 balsi – viņš iegūs. Lindermans uzskata, ka aizkulišu manevri šajā gadījumā ir izslēgti, un visi deputāti balsos par Levitu.

Turklāt publicists norādīja, ka Latvijas krieviem nebūs liela nozīme, kas tiks ievēlēts, – Levits vai Jansons.

Interesanti ir arī tas, ka tieši 9. maijā Latvijas Saeima atzina 1944. gada Krimas tatāru deportāciju par "genocīdu".

Riebumu raisošā rezolūcija

Lindermans pastāstīja, ka izlasījis šo lēmumu un izcēlis trīs lietas. Pirmā – tas ir lēmums par 1944. gada Krimas tatāru deportācijas atzīšanu par "genocīdu", otrā - "genocīda" jēdzienam attiecināja arī PSRS politiku attiecībā uz Baltijas valstīm. Un šī lēmuma rezolūcija – Krievijas nosodīšana par Krimas atkalapvienošanos.

"Kas attiecas uz Baltijas republikām, šeit vispār vārds "genocīds" ir nevietā. Šīs tautas savā PSRS sastāvā atrašanās laikā radīja, arī pēc viņu pašu domām, izcilus mākslas darbus, turklāt pieauga skaitliskajā izteiksmē, pie tam vienai no šīm tautām paguvās paplašināt teritoriju – ar to domājot lietuviešus. Kas attiecas uz Krimas tatāru tautu, te pati Krievija atzina šo deportāciju pretlikumību. Ir KF prezidenta Vladimira Putina lēmums, kur tiek piedāvāts spert noteiktus soļus situācijas seku labošanai. Taču, vienalga, par genocīdu atkal nav neviena vārda. Nekādus mērķus jebkādas tautas genocīdā PSRS nekad nav uzstādījusi," pastāstīja Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka padomju vadība uzskatīja par nepieciešamu sodīt par kolaboracionismu. Un, ja bija iespēja rosināt individuālu izmeklēšanu attiecībā pret konkrētu personu, tā tika veikta. Ja cilvēks ir strādājis vācu administrācijā, taču nepiedalījās soda akcijās, nevāca nodevas, piemēram, viņu nearestēja.

"Attiecībā uz Baltijas iedzīvotājiem šādas izmeklēšanas bija reāli īstenojamas, taču attiecībā uz tautām ar dzimtas kopienas iekārtu, kā Krimas tatāri, tas bija nereāli. Radinieki piesegs, neviens neliecinās. Tāpēc arī bija izlemts tā, nevis savādāk. Starp citu, jau padomju laikos tika pieņemti mīkstinoši lēmumi attiecībā pret Krimas tatāriem. Un šobrīd Krievijai ir absolūti pareiza pozīcija," uzsvēra Lindermans.

Pēc viņa sacītā, Latvijas varasiestādes vienkārši cenšas uzspiest tautai absolūti absurdu vēsturi, uzspiest krieviem vainas izjūtu un likt bērniem no krievu ģimenēm kaunēties par saviem senčiem.

"Pretīgi, ka šī rezolūcija tika pieņemta 9. maijā," uzsvēra Lindermans.

Tāpat viņš atzīmēja partijas "Saskaņa" pozīciju, par kuru balso krievi, un kura nesteidzās kaut kā ierobežot rezolūciju.

Tikmēr Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka un eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs centās izpestīt no cietuma sakarā ar aizdomām par spiegošanu arestēto bijušo tiesībsargājošo iestāžu darbinieku Oļegu Buraku.

Ždanoka un Mitrofanovs vērsās prokuratūrā ar lūgumu atbrīvot Buraku pret drošības naudu veselības stāvokļa dēļ. Pēc Lindermana domām tas ir morāli pareizs solis, taču Buraku, visticamāk, neatbrīvos. Kaut gan šāds lūgums var ietekmēt viņa cietumā uzturēšanas apstākļus. Apstākļi var kļūt labāki, pateicoties tam, ka kļūs skaidrs, ka Burakam ir atbalsts, un viņu atbalsta nopietni politiķi.

Pēc temata

Latvijas krievi atkal konsolidējas: 9. maijā Rīgā notiks "Nemirstīgā pulka" gājiens
Kā Baltijas valstīs pielīdzināja genocīdam politiskās represijas PSRS
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu
Latvijas Saeima gatavojas atzīt Krimas tatāru deportāciju par "genocīdu"

Galvenie temati