01:42 10 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2059
  • RUB89.4671
  • RUB89.4671
Ekonomika
Saņemt īso saiti
93

Prognozes rāda, ka līdz 2022. gadam Latvijas valsts parāda apjoms pārsniegs 50% no IKP. Šajā kontekstā ir saprotama valdības vēlme izbeigt atbalsta pasākumus biznesam un iedzīvotājiem.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdībā sākušās runas par ekonomikas atbalsta pasākumu iespējamo atcelšanu, bet Saeimā šajā laikā apspriesta pandēmijas ietekme uz budžeta stāvokli. Īstermiņa aspektā viss izskatās tīri labi, taču, ja pandēmija turpināsies, no negatīva notikumu attīstības scenārija izvairīties neizdosies.

Nodokļu ienākumi nav samazinājušies gandrīz nemaz

Budžeta stāvoklis 2020. gadā un tā izpilde 2021. gada pirmajā ceturksnī tika apspriesta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Pirmais pārsteidzošais novērojums: 2020. gadā nodokļu ienākumu līmenis sastādīja 99,4% no nodokļiem, kas tika savākti pirms krīzes – 2019. gadā

Atsevišķu nodokļu ieplūde ir sarukusi. Ienākumi no PVN sastādīja 88% no 2020. gada plāna (- 340 miljoni eiro), lai arī, paskaidroja Finanšu ministrijā, lejupslīde lielā mērā skaidrojama ar grozījumiem pārmaksātā PVN atmaksas noteikumos. Salīdzinājumā ar 2019. gadā faktiski iekasēto PVN, tā ieplūde 2020. gadā sastādīja 96% (- 130 miljoni eiro).

Interesanta situācija veidojusies iedzīvotāju ienākumu nodokļa jomā. Lai arī plāns tika sastādīts tolaik, kad vēl neviens ne dzirdējis nebija par Covid-19, IIN plāns 2020. gadā tika pārpildīts – 103,5% (+ 61,4 miljoni eiro), tiesa, nodokļu ienākumi nav pārsnieguši 2019. gada rādītāju: 94,3%, jeb mīnus 109 milj. eiro. Par 143 miljoniem (88,1% no ieplānotā) sarukuši akcīzes nodokļa ienākumi. Savukārt galveno pozitīvo rekordu uzstādījis uzņēmumu ienākuma nodoklis: 463%, salīdzinājumā ar faktiskajiem ieņēmumiem 2019. gadā, jeb 162,7 milj. eiro absolūtajos skaitļos. Iemesls – īstenotās nodokļu reformas, jo, salīdzinājumā ar 2020. gada plānu, ienākumi sastādījuši tikai 79,5%.

Pētot nodokļu ieņēmumus mēnešu šķērsgriezumā, kļūst skaidrs: lielākā nodokļu ieņēmumu lejupslīde 2020. gadā bija redzama martā – jūnijā (par 80 milj. eiro un vairāk ik mēnesi). Lielākā lejupslīde bija maijā (- 217 milj. eiro). Otrajā pandēmijas vilnī, kas bija spēcīgāks nekā pirmais, nodokļu ieņēmumu lejupslīde vairs nebija tik ievērojama (26 miljoni novembrī, 53 miljoni – decembrī). Finanšu ministrija uzskata, ka tolaik bizness jau pielāgojās dzīvei pandēmijas apstākļos, zināma loma bija arī valdības pilnveidotajiem atbalsta pasākumiem.

Runājot par rezultātiem 2021. gada pirmajā ceturksnī, FM atzīmē, ka nodokļu iekasēšana faktiski sasniegusi pirmspandēmijas līmeni – 2020. gada pirmos trīs mēnešus. Kopumā nodokļu ieņēmumi sastādīja 103,2% no budžeta plāna šajā periodā un 99,7% - salīdzinājumā ar budžeta faktisko izpildi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Ienākumi atpalika no plāniem, jo laikā, kad tika plānots budžets 2021. gadam, tikai retais gaidīja pandēmijas otro vilni, kas izrādīsies visai ilgstošs.

Neviens nevēlējās ekonomēt

Pie tam budžeta izdevumi strauji pieaug. Politisko partiju un to pārstāvju apetītei ministrijās pievienojās nepieciešamība atbalstīt tautsaimniecību un iedzīvotājus pandēmijas laikā (tas atainojas arī politisko partiju reitingos). 2020. gada sākumā veidotie uzkrājumi, "naudas tik daudz, kā vēl nekad", tika strauji "noēsti" 2020. gadā. Budžeta deficīts pieaug.

Saskaņā ar FM datiem, 2005. gadā kopējā budžeta izdevumi sastādīja 4,6 miljardus eiro un, pastāvīgi pieaugot (izņemot krīzi 2009.-2010. gg.), līdz 2020. gadam sasniedza 12,4 miljardus eiro, bet 2021. gadā (neskatoties uz nodokļu ienākumu krišanos) sasniegs vēsturiski maksimālo rādītāju – 14,5 miljardus eiro. Tiesa, pēc tam, 2022.-2023.gg., vidēja termiņa budžeta projekta ietvaros ieplānota to neliela lejupslīde, taču arī tad izdevumi pārsniegs 13 miljardus eiro gadā.

