Ekonomists: ES varasiestādes nedalīs naudu par baltu velti

© Sputnik / Александр КривошеевEksperts Vasilijs Koltašovs
Eksperts  Vasilijs Koltašovs - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Kad Eiropas Komisija nežēlīgi uzbrūk minimālajai darba algai, ir dīvaini cerēt, ka cilvēkiem tāpat vien piešķirs naudu – beznosacījuma minimālos ienākumus.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Eiropas Savienībā apspriež iespēju ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus visiem ES pilsoņiem koronavīrusa pandēmijas seku fonā. Vācija ķērusies klāt eksperimentam, kura ietvaros pilsoņiem bez jebkādiem nosacījumiem izmaksā 1200 eiro mēnesī trīs gadu garumā. Pētījumam atlasītajiem 120 cilvēkiem uzlikts pienākums regulāri atskaitīties par savu dzīvesveidu. Berlīne jau paziņojusi, ka šāda taktika iedragā valsts sociālos sasniegumus.

Ideja ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus ir visnotaļ vilinoša tiem, kam nav darba, taču tās īstenošanas perspektīvas ES ir ārkārtīgi šaubīgas, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

Премьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш - Sputnik Latvija
Strīdi par minimālo algu var nogremdēt Latvijas valdību

"ES ekonomikā nelegāli atrodas milzīgs skaits cilvēku, turklāt Briselē valda budžeta un parādu krīze, jo daudzas valsts ir pārslogotas ar parādiem un deficītu. Tādēļ ES gluži vienkārši nav resursu, lai izmaksātu beznosacījuma minimālos ienākumus," paskaidroja Koltašovs.

Pēc eksperta sacītā, pats bēdīgākais ir tas, ka Eiropas Savienībā netiecas veidot darbavietas, un tas vēl padziļina krīzi Eiropas sistēmā.

"Ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus Eiropā un izmaksāt naudu milzīgam cilvēku skaitam nepavisam nav eirokomisāru garā. Viņi pēdējos gadus nežēlīgi uzbrūk minimālajai algai, darba līgumiem un sociālajām garantijām tikai tādēļ, lai darbaspēku padarītu lētāku. Tāpēc par brīvu izsniegt naudu cilvēkiem – tas nav viņu princips," nobeigumā sacīja Koltašovs.

Koronavīrusa pandēmija radījusi ievērojamus zaudējumus Eiropas Savienības valstu ekonomikai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu, eirozonas IKP kritums ceturkšņa izteiksmē sastādīja 12%, gadā – 15%. Speciālisti uzsver, ka tā ir lielākā ekonomikas lejupslīde visā Eiropas pēckara vēsturē.

Ziņu lente
0