03:45 23 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1740
  • RUB89.1500
Ekonomika
Saņemt īso saiti
52

Eiropas Savienības ekonomika guvusi nopietnu triecienu, un tas nevar neietekmēt iedzīvotāju labklājību un dzīves līmeni Baltijas valstīs.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka Latvijas IKP ir jāpieaug par 8% gadā, lai pēc 10 gadiem sasniegtu vidējo dzīves līmeni Eiropā. Pēc viņa sacītā, pie esošajiem IKP dinamikas rādītājiem Latvija sasniegs Eiropas vidējo līmeni ne agrāk, kā pēc 50 gadiem.

Saprātīgi domājoši profesionāli ekonomisti saka, ka tuvāko 50 gadu laikā visas trīs Baltijas republikas vienkārši izzudīs, atzīmēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Nosaukumi un ģeogrāfija paliks, dzīvos kaut kādi cilvēki, taču kā pilnvērtīgu valstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nebūs. Tas ir saistīts ar to, ka ilgtermiņa perspektīvā tās nevienam nav vajadzīgas. Šo valstu uzturēšana izmaksā dārgāk nekā to nestā peļņa," sacīja Zubecs Sputnik Latvija.

Ekonomists paskaidroja, ka Baltijas republikas pastāv lielā mērā uz Eiropas Savienības dotāciju rēķina, un to samazināšana novedīs pie tā, ka visas trīs valstis nespēs uzturēt normālu darbību.

"Pirms dažiem gadiem liela mēroga Latvijas ierēdnis paziņoja, ka Latvijai atlicis ne vairāk par 15 gadiem, un ja pa šo laiku tā neatradīs savu vietu pasaulē, tad vienkārši izzudīs. Lietuvai stāvoklis ir nedaudz labāks ģeogrāfijas, garās vēstures un ciešākas integrācijas Eiropas struktūrās dēļ, taču tendences ir līdzīgas. Tādēļ ilgtermiņa perspektīvā Baltijas valstu ekonomisko attīstību nenākas gaidīt," konstatēja Zubecs.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Savienība šodien izrādījusies pietiekami nopietnā krīzē, un tuvākie gadi Eiropai aizies tam, lai kompensētu zaudējumus, kurus radīja ekonomikas slēgšana pandēmijas dēļ.

"Iedzīvotāju labklājības līmenis pazemināsies visā Eiropā un pirmām kārtām visvājākajās valstīs – stiprās ekonomikas sāks glābt tieši sevi. Baltijas valstīm neizdosies izvairīties no dzīves līmeņa krituma un nesanāks saglabāt algas līdzšinējā līmenī," uzsvēra Zubecs.

"Ir oficiāli skaitļi – eirozonas IKP kritums ceturkšņa izteiksmē sastādīja 12%, gada izteiksmē – 15%, un tas ir lielākais ekonomikas kritums visā Eiropas pēckara vēsturē. Tas nebūs ilgstošs un tam jau nākamgad jābūt izsmeltam, taču tas obligāti ietekmēs Baltijas valstu ekonomiku," nobeigumā sacīja eksperts

Pēc temata

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Latvijas Ekonomikas ministrija veikusi ilgtermiņa prognozes par pieprasītākajām profesijām
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvijas panākumu stāsts: ekonomisti atklājuši patiesību par vidējo algu 1100 eiro apmērā
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Tagi:
IKP, ekonomiskā krīze, Baltija

Galvenie temati