12:42 29 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Ekonomika
Saņemt īso saiti
101

Četri miljardi, kas tiek piešķirti pandēmijas seku pārvarēšanai, maskē problēmas, kuras citos apstākļos izraisītu daudz lielāku uztraukumu sabiedrībā; kad varēs saprast, kāda ir reālā attiecība starp oficiālās statistikas grafikiem un cilvēku dzīves līmeni.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. 2020. gada maijs kļuva par pirmo mēnesi vairāku gadu garumā, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēma mazāk nodokļu ienākumu, nekā tajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā, raksta Neatkarīgā.

Pirms tam aprīlis palika atmiņā ar to, ka VID nespēja izpildīt ienākumu plānu, lai gan politiķi jau paspēja aprēķināt, ka plāns ir pārpildīts. Gads sākās ar janvāra rādītāju, kurš bija par 5,3% virs plāna, savukārt maijā jau izrādījās -6%, pie tam -6% - tas ir kopējais rezultāts par pieciem mēnešiem, jo neplānotie ienākumi pirmajos trīs mēnešos tika segti ar ieņēmumu trūkumu aprīlī un maijā.

Tagad mīnusā aizgāja arī nodokļu ienākumi, salīdzinot ar to pašu 2019. gada pirmo piecu mēnešu rādītāju. 2020. gada janvārī Latvijā iekasēja par 13,4% vairāk nodokļu, nekā pirms gada, savukārt maijā rādītājs jau ir par 2% mazāks. Ja salīdzina ar budžeta plāna (ne)izpildes dinamiku, bija nepieciešams par mēnesi vairāk, lai nodokļu ienākumi aizietu mīnusā, salīdzinot ar pērnā gada ienākumiem (plānu VID pārtrauca izpildīt aprīlī, savukārt mazāk, nekā pērn, sāka iekasēt maijā).

Emisijas efekts

Valsts ienākumu pieaugums šopavasar salīdzinājumā ar pagājušo pavasari ir saistīts ar eiro emisiju Frankfurtē, no kurienes naudas masa nonāca arī līdz eiro zonas nomalei. Jo vairāk naudas apritē, jo lielāki ir valsts nominālie ienākumi, kas tiek saņemti kā procenti no darījumiem, kas tiek aplikti ar nodokļiem. Latvija cerēja uz šo te efektu un plānoja ienākumu un izdevumu kāpumu, taču šie plāni izrādījušies pieticīgāki, nekā emisijas jauda.

Esošais ienākumu kritums parāda, cik liela izrādījusies koronavīrusa pandēmijas ietekme uz nauda plūsmu un cik maz Latvijas apritē nonāca to eiro, kurus Eiropas Centrālā Banka izlaida speciāli Covid-19 seko apkarošanai. Taču šī nauda ir nodrukāta (precīzāk sakot, izlaista bezskaidrā apritē) un apsolīta Latvijai, tādēļ valsts aparāts mierīgi uztvēra nodokļu ienākumu kritumu.

"Mēs nepārskatīsim budžetu," paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Nodokļu veidā nesavākto naudu valdība aizstās ar to, ka lēnāk ieguldīs līdzekļus apritē. Savukārt daļu no tās naudas, kura tika ieguldīta apritē, valsts centīsies atgriezt nodokļu veidā. Šādas nodokļu plūsmas izmaiņas aizņems laiku vismaz līdz šī gada beigām.

Maskē problēmas

Saskaņā ar Finanšu ministrijas optimistiskajām prognozēm, valsts nesaņems pusotru miljardu eiro ienākumu. Sākotnēji likās, ka trīs mēnešiem ārkārtējās situācijas būs daudz negatīvāks efekts. Nebūtu bijis tik slikti, ja rūpniecības kritums būtu neliels un proporcionāls tam, cik neliela ir Latvijas ekonomika. Taču šobrīd jautājums ir par Eiropas un pat visas pasaules ekonomikas spējām Latvijas eksporta preces un pakalpojumus. No finanšu tirgus Latviju izdzina vēl agrāk, izmantojot citu ieganstu. Lielas grūtības rodas tajā, lai piesaistītu tādu tranzīta preču apjomu, ar kuru pietiktu dzelzceļu un ostu uzturēšanai.

Tie četri miljardi, kas tiek piešķirti pandēmijas seku pārvarēšanai, maskē problēmas, kuras citos apstākļos izraisītu daudz lielāku uztraukumu sabiedrībā.

Valsts cer nodrošināt algas valsts kalpotājiem un pakalpojumus iedzīvotājiem, aizvietojot ievākto nodokļu iztrūkumu vien ar pusotru miljardu eiro. Atlikušos miljardus cer iztērēt biznesa atbalstīšanai, ekonomikas stimulēšanai un tā tālāk. Vismaz pašai valdībai liekas, ka iztērēto naudu varēs ieskaitīt kā IKP izaugsmi un atskaitīties, ka valsts parāds, kura nominālā vērtība pieaug, procentos pret IKP samazinās.

Pēc dažiem mēnešiem būs skaidrs, vai izdevumi, kas nepieciešami, lai uzturētu ierastā līmenī mājsaimniecību un uzņēmumu dzīvi nepieaug ātrāk, nekā visi pārējie rādītāji. Ja šāds kāpums būs, tad tās sabiedrības grupas, kuras visvairāk no tā cieš, rīkot protesta akcijas 2021. gada budžeta gatavošanas laikā. Tad arī būs skaidrs, kāda ir reālā attiecība starp valsts ieņēmumu grafikiem un reālo dzīvi Latvijā.

Pēc temata

Eiropu gaida "liela traģēdija"
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Galvenās Latvijas būves – cietums un koncertzāle: deputāts sašutis par koalīcijas lēmumu
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Tagi:
nodokļi, ekonomiskā krīze, ekonomika, Valsts ieņēmumu dienests

Galvenie temati