03:52 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Ekonomika
Saņemt īso saiti
25

Lauksaimnieki atzīmē, ka kadastrālās vērtības pieauguma rezultātā ražīgums neuzlabosies, tātad nebūs iespēju segt nodokļu pieaugumu un vienkāršāk būs pārdot zemi dāņiem vai vāciešiem. Ko piedāvā Zemkopības ministrija.

RĪGA, 17. augusts — Sputnik. Lai ļautu mazajām zemnieku saimniecībām vismaz daļēji plānot nodokļu summas, Zemkopības ministrija ieteikusi noteikt valsts saistību: līdz 2027. gadam nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) lauksaimniecības platībām līdz trim hektāriem netiek celts vairāk kā par 10% gadā. Finanšu ministrijā gatava daļēji atbalstīt ieceri, vēsta TV3.

Patlaban tāda norma jau pastāv, tomēr tā attiecināta tikai uz saimniecībām, kuru platība pārsniedz trīs hektārus un būs spēkā līdz 2025. gadam. Zemkopības ministrija iesaka šo termiņu pagarināt par diviem gadiem, jo tāds ir Eiropas fondu plānošanas periods, kā arī dāvāt garantijas lauksaimniekiem, kam pieder mazākas zemes platības.

"Mēs nevēlamies dalīt šīs saimniecības, jo arī mazām saimniecībām šis slogs ir pietiekami liels. Lauksaimniekam ir jāvar rēķināties ar savām izdevumu pozīcijām, lai viņš varētu attiecīgi novērtēt, – vai viņš var investēt saimniecībā, vai viņš nevar, vai viņam jāatstāj visa nauda ko nomaksāt nodoklī," norādīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Piedāvājums radies tāpēc, ka pēdējos gados būtiski augušas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus darījumu summas, un līdz ar gaidāmo kadastrālo vērtību kāpumu paredzams, ka pieaugs arī NĪN maksājumi.

Ja ierosinājums tiks apstiprināts, atvieglojumi skars visus lauksaimniekus, taču konkrētu aprēķinu par viņu finansiālo ieguvumu patlaban nav.

Finanšu ministrija šobrīd ir gatava atbalstīt ierosinājumu tikai daļēji.

"Šobrīd mēs redzam, ka mēs varētu to termiņa pagarinājumu atbalstīt, bet – vai mēs šo piedāvājumu varam atbalstīt arī uz ļoti mazām zemes vienībām lauksaimniecības zemēm, par to mēs vēl šobrīd diskutēsim Finanšu ministrijā," teica Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Lielākās bažas ir par to, ka, paplašinot atvieglojumu saņēmēju skaitu, samazināsies pašvaldību budžetu ieņēmumi, un tādā gadījumā pašvaldības varētu pieprasīt kādas kompensācijas no valsts.

Tomēr lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas uzsver: zemniekiem ne ražas, ne produkcijas vairāk nekļūst, un nauda nodokļu nomaksai nenokritīs no zila gaisa.

"Ceļoties šīm kadastra vērtībām, viņš jau vairāk neiegūs ne graudus, ne vairāk viņš izslauks pienu, ne vairāk olas no tā paša hektāra. Tie lauksaimnieki varbūt daudz vairāk putēs ārā un dabūs šīs zemes pārdot vai nu dāņiem, vai nu norvēģiem, vai nu holandiešiem, vai vāciešiem, kas jau ir ļoti daudzos novados izdarīts," saka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijā mierināja, ka pēc kadastra vērtību maiņas strādāšot arī pie NĪN likmju pārskatīšanas un nepieļaušot nesamērīgu izmaksu pieaugumu lauksaimniekiem.

Pēc temata

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Lakstu puve un kaprīzais laiks kaitē ražai: vai augs kartupeļu cenas valstī
Latvija ieņēmusi pirmo vietu Baltijā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu apjoma ziņā
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Tagi:
nekustamais īpašums, nodokļi, Latvija

Galvenie temati