19:35 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Ekonomika
Saņemt īso saiti
73

Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

Pēc temata

Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi

Galvenie temati