22:09 30 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1980
  • RUB91.1439
Ekonomika
Saņemt īso saiti
63

Pirms pieciem mēnešiem Finanšu izlūkošanas dienests arestēja 9 miljonus eiro – fonda "Novum Riga Charitable Foundation" līdzekļus, un neziņo, kad tie tiks atbrīvoti. Fonds plāno azstāvēt tiesības Eiropas cilvēktiesību tiesā.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Jau piecus mēnešus paralizēts bankas ABLV īpašnieku nodibinātā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbs. Fonda nauda ir iesaldēta, likumsargi neziņo, kādu iemeslu dēļ tas noticis, kad līdzekļi tiks atbrīvoti. Labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju, stāsta Neatkarīgā.

Labdarības fondu darbības mehānisms ir sekojošs: nauda tiek savākta no tiem, kam tās ir daudz vai nav žēl, un ieguldīta dažādās programmās, lai palīdzētu, kam naudas nepietiek. Slimiem cilvēkiem, vientuļiem bērniem, kultūras nozarei utt. Pēc šāda principa darbojās arī Ernesta Berņa un Oļega Fiļa dibinātais fonds "Novum Riga Charitable Foundation". Līdz jūnijam, kad Finanšu izlūkošanas dienests nolēma iesaldēt fonda līdzekļus.

Finanšu izlūkošanas dienests nav sniedzis izsmeļošāku skaidrojumu – tikai izteikumus, ka "banku konti, kurus fonds atvēra pēc ABLV bankas darbības apturēšanas 2018. gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai".

Kopumā iesaldēti līdzekļi aptuveni 9 miljonu eiro apmērā. No tiem lielākā daļa bija uzkrājumi topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai. Muzejs ir uzprojektēts, būvprojekts saskaņots, bet kad un vai vispār tiks būvēts – ieceres virzītāji to šobrīd nevar pateikt, savukārt naudas arestētāji to negrib teikt.

Ļoti iespējams, ka viņi gatavojas šo naudu nacionalizēt. Tāpat kā bankā "ABLV bank" esošos noguldījumus. Ja atrast pamatu Berņa un Fiļa ielikšanai cietumā, ko pieprasījusi ASV valdība, nav izdevies, tad vismaz šādi iespējams kaut kā abiem baņķieriem kaitēt un tādējādi demonstrēt paklausību aizjūras sabiedrotajiem. Bet līdz ar to kaitējums tiek nodarīts arī visiem no fonda darbības atkarīgajiem, tostarp, Latvijas kultūras nozarei.

Policija sit gulošo

Pie krimināllietas strādā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, taču tā uz žurnālistu jautājumiem par fonda līdzekļu likteni vienkārši neatbildēja. Principā tas bija sagaidāms, jo visa informācija, kas saistīta ar ASV pasūtījumu un tiesībsargājošo iestāžu aktivitātēm pasūtījuma izpildē, tiek rūpīgi dozēta. Izplatītas tiek tikai ziņas, kas kaitē "ABLV bank" interesēm. Citas bankas Valsts policija sargā no nevēlamas publicitātes, tomēr šajā gadījumā sit gulošo.

Lai kaut kā aizstāvētos, fonds pēc līdzekļu iesaldēšanas sāka publicēt saraksti ar tiesībsargājošajām iestādēm, taču pēc tam pārtrauca, skaidrojot, ka to aizliegusi policija.

"Mums šādas tiesības no policijas puses tika liegtas. Tas notika septembra beigās, kad saņēmām par to īpašu paziņojumu. Mums ir liegts publicēt atbildes, ko saņemam, neskatoties uz to, ka tās ir formālas. Par katru atbildi, ja vēlamies to pārpublicēt, jāraksta atsevišķs pieprasījums. Uz vienu no pieprasījumiem jau atbildi saņēmām un mums tika atļauts pārpublicēt tikai prokuratūras atbilžu ievaddaļu un lēmuma daļu.

Mēs joprojām esam par atklātību, tādēļ, tiklīdz mums ļaus turpināt atbilžu plašāku atspoguļošanu, atsāksim to darīt," informēja fonds.

Cietušie tiksies Strasbūrā

Iesaldētās naudas piecu mēnešu jubileju labdarības fonds atzīmēja ar paziņojumu par gaidāmo vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pieteikums tiks iesniegts jau tuvākajā laikā.

"Mēs esam stingri pārliecināti, ka tas, kas tika izdarīts ar fondu, nav taisnīgi, un to plaši esam atspoguļojuši mūsu komunikācijā sociālajos tīklos un sūdzībās. Kopš jūnija esam iesnieguši vairāk nekā 35 sūdzības un pieteikumus policijai, prokuratūrai un tiesai. Diemžēl gandrīz uz visiem saņemtas formālas, nevis atbildes pēc būtības, un pārliecinoši lielākā daļa mūsu pieteikumu ir noraidīti," informēja fonda pārstāvji.

Domājams, tā nebūs vienīgā lieta Strasbūrā, kas skars "ABLV bank" bojāejā cietušos. Pieteikumus tiesai gatavo arī Latvijas valsts piekrāptie noguldītāji, un, tā kā kolektīva prasība šai gadījumā nav iespējama, procesi varētu būt vairāki.

Pēc temata

Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Latvija iesaldējusi 90 miljonus eiro no ABLV. Netīro naudu likvidatori nav atraduši
Tagi:
ABLV, Eiropas cilvēktiesību tiesa

Galvenie temati