Lielākais līdzekļu apjoms (gan summā, gan arī no pieauguma tempu viedokļa no 2019. līdz 2021. gadam) atvēlēts sociālajiem pabalstiem. 2019. gadā tie sastādīja 3,2 miljardus, 2020. gadā – jau 3,6 miljardus, bet šogad pārsniegs 4,5 miljardus eiro.
Otrajā vietā – subsīdijas un dotācijas. 2,3 miljardi, 2,7 miljardi un 3,7 miljardi - no 2019. līdz 2021. gadam. Trešajā vietā – apbalvojumi: 2,6, 2,7 un 2,8 miljardi eiro atbilstoši.

Pluss nesakrīt ar mīnusu

Budžeta bilance par pandēmijas pirmo gadu nav optimistiska. 2021. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo periodu 2020. gadā, konsolidētā budžeta deficīts sastādīja 597,5 miljonus eiro. 590 milj. – valsts konsolidētā budžeta deficīts, 451 milj. – valsts pamata budžeta deficīts, 160 miljoni – valsts speciālā budžeta deficīts. Šajā fonā vairāk vai mazāk "pieklājīgi" izskatās pašvaldību konsolidētais budžets, kur deficīts ir "tikai" 6,7 milj. eiro. Tā sakot, neko daudz neietekmē.

2020. gadā budžeta deficīts sasniedza 1,57 miljardus eiro – 5,4% no IKP, daudz vairāk nekā rādītājs 2020. gada budžeta likumā (0,3% no IKP). Prognozēts, ka strukturālais deficīts augs arī nākotnē.

Saskaņā ar FM aplēsēm, apmēram 10% deficīta no IKP valstij maksāja atbalsta pasākumi, ko valdība pieņēma un īstenoja pandēmijas krīzes gada laikā. 2020. gadā visi īstenotie atbalsta pasākumi tika novērtēti 1,3 miljardu eiro apmērā (4,5% no IKP), plāns 2021. gadam – 3,1 miljards eiro (10% no IKP), taču jau pirmajā ceturksnī tautsaimniecības nozaru atbalstam atvēlēti 1,9 miljardi eiro (apmēram 6,2% IKP). Šeit tiek ņemti vērā visi atbalsta veidi – aizņēmumi un garantijas, pabalsti, nodokļu atvieglojumi, atbalsts nozarēm, ES fondu restrukturizācija.

Kur meklēt naudu?

No valsts parāda progresa viedokļa, 2008.-2009. gg. krīze Latvijai izmaksāja dārgi. Valsts parāds no 8,5% no IKP līdz 2010. gadam pieauga līdz 47,9% no IKP. Ņemot vērā IKP ikgadējo pieaugumu, jāsaprot, ka absolūtajos skaitļos valsts parāda pieauguma temps ir daudz iespaidīgāks, taču absolūtie skaitļi par 15 gadiem nav sniegti.

Tiesa, periodā no 2010. līdz 2019. gadam valsts parāda apmēru izdevies pamazām samazināt līdz 36,9% no IKP. Taču tad sākās pandēmija. 2020. gadā ārējos tirgos tika piesaistīti 1,55 miljardi eiro, iekšējā finanšu tirgū – 680 miljoni. Līdz 2021. gadam valsts parāda apmērs pieaudzis līdz 48,9% no IKP. 2021. gada martā starptautiskajos finanšu tirgos tika piesaistīti vēl 1,25 miljardi eiro ar 10 gadu termiņu. 2009. gada krīzes laikā Latvijai gandrīz nemaz nebija pieejami aizņēmumi pasaules tirgos, bet tagad tādu iespēju ir papilnam. Galu galā aizņēmums 2021. gada martā veikts ar rekordzemu kuponu likmi – 0,0%. Tiesa, procentu trūkums neatceļ nepieciešamību atmaksāt līdzekļus aizdevējiem. Līdz 2022. gadam Latvijas valsts parāda apjoms pārsniegs 50% no IKP. Pēc tam, saskaņā ar plānu, tas pamazām saruks.

Ja Eiropas Komisijas finanšu politika nemainīsies, jau 2022. gadā Latvijai ir fiskālo kritēriju "rezerve" atbalsta pasākumu īstenošanai, taču ar noteikumu, ka krīzes ietekme nebūs ilgstoša. Pretējā gadījumā valdībai nāksies spert stingrus soļus izdevumu ierobežošanai, tostarp – arī pabalstiem un biznesa atbalsta pasākumiem.

Šajā kontekstā kļūst skaidrs, kāpēc valdība aizvien biežāk pauž viedokli par to, ka laiks pamazām atcelt ekonomikas ierobežojumus, tāpat kā apspriest atbalsta pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Tie pārāk dārgi izmaksā budžetam.

Tālākie notikumi būs atkarīgi no tā, cik efektīvi tiks izmantota no ES saņemtā nauda ekonomikas atveseļošanai. Diemžēl optimisma par prātīgiem ieguldījumiem pagaidām nav, nav arī pamata domāt, ka Latvijas valdības "sankciju domāšana" mainīsies par labu ekonomiskiem un saimnieciskiem, nevis ģeopolitiskiem apsvērumiem.

Tiesa, 2022. gadā gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Pat tālāko tagadējai valdībai vairs nebūs jārūpējas.

Pēc temata

Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%
Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni
Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus
Tagi:
Latvija, valsts parāds

Galvenie temati