02:22 18 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2143
  • RUB89.4671
  • RUB89.9493
Ekonomika
Saņemt īso saiti
321

Vienu vai divus gadus pēc infrastruktūras objektu celtniecības noslēguma Krievija novirzīs uz pašmāju ostām lielāko daļu kravu, kas vēl tiek apstrādāti Baltijā, paziņoja Jurijs Cvetkovs.

RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. Maksimālu Krievijas kravu apjoma novirzīšanu no Baltijas valstīm uz pašmāju ostām plānots panākt pēc 1-2 gadiem, informēja Krievijas transporta ministra vietnieks Jurijs Cvetkovs. 2020. gadā Krievijas jūras ostu jaudas pieaugums sasniedza 32,6 miljonus tonnu.

"Esam jau panākuši vērā ņemamus rezultātus un vērojam (Krievijas kravu – red.) pārvadājumu būtisku lejupslīdi caur Baltijas ostām (pārsvarā ogļu, naftas un naftas produktu – red.). 2021. gadā tiks sākta vairāku projektu rūpnieciskā ekspluatācija, un līdz 2022.-2023. gadam mēs ieraudzīsim, ka lielākā daļa kravu būs pārorientētas uz Krieviju," Cvetkovs pastāstīja aģentūrai TASS.

Cvetkovs piebilda, ka Krievijas ostas varēs pārņemt ne tikai pašmāju, bet arī Baltkrievijas kravas. patlaban turpinās pārrunas par Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanu ostās Krievijas ziemeļrietumos, nevis Klaipēdā.

Dažu gadu perspektīvā Krievijā varētu īstenos vairākus termināļu projektus. Piemēram, minerālmēslojuma pārkraušanai top kompānijas "Ultramar" komplekss Ustjlugas ostā. Vēl vienu projektu – jūras specializēto termināli minerālmēslojuma un apatītu koncentrāta pārkraušanai Murmanskas ostā īsteno kompānijas "Fosagro" un "Infotek Baltika".

"Novotrans" būvē universālu termināli "Lugaport" Ustjlugā, kas nodarbosies ar graudu, pārtikas produktu, ģenerālo kravu un beramkravu apstrādi. Tā kopējais apjoms – 24,26 miljoni tonnu gadā.

Atbilstoši iecerēm pārvirzīt Krievijas kravas uz pašmāju ostām, Ļeņingradas apgabala Viborgas rajonā turpinās gatavošanās būvdarbiem – taps pirmais dziļūdens universālais jūras ostas komplekss Baltijas baseinā – Primorskas UJK. Ostas komplekss būs pielāgots ogļu, lauksaimniecības produkcijas, minerālmērslojuma, konteineru, beramkravu un ģenerālo kravu pārkraušanai.

Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% visu pārvadājumu.

Pēc temata

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Tagi:
tranzīts, Latvija, Krievija

Galvenie temati